Mūsdienu pasaulē uzticēšanās ir vērtīgs resurss un aktuāls temats gan Latvijā, gan Ziemeļvalstīs. Izpratne par uzticības nozīmi sabiedrībā – gan cilvēku starpā, gan starp iedzīvotājiem un valsts institūcijām – pieaug. Lai gan Ziemeļvalstīm ir veiksmīga pieredze uzticības sekmēšanā un bagātīgs klāsts ar Latvijai aktuāliem ieteikumiem, arī mūsu ziemeļu kaimiņi nav pasargāti no izaicinājumiem šajā jomā.
Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā gadu gaitā ir rūpīgi sekojis līdzi uzticības jautājumam vietējā sabiedrībā un ar dažādu iniciatīvu palīdzību ir uzsvēris tā nozīmi. Vislielāko interesi līdz šim izraisījis apjomīgais 2017. gadā publicētais ziņojums “Uzticēšanās – ziemeļu zelts”, kas turpmākajos gados pārtapa virknē vietēja mēroga prezentāciju. Tas tika atspoguļots vietējos plašsaziņas līdzekļos, un intervija ar ziņojuma autoru Ulfu Andreassonu (Ulf Andreasson) tika demonstrēta Latvijas televīzijā un bija skatāma arī sabiedrisko mediju tiešsaistes ziņu portālā LSM.lv. Ziņojumā aplūkoti uzticības pamati un dinamika Ziemeļvalstīs. Ziņojuma tiešsaistes versija bez maksas joprojām ir pieejama ikvienam interesentam.
Apzinoties uzticības nozīmi demokrātiskā sabiedrībā, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Latvijas partneriem ir vairākkārtīgi rosinājis diskusijas par šo tematu, un Ziemeļvalstu eksperti un pētnieki ir piedalījušies vietējo partneru organizētos semināros un konferencēs. Uzticība un spēja uzticēties valsts pārvaldei un cilvēkiem kopumā šogad tika aktualizēta arī festivālā LAMPA, kas ir vērienīgākais demokrātiskas diskusijas un publisko līdzdalību veicinošs pasākums. Šī aktuālā tēma piesaistīja vietējo plašsaziņas līdzekļu uzmanību, un par to rakstīja arī privātais tiešsaistes ziņu kanāls Delfi.lv.
Festivāla LAMPA organizatori – fonds atvērtai sabiedrībai DOTS –, turpināja Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību šajā jomā, sastrādājoties ar filozofu, grāmatas “Dialogs demokrātijā” (“Dialogue in Democracy”) autoru Kaju Alhanenu (Kai Alhanen). Viņš ir strādājis Somijas inovāciju fondā “Sitra”, darbojoties tieši ar demokrātijas un pilsoniskās līdzdalības jautājumiem, un viņš uzskatāms arī par autoru Dialoga akadēmijas uzsāktajam “Time Out” modelim jeb tā dēvētajam dialoga modelim konstruktīvām diskusijām. Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar DOTS ir vairākkārt aicinājis Kaju uz Latviju – piedalīties diskusijā par demokrātiskās līdzdalības veicināšanu festivālā LAMPA 2023. gadā un apmācīt vietējos dialogu moderatorus, ieviešot “Time Out” metodi Latvijā.
Šī modeļa pamatā ir uzskats, ka patiess dialogs starp cilvēkiem var palīdzēt labāk izprast notiekošo, citus cilvēkus un sevi, un ka atklāts un godīgs dialogs ir nepieciešams, lai stiprinātu līdzdalību, vienlīdzību un brīvību. Tā mērķis ir attīstīt prasmi sarunāties un klausīties vienam otrā, kā arī veicināt piederības sajūtu un gūt pārliecību, ka ikviens cilvēks ir vērtīgs un ka ikviens var ietekmēt valsts un sabiedrības attīstību.
Somijā dialoga modeli atbalstīja Finanšu ministrija, un laikā, kad pasauli bija pārņēmis Covid-19, šī metode tika izmantota, lai iesaistītu iedzīvotājus tā dēvētajos mājsēdes dialogos, kas ir formāts dialogam iedzīvotāju starpā un iedzīvotājiem ar valsts iestādēm. Vēlāk šis modelis pārtapa par “Valsts dialogiem”. Latvijas Valsts kanceleja sadarbībā ar Latvijas Lauku forumu 2023. gadā šo modeli izmantoja, organizējot sarunas ar Latvijas iedzīvotājiem par uzticību. Sarunu galvenais mērķis bija izprast, kā jūtas Latvijas iedzīvotāji, kāpēc sabiedrībā valda neuzticēšanās un kā vairot uzticēšanos cilvēkiem un valsts struktūrvienībām.
Secinājumi tika apkopoti un prezentēti konferencē* “Uzticēšanās sabiedrībā un uzticēšanās valsts varas institūcijām Latvijā”, kas notika Saeimā 2023. gada 27. oktobrī. Pasākumā piedalījās Latvijas politiķi, nevalstisko organizāciju pārstāvji un citi Latvijas iedzīvotāji, kā arī Somijas Finanšu ministrijas Valsts pārvaldes politikas nodaļas vadītāja Katju Holkeri. Tika diskutēts par dažādiem neuzticēšanās cēloņiem un izpausmēm, atzīstot, ka šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Somijas valdības pārstāves klātbūtne ir apliecinājums stratēģiski nozīmīgai un ciešai abu valstu sadarbībai.
Uzticībai ir daudzas šķautnes, un tā ietver dažādus izaicinājumus, kas, visticamāk, vēl kādu laiku būs aktuāli gan Latvijā, gan Ziemeļvalstīs. Latvijā uzticēšanās līmenis valsts institūcijām ir viens no zemākajiem Eiropā, un lai gan pēdējos gados uzticības līmenis krītas arī Ziemeļvalstīs, šī reģiona pieredze ir nenovērtējams ieguvums Baltijas valstīm. Zināšanu, pieredzes un labās prakses apmaiņai arī turpmākajos gados būs izšķiroša nozīme uzticības veidošanā un uzturēšanā Latvijā.
Pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir iespēja pieteikties Ziemeļvalstu grantiem, kas regulāri tiek izsludināti mūsu tīmekļa vietnē. Piemēram, šim.
* Par konferenci vairāk var uzzināt un konferences materiālus var apskatīt šeit.
Uzziņu literatūra
Praktiski ierosinājumi demokrātijas dialogu veidošanai ar sabiedrību ir pieejami šeit vai PDF formātā zemāk tekstā (Handbook of Democratic Encounters).
Autori: Kajs Alhanens un Elina Hentonena (Elina Henttonen).
