No 23. līdz 29. jūnijam Stokholmā, Zviedrijā, notika Starptautiskās meža pētniecības organizāciju apvienības XXVI Pasaules kongress. Tajā Ziemeļvalstu Ministru padomes ģenerālsekretāre Karena Ellemane (Karen Ellemann) iepazīstināja ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ieguldījumu Stokholmas kongresa paziņojuma tapšanā.
Stokholmas kongress ir globāla platforma zināšanu un viedokļu apmaiņai starp dažādu nozaru zinātniekiem, politikas veidotājiem, uzņēmējiem, jauniešiem un citiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un organizācijām. Ziemeļvalstis un Baltijas valstis Stokholmas kongresa paziņojumā skaidro mežu nozīmi sabiedrības veselības kontekstā līdz 2050. gadam. Lai sagatavotu ziņojumu, notika paplašinātas diskusijas ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vides aizsardzības speciālistiem.
Ziemeļvalstu reģionā ir senas ilgtspējīgas mežsaimniecības tradīcijas, un mežsaimniecības nozarē nodarbināti vairāk nekā 100 000 cilvēku. Nav šaubu, ka meži ir nozīmīgi mūsu planētai ilglaicībai, jo tie nodrošina tīru gaisu, mājvietu savvaļas dzīvniekiem un augiem, kā arī resursus, no kuriem esam atkarīgi. Ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pamatā ir spēcīga zinātniskā izpēte, tāpēc Stokholmas kongresā, tiekoties pētniekiem un politikas veidotājiem no visas pasaules, tika pārrunāts mežu vides stāvoklis reģionā, izsvērti risinājumi un vērtēta mežu nākotne tuvākajās desmitgadēs.
“Ziemeļvalstis un Baltijas valstis plaši sadarbojas meža veselības aizsardzības jomā, tostarp cīņā pret kaitēkļiem un slimībām, kā arī, pielāgojoties klimata pārmaiņām un veidojot jaunus biomateriālus. Īstenojot kopīgu stratēģiju, reģiona valstīm būs vieglāk sagatavot mežsaimniecības nozari klimata pārmaiņām un rast visaptverošus un līdzsvarotus risinājumus kopīgiem nākotnes izaicinājumiem.”
– Karena Ellemane
Starptautiskās meža pētniecības organizāciju apvienības (angliski – International Union of Forest Research Organizations – IUFRO) kongress, kas šogad pulcēja vairāk nekā 4200 dalībnieku no 102 valstīm, dod iespēju satikties zinātniekiem un lēmumu pieņēmējiem, lai vienotos par kopīgu virzienu reģionā. Uzrunās tika uzsvērta mežu, koku un mežistrādes produktu un pakalpojumu nozīme globālā kontekstā, lai sekmētu ilgtspējīgu mežsaimniecību. Tomēr jāatceras, ka mežsaimniecības politika ir tikai viens no vairākiem elementiem – meži un citas ekosistēmas būs apdraudētas, līdz ikviena valsts būs gatava izlēmīgiem pasākumiem arī citās jomās, kas ietekmē mežu ilgtspēju.
Stokholmas kongresa paziņojumā apkopoti pieci galvenie vēstījumi pētniekiem un politikas veidotājiem:
1. Holistisks skatījums. Aicinājums pieņemt drosmīgus lēmumus, mežu sistēmas aplūkojot holistiski, kā vienotu veselumu, nevis atsevišķas daļas.
2. Līdzdalība. Aicinājums uzlabot mežsaimniecības pārvaldību, izmantojot pārskatāmas un demokrātiskas metodes un iesaistot plašu ieinteresēto personu loku ar vienlīdzīgiem nosacījumiem.
3. Sadarbība. Aicinājums uzlabot sadarbību starp pētniekiem, pētniecības iestādēm, uzņēmumiem, NVO un valstu struktūrām, lai izveidotu politikas veidotājiem praktiski izmantojamas vadlīnijas.
4. Talantu piesaiste. Aicinājums iesaistīt dažādus mežsaimniecības nozares pārstāvjus, lai radītu inovācijas un pilnveidotu mežsaimniecības nozares speciālistu kompetences.
5. Finansējums. Aicinājums pārskatīt finansējuma sadales sistēmu un atvieglot jauno uzņēmumu pāreju uz ilgtspējīgākām dabas resursu apsaimniekošanas metodēm.
Ziemeļvalstu reģiona valstu apņemšanās ir padarīt Ziemeļvalstis par ilgtspējīgāko un integrētāko reģionu pasaulē. Lai īstenotu šo mērķi, prioritāšu augšgalā jābūt mežu aizsardzībai un veselībai, ilgtspējīgām un inovatīvām mežsaimniecības metodēm. Kongresā secināts, ka izvirzītie mērķi sasniedzami tikai tad, ja tiks rasti starpdisciplināri risinājumi, kas piemērojami ikvienā reģiona valstī.
Nākamais IUFRO kongress notiks Kenijā 2029. gadā.
Attēlā: Ģenerālsekretāre Karena Ellemane IUFRO Pasaules kongresā 2024. Fotogrāfs: Henriks Karmehāgs (Henrik Karmehag).
