14. martā LR4 raidījumā “Домская площадь” direktors Stefans Ēriksons stāstīja par Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā darbību, par aktuālajiem projektiem un ieskicēja Ziemeļvalstu redzējumu par dažiem šodien aktuālākajiem jautājumiem.
Atbildot uz raidījuma vadītāja Romāna Šmeļova jautājumu par biroja darbību Latvijā, Stefans paskaidroja, ka tā galvenokārt saistīta ar Baltijas valstu tuvināšanu Ziemeļvalstīm. Tas tiek darīts, īstenojot kopīgus sadarbības projektus, apmainoties ar labākās prakses piemēriem, dodoties pieredzes apmaiņas braucienos un nostiprinot partnerības ar piecām Ziemeļvalstīm – Dāniju, Islandi, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju – un trīs autonomajiem reģioniem – Ālandu salām, Fēru salām un Grenlandi. Ģeopolitiskās situācijas sarežģījumi būtiski pastiprinājuši sadarbību ar šīm valstīm, taču politiskie un aizsardzības jautājumi nav Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja pārziņā, atstājot tos attiecīgo valstu un to vēstniecību pārziņā.
Īsumā ieskicējot biroja aizsākumus, Stefans atsaucās uz Ziemeļvalstu ciešo savstarpējo sadarbību vairāku paaudžu garumā un trīs Baltijas valstu biroju izveidi 1991. gadā. Laika gaitā Latvijā izvietotās pārstāvniecības funkcijas ir mainījušās. Kādreiz iestādes nosaukums bija Ziemeļvalstu informācijas centrs, un tajā ikvienam interesentam bija iespēja apgūt kādu no Ziemeļvalstu valodām. Tagad biroja darbība ir daudz plašāka. Valodu kursi vairs netiek pasniegti, taču tiek īstenoti sadarbības projekti ar visdažādāko jomu organizācijām Latvijā un nodrošināta iespēja nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kultūras un mākslas jomas profesionāļiem, kā arī valsts un pašvaldības iestāžu pārstāvjiem doties pieredzes apmaiņas braucienos (tā dēvētā mobilitāte) uz Ziemeļvalstīm. Šo iespēju parasti izmanto, lai nostiprinātu sadarbību ar esošiem partneriem, veidotu jaunas partnerības un piedalītos konferencēs un citos pasākumos savas profesionālās jomas ietvaros.
Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs aktīvi sadarbojas ar vietējām organizācijām, īstenojot daudzveidīgus projektus, kuri atbilst biroja virsmērķim – stiprināt pilsonisko sabiedrību un demokrātiskās vērtības Latvijā. Stefans pieminēja dažus no tiem, tostarp Signālvēlēšanas, kas ir viens piemērs Ziemeļvalstu labās prakses pārņemšanai Latvijā – jauniešu izglītībai par valsts pārvaldes procesiem demokrātiskā valstī. Šis projekts tiek īstenots sadarbībā ar Eiropas Kustību Latvijā un Latvijas Jaunatnes padomi. Lai stiprinātu pilsonisko sabiedrību, birojs ilgstoši sadarbojas ar Fondu atvērtai sabiedrībai DOTS, cita starpā, palīdzot ieviest dialogu apļu metodi, kas aizgūta no Somijas.
Vaicāts par Ziemeļvalstu nodomiem sekot ASV paraugam, apturot finansiālo atbalstu citās valstīs, Stefans sacīja, ka tāda iespējamība netiek izskatīta. Ziemeļvalstis vieno sena tradīcija piešķirt līdzekļus atbalsta pasākumiem citās valstīs. To apliecina valstu apņemšanās tam atvēlēt 1 % no GDP ieņēmumiem. Pamatoti, pēdējos gados lielākā daļa Ziemeļvalstu palīdzības tiek novirzīta Ukrainai. Neskatoties uz to, atbalsts Baltijas valstīm nav mazinājies, jo reģionālā sadarbība kļūst arvien ciešāka.
Intervija notika krievu valodā. Sarunas ierakstu var noklausīties un YouTube video ierakstu var noskatīties LR4 raidījuma “Домская площадь” (“Doma laukums”) tīmekļa vietnē vai noklikšķinot uz šīs saites.
