Mana pirmā doma bija, ka esmu uzņēmies par daudz, jo aprakstīt Ziemeļvalstu sadarbību šajos grūtajos laikos varētu nebūt tas pateicīgākais uzdevums.
Kad aizvadītā mēneša laikā viens pēc otra tika pieņemti lēmumi par Ziemeļvalstu robežu slēgšanu, varēja rasties iespaids, ka tas notika bez jebkādas saskaņošanas. Ja neņem vērā migrācijas krīzi 2015. gadā, atvērtas robežas un brīva ceļošana Ziemeļvalstu reģiona ietvaros jau ilgi tikušas uzskatītas par pašsaprotamu dzīves sastāvdaļu.
Pēdējos gados arvien vairāk cilvēku bija raduši ik dienas doties uz darbu kādā no Ziemeļvalstu pārrobežu reģioniem. Tamdēļ var pilnīgi droši apgalvot,ka 2020. gada marts nebija Ziemeļvalstu sadarbības paraugstunda.
Vienlaikus jāpatur prātā, ka patlaban atrodamies unikālā situācijā, kas valstu valdības visā pasaulē spiedusi rīkoties ātri un efektīvi, lai mazinātu infekcijas izplatību. Šajā situācijā galvenais uzsvars tiek likts uz nacionālajām interesēm, savukārt koordinācija reģionālo un globālo organizāciju ietvaros palikusi otrajā plānā. Tam par piemēru kalpo arī kopīgas nostājas trūkums ne vien Eiropas Savienībā, bet arī tādās federālās valstīs kā Vācija un ASV.
Tāpat nevar noliegt, ka Ziemeļvalstu nacionālās stratēģijas cīņai ar Covid-19 vairākos aspektos atšķiras. Dānija, Norvēģija un Somija ir ieviesušas stingrākus ierobežojumus sabiedriskām aktivitātēm un pārvietošanās brīvībai, savukārt Zviedrija un Islande ir lielā mērā aprobežojušās ar rekomendācijām.
Tomēr šīs atšķirības nevajadzētu arī pārspīlēt, jo ir acīmredzams, ka vīrusa izplatīšanos uztver gana nopietni visās Ziemeļvalstīs. Analizējot šo dažādo stratēģiju cēloņus, tiek minētas gan vēsture un ģeogrāfija, gan dažādās pārvaldības tradīcijas. Diez vai šis ir īstais brīdis atšķirību pilnīgai izvērtēšanai, jo tikai nākotne rādīs, kura no valstīm izvēlējusies pareizo pieeju.
Iespējams, beigās izrādīsies, ka, ņemot vērā katras valsts dažādos priekšnosacījumus, tās visas būs rīkojušās savai situācijai atbilstoši. Esmu gan pamanījis, ka Dānijā pastāv zināmas bažas par zviedru izturēšanos pēc krīzes beigām. Kāds draugs nesen sociālās saziņas tīklos rakstīja – ja zviedru pieeja, izvairoties no sabiedrības pilnīgas izolācijas, būs izrādījusies pareiza, viņi par to nemitīgi atgādinās vēl gadu desmitiem…
Lai arī var rasties iespaids, ka pandēmijas laikā Ziemeļvalstis savas darbības vispār nesaskaņo, jāatzīmē, ka Ziemeļvalstu ministri un eksperti turpina uzturēt pastāvīgus kontaktus dažādos sadarbības formātos. Tas jo īpaši attiecas uz Ziemeļvalstu sadarbības ministriem, ekonomikas ministriem un veselības ministriem, kuri pēdējā laikā ir vairākkārt tikušies tiešsaistē, turklāt darot to ļoti operatīvi. Informācija par Ziemeļvalstu nacionālo iestāžu rekomendācijām, kā arī cita veida oficiāla informācija ir vienkopus pieejama Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariāta vietnē.
Arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība šajos laikos turpinās, turklāt gana auglīgi, lai varētu cerētu uz konkrētiem panākumiem Covid-19 seku novēršanā. Ziemeļvalstu Investīciju banka, kuru kopīgi pārvalda Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, jau ir lēmusi sniegt atbalstu savām dalībvalstīm un to uzņēmumiem.
Banka nule kā piešķīrusi divus obligāciju aizdevumus– viena miljarda eiro un četru miljardu Zviedrijas kronu apmērā – un jāpiezīmē, ka otrais aizdevums ir lielākais, ko banka jebkad izsniegusi Zviedrijas kronās. Tāpat ir pieņemts lēmums aizdot 750 miljonus eiro Igaunijai, 500 miljonus eiro Latvijai un 400 miljonus eiro Lietuvai šo valstu ekonomikas un sabiedrības atbalstam.
Jāpiemin arī nupat aprīļa sākumā atklātā tiešsaistes platforma Nordic Baltic.tech, kurā apkopota informācija par novatoriskiem tehnoloģiju risinājumiem, kas varētu palīdzēt pārvarēt Covid-19 radītās grūtības Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā. Vietne izveidota ar mērķi sniegt nacionālajām institūcijām un IT uzņēmumiem viegli pieejamu informāciju par aizsāktajiem projektiem, kā arī veicināt savstarpējo koordināciju. Šī iniciatīva tiek īstenota Ziemeļvalstu sadarbības ietvaros digitalizācijas jomā, kurā Baltijas valstis līdzvērtīgi piedalās visos līmeņos.
Lai arī Ziemeļvalstu sadarbība Covid-19 izraisītās krīzes sākumā, iespējams, netika uzlūkota kā ceļš uz risinājumu, šobrīd izskatās, ka valstu kontakti ir atjaunojušies un savstarpējā pieredzes apmaiņa darbojas praksē. To nesen apliecināja arī Bertels Horders, Dānijas parlamenta loceklis un 2020.gada priekšsēdētājs Ziemeļvalstu Pārrobežu šķēršļu novēršanas institūcijā, kuras uzdevums ir veicināt privātpersonu un uzņēmumu brīvu pārvietošanos Ziemeļvalstu reģionā.
Bertels Horders konstatēja, ka krīzes sākumā pieņemtie Ziemeļvalstu lēmumi diemžēl ir radījuši papildu pārrobežu šķēršļus Ziemeļvalstu iedzīvotājiem, tāpēc ilggadējais parlamentārietis iesaka pēc krīzes pārvarēšanas visu šo pieredzi apkopot un izdarīt secinājumus, lai izvairītos no sliktāko scenāriju atkārtošanās nākotnē.
Jūhans Strangs, Helsinku Universitātes Ziemeļvalstu studiju centra asociētais profesors, nesen publicēja interesantu apskatu par atšķirībām Ziemeļvalstu reakcijā uz Covid-19, kurā viņš secina: “Krīzes laikā Ziemeļvalstis nerīkojas vienādi, taču tās labprāt mācās viena no otras, lai nākamreiz būtu labāk sagatavotas”.
Visticamāk, mums nāksies piedzīvot vēl citas, ar pandēmiju nesaistītas krīzes, taču ir pamats cerēt, ka Ziemeļvalstu sadarbība tās pārvarēs un kļūs vēl spēcīgāka.
Publicēts 2020.gada 15.aprīlī laikrakstā "Latvijas Avīze"
