Šogad vairums Ziemeļvalstu pasākumu Latvijā notiek 35 gadu jubilejas noskaņās. Tieši tik ilgi mūsu organizācija kalpojusi par tiltu starp Latviju un ziemeļu kaimiņiem. Atzīmējot jubileju, Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariāts Kopenhāgenā radījis video sēriju, lai Ziemeļvalstīs un arī Baltijas valstīs stāstītu par draudzību un sadarbību cauri gadu desmitiem.
1991. gadā, Latvijai atgūstot neatkarību un no jauna veidojot demokrātisku valsts pārvaldi. Ziemeļvalstis bija vienas no pirmajām, kas oficiāli atzina visu trīs Baltijas valstu brīvu pašnoteikšanos. Pirmā Ziemeļvalstu oficiālā pārstāvniecība Latvijā bija Dānijas Kultūras institūts, kas Rīgā darbu uzsāka jau 1990. gadā. Tas bija pirmais starptautiskais kultūras institūts Latvijā, un galvenais uzdevums bija apliecināt Dānijas atbalstu Baltijas valstu centieniem atgūt neatkarību. Ar institūta starpniecību Dānija sniedza Baltijas valstīm sabiedrisku atbalstu, vienlaikus tieši nepaužot politiskus uzskatus, un atbalstīja sabiedrībai nozīmīgas jomas, piemēram, kultūru, pilsonisko līdzdalību un izglītību.
Drīz pēc tam tika rosināts Rīgā dibināt Ziemeļvalstu Ministru padomes pārstāvniecību. To apliecina Padomu Savienības vēstniecībai Dānijā 1991. gada 14. martā nosūtīts dokuments, kurā aprakstīts organizācijas darbības nolūks un nosaukti visu trīs Baltijas valstu biroju direktori: soms Leo Salonens (Leo Salenen) Tallinā, norvēģis Rikards Berugs (Richard Bærug) Rīgā un zviedrs Anders Kreuger (Anders Kreuger) Viļņā. Visi trīs pirmie direktori bija mākslas un kultūras jomas profesionāļi, un tas lielā mērā noteica arī biroju sākotnējo darbības virzienu. Tā kā tolaik vēl nepastāvēja detalizētas vadlīnijas par biroju darbību Baltijas valstīs, direktoriem bija samērā liela brīvība pašiem veidot savas prioritātes.
Par Rīgas pārstāvniecības dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1991. gada 15. maijs. Ar šo dienu datētā dokumentā, ko parakstījis Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Ilmārs Bišers, atļauts Ziemeļvalstu Ministru padomei atvērt informācijas biroju Rīgā, Basteja bulvārī 14. Sākotnēji birojs Rīgā pārstāvēja tikai Ziemeļvalstu Ministru padomi (Ziemeļvalstu valdības), taču ar laiku sadarbība starp Ziemeļvalstu Padomi (Ziemeļvalstu parlamenti) un Baltijas valstīm kļuva arvien ciešāka un tika iekļauta arī mūsu organizācijas darbības lokā.
Ziemeļvalstu Ministru padome ar Baltijas valstīm sadarbojas valdību, ministriju un valsts pārvaldes līmenī, savukārt Ziemeļvalstu Padomes ikdienas darbs vairāk saistīts ar Baltijas Asambleju un parlamentāro sadarbību. Abu institūciju sadarbība ar Baltijas valstīm ir arī būtiska Ziemeļvalstu un Baltijas valstu astotnieka jeb NB8 reģionālās sadarbības daļa, kurā regulāri tiekas ne tikai premjerministri, bet arī ārlietu, aizsardzības un citu nozaru ministri, parlamentu vadītāji un augsta līmeņa amatpersonas.
Kopš pārstāvniecības dibināšanas pirms 35 gadiem, Rīgas biroja uzdevumi ir paplašinājušies. Dviņdesmitajos gados biroja galvenais uzdevums bija palīdzēt Latvijai veidot demokrātiskas institūcijas un veidot starpvalstu attiecības Ziemeļeiropā, taču šodien tā galvenais uzdevums ir stiprināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību starp līdzvērtīgiem partneriem, finansējot kopīgas iniciatīvas un veicinot zināšanu un pieredzes apmaiņu visā reģionā.
Lai gan kultūra joprojām ir instruments sabiedriskās domas veidošanai, aktualizējot visdažādākos tematus, pēdējā laikā izmantojam virkni citu sadarbības veidu, lai rosinātu iedzīvotāju līdzdalību pārvaldības procesos, atbalstītu nevalstisko organizāciju darbu, aktualizētu tematus, kas saskan ar Ziemeļvalstu vērtībām, un piesaistītu Ziemeļvalstu speciālistus, kompetences nodošanai Latvijas kolēģiem.
Rudenī gaidāmi trīs vērienīgi pasākumi enerģētikas un ilgtspējas jomā, kas akcentē vienu biroja direktores Nīnas Hvidas Ēnevoldsenas termiņa prioritātēm. 15. septembrī Rīgā norisināsies enerģētikas konference sadarbībā ar Ziemeļvalstu Enerģētikas pētniecības institūtu, 7. oktobrī – tekstila aprites forums, un 30. oktobrī mūsu Daugavpils pārstāvniecība rīkos enerģētiskās noturības samitu kopā ar Daugavpils pašvaldību un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.
Jubilejas gads tiks noslēgts Liepājā, Ziemeļvalstu dienu ietvaros notiks vairāki informatīvi un kultūras pasākumi sadarbībā ar Ziemeļvalstu vēstniecībām un Dānijas Kultūras institūtu. Kā ierasts, kulminācija būs koncerts – 3. novembrī pilsētas iedzīvotājiem un viesiem dāvāsim Norvēģijas mūzikas balvas “Spellemann” ieguvējas Marjas Mortensones koncertu. Koncertzālē “Lielais Dzintars” dienvidsāmu dziedātāja uzstāsies kopā ar savu grupu. Ieeja: bez maksas.
Par mūsu rīkotiem vai atbalstītiem pasākumiem var uzzināt mūsu tīmekļa vietnē vai portāla Facebook pasākumu sadaļā. Jubilejas sērijas video tiks publicēti mūsu YouTube kanālā un citās sociālo tīklu platformās.
