22. martā Tallinā notika Ziemeļvalstu Investīciju bankas (Nordic Investment Bank – NIB) ikgadējā valdes sanāksme, kuras secinājumus izklāstīja informatīvā preses konferencē par ietekmi un pievienoto vērtību Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā. Seminārā “Stiprāki kopā – jaunā ģeopolitiskā realitāte un tās ietekme uz Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionu” uzstājās arī Ziemeļvalstu Ministru padomes ģenerālsekretāre Kārena Ellemane (Karen Ellemann).
Šī bija pirmā šāda mēroga klātienes tikšanās kopš 2013. gada Viļņā. NIB vade, piedaloties lēmējinstitūciju un valdības iestāžu pārstāvjiem, pārrunāja, kā banka var vislabāk palīdzēt pašreizējā kontekstā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā. Valde apstiprināja bankas 2023. gada pārskatu un lēma arī par 63 miljonu eiro izmaksu dividendēs Ziemeļvalstu un Baltijas valstu īpašniekiem.
Valde akcentēja trīs virstēmas: klimats un daba, produktivitāte un inovācijas, drošība un izturētspēja, kā arī nepieciešamību sekmēt sadarbību kopīgu mērķu sasniegšanai. Tika panākta vienošanās par papildu pasākumiem, lai paātrinātu pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku un uzlabotu produktivitāti, lai nodrošinātu reģionālo noturību un konkurētspēju.
Kārena Ellemane: “Šodienas diskusijas pārliecinoši apliecināja nepieciešamību turpināt sadarbību un finansiālo atbalstu, lai nodrošinātu pietiekamus resursus uzņēmumiem, kuri rada un uztur videi labvēlīgus risinājumus. Tiem, kuri var palīdzēt sasniegt mūsu kopīgo mērķi – padarīt šo par integrētāko un ilgtspējīgāko reģionu pasaulē.”
Ziemeļvalstis un Baltijas valstis stingri nosoda Krievijas nepamatoto un neizprovocēto karu pret Ukrainu. Šis notikums ir izmainījis ģeopolitisko situāciju, vairojis nenoteiktību šajā reģionā, tomēr vienlaikus arī satuvinājis Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Mūsu reģionā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta drošībai, vienlaikus nezaudējot fokusu uz ilgtermiņa izaicinājumiem, kas saistīti ar cīņu pret klimata pārmaiņām un ekonomikas konkurētspējas palielināšanu.
NIB jau kopš bankas dibināšanas, tātad jau gandrīz 50 gadu, ir bijis efektīvs finansēšanas instruments, saskaņojot darbību ar tās īpašnieku valstu politikas prioritātēm. Bankas ieguldījums ir neatsverams, lai turpinātu uzlabot labklājību un sadarbību reģionā. Šajā sanāksmē bankai tika lūgts mobilizēt finansējumu klimata un dabas, produktivitātes un inovāciju un noturības jomā.
Klimats un daba
Ziemeļvalstis un Baltijas valstis seko izvirzītiem skaidriem mērķiem saistībā ar klimata pārmaiņām. Pāreja uz klimatnoturīgu ekonomiku mūsu reģionā paver jaunas iespējas. Šajā reģionā darbojas pasaulē vadošie uzņēmumi tādās pārmaiņas rosinošās nozarēs kā atjaunojamā enerģija, akumulatoru vērtību ķēdes, ūdeņraža ekonomika, oglekļa uztveršana un uzglabāšana, kā arī oglekļa ziņā neitrāla tērauda un cementa ražošana. Šī reģiona valstīm ir kopīgi ar klimata pārmaiņām saistītie izaicinājumi, tāpēc tie jārisina kopīgiem spēkiem, piemēram, ieguldot līdzekļus aprites ekonomikas risinājumos. Lai sasniegtu augstos mērķus, nepieciešamas ievērojamas investīcijas. NIB kā starptautiska finanšu iestāde spēj mobilizēt un piesaistīt privātos ieguldījumus, lai palīdzētu nodrošināt nepieciešamo finansējumu.
Produktivitāte un inovācijas
Produktivitātei un inovācijām ir izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšanā. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā darbojas dažādi inovāciju klasteri, kas apvieno speciālistus, attīstot tādas nozares kā atjaunojamā enerģija, dabaszinātnes, IT, digitalizācija, e-pārvalde, finanšu tehnoloģijas, elektriskais transports un dabai droša kuģniecība.
Lai gan šī reģiona valstis ir vienas no konkurētspējīgākajām pasaulē, šo līderpozīciju nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamu. Līdz ar tehnoloģiju iespēju paplašināšanos un sabiedrības novecošanu, ekonomikas izaugsme lielā mērā kļūst atkarīga no investīcijām pētniecībā, attīstībā un cilvēkkapitālā.
Drošība un noturība
Krievijas karš Ukrainā un konflikti Tuvajos Austrumos rada pieaugošu ģeopolitisko spriedzi, akcentējot, cik nozīmīga ir sagatavotība drošības jomā. Starpvalstu konfliktu rezultātā ir pieaugušas enerģijas cenas, traucēta tirdzniecība un preču piegāde, kā arī palielinājies hibrīdapdraudējumu risks – kiberuzbrukumi, piespiedu migrācija, kritiskās infrastruktūras apdraudējumi.
Pāreja uz dabai draudzīgu dzīvesveidu, inovācijas un drošība ir saistītas, un tās viena otru papildina. Atjaunojamo tehnoloģiju uzņēmumi paātrina pāreju uz dabai saudzīgām metodēm – tie sekmē energoapgādes drošību. Ieguldījumi pierobežas piegādes kanālos uzlabo noturību pret potenciāliem ģeopolitiskiem satricinājumiem. Arī investīcijas pētniecībā un attīstībā šajos apstākļos ir neatsveramas. Sargājot šīs prioritātes, varam padarīt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomiku noturīgāku pret vēl nezināmiem nākotnes izaicinājumiem.
Kopā stiprāki
Lai sasniegtu mūsu kopīgos mērķus klimata un dabas, produktivitātes un inovāciju, kā arī drošības un noturības jomā, noteicošā ir ilgtermiņa stratēģija un tūlītējas darbības. Ziemeļvalstis un Baltijas valstis jau gadu desmitiem ir apliecinājušas, ka šī formula strādā, tāpēc ar to arī skatāmies nākotnē. NIB aktīvi sadarbojas gan ar valsts, gan privātā sektora partneriem un izmanto arī InvestEU sniegtās iespējas. Uzņēmumi ir aicināti izmantot NIB ilgtermiņa finansējumu, lai šodienas izaicinājumus pārveidotu par izaugsmi un noturību nākotnē.
Spēlējot vienā komandā, nākotnes izaicinājumi mūs nebiedē. Tie mūs motivē veidot ilgtspējīgu nākotni, kurā dzīvojam pārticībā un drošībā. Sadarbojoties un apvienojot savus spēkus, zināšanas un pieredzi, mūsu izredzes sasniegt augstos mērķus strauji pieaug. Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir stiprākas kopā.
