Trešdien, 28. janvārī, Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) Rīgā notika preses konference “Signālvēlēšanas 2026 Latvijas izglītības iestādēs”. Ar to tika atklāta Signālvēlēšanu projekta nākamā kārta – izglītojoša vēlēšanu izspēle, kas šogad notiks visās Latvijas pašvaldībās un ir turpinājums pērn īstenotajam pilotprojektam pirms pašvaldību vēlēšanām.
Uzsākot jaunu projekta aktīvo posmu, tā īstenotāji un sadarbības organizāciju pārstāvji tikās ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, lai skaidrotu Signālvēlēšanu norises gaitu, aktualizētu Signālvēlēšanu nozīmi pilsoniskajā izglītībā un informētu par gatavošanos iniciatīvas ieviešanai Latvijas izglītības iestādēs. Viens no Signālvēlēšanu projekta mērķiem ir uzlabot jauniešu zināšanas par politiskiem procesiem valstī, par demokrātiju un par viņu tiesībām un iespējām ietekmēt notikumus savā pilsētā, novadā un valstī.
Vēlētāju aktivitāte pēdējās Saimes un pašvaldību vēlēšanās ir palielinājusies, tomēr Latvijā tā joprojām ir vērtējama kā zema, un sabiedriski aktīvo jauniešu skaits ir neliels. Lai palielinātu jauniešu līdzdalību sabiedriskos procesos un vēlēšanās, biedrība “Eiropas kustība Latvijā” kopā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā un LR Izglītības un zinātnes ministriju jau otro gadu rīko Signālvēlēšanas vidusskolas vecuma jauniešiem.
Šogad tās norisināsies citādi, jo jaunieši balsos klātienē, nevis attālināti. Tas nozīmē, ka jauniešu izmēģinājuma vēlēšanas būs pēc iespējas pietuvinātas īstajām vēlēšanām. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Māris Zviedris apliecināja, ka CVK palīdzēs mērķauditoriju izglītot par vēlēšanu norisi un iespēju robežās nodrošinās ar vēlēšanu kastēm. Viņš arī atgādināja, ka jaunieši no 16 gadu vecuma var kļūt par īsto vēlēšanu novērotājiem, lai vēl dziļāk izprastu vēlēšanu procesu un pārliecinātos par to tiesiskumu.
Vidusskolēns Kārlis Zikmanis dalījās novērojumos, ka jauniešiem trūkst zināšanu un iemaņu orientēties apjomīgā un nereti pretrunīgā informācijā par politiķu darbu, politiskiem procesiem un vēlēšanu norisi un nozīmi. Viņš to raksturo kā zināšanu barjeru un uzskata, ka skolai ir būtiska nozīme šajā jautājumā.
“Mūsdienu izglītības sistēma pietiekami nesagatavo jauniešus vēlēšanām. Vidusskolu pabeidz cilvēki, kuriem nav ne jausmas, kā balsot. Un tas ir diezgan traģiski. Skolām būtu jāiesaistās, jo nevalstiskās organizācijas, kuras lielākoties darbojas uz brīvprātīga darba spēka pamata, nevar izcelt visas valsts zināšanas par politiku.”
–Kārlis Zikmanis
Situāciju apzinās arī atbildīgā ministrija, sakot, ka tiek meklēti veidi, kā vairāk stāstīt par sabiedrisko līdzdalību. Tomēr šie esot tikai pirmsākumi, un pašlaik ministrija cieši sadarbojas ar projekta īstenotājiem. Arī Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktore Nīna Hvida Ēnevoldsena aicināja uz šo projektu raudzīties plašākā kontekstā. Viņa uzsvēra, ka Signālvēlēšanas, kas aizgūtas, iedvesmojoties no Ziemeļvalstu pieredzes jauniešu pilsoniskās kompetences stiprināšanā, nav tikai balsošana – tās ir ilgtermiņa ieguldījums demokrātiskas pilsoniskās sabiedrības veidošanā.
“Demokrātija tiek izaicināta ne tikai vēlēšanu dienā, bet krietni pirms tās – dezinformācijas, polarizācijas un uzticēšanās krituma dēļ. Tāpēc spēcīgas vēlēšanas balstās pilsoniskajā noturībā, kura jāsāk veidot jaunībā.”
–Nīna Hvida Ēnevoldsena
Daļa no risinājuma ir mērķtiecīgas skolotāju apmācības. Ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja atbalstu pavasarī Eiropas Wergeland centrs no Norvēģijas apmācīs Latvijas pedagogus, iepazīstinot ar Ziemeļvalstīs izmantoto metodoloģiju. Mērķis ir sagatavot skolotājus, dodot viņiem instrumentus, kā stāstīt jauniešiem par demokrātiskiem procesiem un pilsonisko līdzdalību.
Kas šogad mainās: autentiskums, mērogs un skolu loma
Trīs būtiskākās izmaiņas 2026. gadā.
- Klātienē nevis tiešsaistē – CVK priekšsēdētājs uzsvēra – lai Signālvēlēšanas labāk sagatavotu jauniešus viņu pirmajām oficiālajām vēlēšanām, tām pēc iespējas jālīdzinās autentiskām vēlēšanām – klātienē, balsojot ar papīra biļeteniem. Uz to aicinājuši arī paši jaunieši, kuri pagājušajā gadā Signālvēlēšanās piedalījās, balsojot elektroniski.
- Visā Latvijā nevis tikai dažās pašvaldībās – Signālvēlēšanas iecerēts rīkot visās izglītības iestādēs, kuras aicinātas brīvprātīgi iesaistīties.
- Pieaug skolu atbildība – palielināsies skolu loma Signālvēlēšanu rīkošanā, un procesu vadīs skolu norīkoti koordinatori (piemēram, skolēnu pašpārvaldes).
Lai nodrošinātu autentisku norisi, skolām būs jāapgūst praktiskās nianses: kā iekārtot vēlēšanu iecirkni, kā nodrošināt aizklātu balsojumu, kā veidot vēlētāju sarakstus, aizpildīt vēlēšanu biļetenus un skaitīt balsis. Nepieciešamo informāciju nodrošinās Signālvēlēšanu rīkotāji.
Konkrēts ceļš līdz balsojumam
No 29. janvāra līdz 27. februārim izglītības iestādes izraudzīsies Signālvēlēšanu koordinatorus. 18. februārī notiks jaunatnes organizācijas “Club ” koprades forums “Jauniešu signāls politikai”, kur jaunieši kopā ar politisko partiju pārstāvjiem apkopos, ko sagaida no politikas un ko vēlas redzēt partiju programmās. No 16. līdz 20. martam notiks tālākizglītotāju mācības un seminārs koordinatoriem, un no 20. marta līdz 14. septembrim – izglītojoši pasākumi un nodarbības pedagogiem un jauniešiem. Savukārt 1.–14. septembrī iecerēts rīkot politiskās debates piecās izglītības iestādēs.
Balsošana notiks 14.–28. septembrī, un rezultāti tiks paziņoti 3. oktobrī plkst. 20.01, pēc Saeimas vēlēšanu iecirkņu slēgšanas – lai mazinātu populisma risku. Signālvēlēšanās aicināti piedalīties 10.–12. klašu skolēni vidējās vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās vidējās izglītības iestāžu (tehnikumi un profesionālās vidusskolas) 1.–4. kursa izglītojamie.
Informācija par Signālvēlēšanām pieejama tīmekļa vietnē www.signalvelesanas.lv.
Signālvēlēšanas īsteno biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” un Club "The House" ar LR Izglītības un zinātnes ministrijas un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā atbalstu. 28. janvāra preses konferencē piedalījās LR IZM pārstāvis Edgars Pukinskis, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktore Nīna Hvida Ēnevoldsena, Signālvēlēšanu 2026 vadītāja un biedrības “Eiropas Kustības Latvijā” ģenerālsekretāre Liene Valdmane, Ludzas novada jaunatnes lietu speciāliste Svetlana Rimša, kā arī Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes pārstāvis Kārlis Zikmanis.
Foto: Laura Ķiršakmene, Kristers Zaļais
