Aizvadītajā nedēļas nogalē Cēsīs norisinājās jau desmitais sarunu festivāls “Lampa”. Visas Ziemeļvalstu vēstniecības Latvijā kopā ar Dānijas Kultūras institūtu un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā vienpadsmit diskusiju programmu piedāvāja uz skatuves “Ziemeļsala”.
“Ziemeļsalas” atklāšana 5. jūlijā pulcēja daudz interesentu, tostarp festivāla organizatorus, mediju pārstāvjus, un pirmo diskusiju ar ievadvārdiem sveica arī Baltkrievijas demokrātiskā līdere Svjatlana Cihanouska (Sviatlana Tsikhanouskaya), kura festivālā “Lampa” piedalījās pirmo reizi. Atklāšanas uzrunā Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja direktors Stefans Eriksons atsaucās uz “Lampai” līdzīgu festivālu tradīciju Eiropā, kas nākusi no Ziemeļvalstīm, kur tā dēvētajiem demokrātijas festivāliem ir senāka vēsture. Sarunu jeb dialogu festivāli Ziemeļvalstīs palīdzējuši sekmēt sabiedrības iesaisti valsts procesos un atklātu dialogu starp iedzīvotājiem, politiķiem, valsts pārvaldes iestādēm un nevalstiskajām organizācijām. Stefans norādīja, ka gadu gaitā šo festivālu Cēsīs ir apmeklējuši daudz viesu no Ziemeļvalstīm, un “Lampa” nevienu nav atstājusi vienaldzīgu, atzīstot, ka šā festivāla kvalitātes līmenis satura, kā arī tehniskā nodrošinājuma un vizuālā izpildījuma ziņā ir ļoti augsts.
Stefans arī skaidroja, kāpēc Ziemeļvalstīm ir svarīgi piedalīties šajā festivālā un to atbalstīt kā vienam no “Lampas” lieldraugiem, uzsverot, ka Latvija ir svarīga kaimiņvalsts. Ar Ziemeļvalstīm to vieno pamatvērtības un bagātīgas zināšanas, ar kurām varam savstarpēji dalīties, tostarp sarunājoties un apmainoties viedokļiem šajā festivālā. Turklāt festivāla virsmērķis sakrīt ar Ziemeļvalstu pārstāvniecības misiju – sekmēt cieņpilnu dialogu un nodrošināt platformu jaunām domām, idejām un partnerībai. Ar Ziemeļvalstu kopīgo skatuvi festivālā piedalāmies jau otro gadu pēc kārtas.
Šogad pirmā diskusija “Ziemeļsalā” bija par Baltkrieviju un tās vietu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu partnerībā, tiklīdz tajā tiks atjaunota demokrātiska valsts pārvalde. Atklājot diskusiju, Svjatlana Cihanouska pauda gandarījumu un pateicību par to, ka sarunas par Baltkrieviju notiek uz vairāku dalībnieku skatuvēm. Viņa aicināja Baltkrieviju uztvert kā daļu no Eiropas, kāda tā vēsturiski ir bijusi. Kā simbolu ciešām attiecībām starp Baltkrieviju un Ziemeļvalstīm viņa pieminēja Stefanu, kurš vēstnieka amatā Baltkrievijā pavadīja vairākus gadus, teicami apguva baltkrievu valodu un iemantoja baltkrievu cieņu un draudzību.
“Ziemeļsalu” divu dienu garumā apmeklēja daudz viesu, kuri interesējas par Ziemeļvalstīm un tematiem, kas aktuāli gan Latvijā, gan ziemeļu kaimiņvalstīs. Divās diskusijās piedalījās arī Ziemeļvalstu Padomes prezidente un Islandes parlamenta deputāte Brindisa Haraldsdotira (Bryndís Haraldsdóttir). Viņa apliecināja Ziemeļvalstu atbalstu sarunā par Baltkrieviju un otrreiz uz skatuves kāpa kopā ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži, Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski un Baltijas Asamblejas viceprezidentu Jāni Vucānu, lai pārrunātu reģionālo drošību.
Abas festivāla dienas “Ziemeļsalā” bija apskatāma Zviedrijas literātu iedvesmota izstāde “Starp rindām”, ko nodrošināja Zviedrijas vēstniecība Latvijā.
Uz Ziemeļvalstu apvienotās skatuves viesi no Ziemeļvalstīm bija pārstāvēti lielākajā daļā diskusiju. Piemēram, sarunā par uzticēšanos piedalījās Somijas Finanšu ministrijas pārstāve Katju Holkeri un zviedru vēsturnieks un rakstnieks Larss Trēgords (Lars Trägårdh), bet sarunā par viedokļu polarizāciju – Dialogu Akadēmijas direktors un pasniedzējs no Somijas Kajs Alhanens (Kai Alhanen). Diskusija “Vai iekļaujošais dizains var pasargāt no sociālās atstumtības un vientulības?” bija kā tilts, kas savienoja festivālu Cēsīs un demokrātijas festivālus Ziemeļvalstīs. Šī saruna bija daļa no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu debašu stafetes, kuras nolūks ir vietējā kontekstā pārrunāt izaicinājumu, kas aktuāls visā reģionā – vientulību. Diskusiju organizēja Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariāts un Dānijas domnīca “Mandag Morgen”. Sarunu vadīja domnīcas ietekmes direktors Jonas Keidings Lindholms (Jonas Keiding Lindholm).
“Ziemeļsalā” diskusijas notika sadarbībā ar Dānijas vēstniecību, Norvēģijas vēstniecību, Somijas vēstniecību, Zviedrijas vēstniecību, Dānijas Kultūras institūtu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariātu, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Pasaules Dabas fondu, Baltijas Mediju izcilības centru, “European Energy Latvia” un biedrību “Valodu muzejs”. Tā bija viena nedaudzām vietām, kur diskusijas galvenokārt notika angļu valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā. Diskusiju video ieraksti pieejami platformā “Facebook” un YouTube.
Esam pateicīgi ikvienam, kurš viesojās “Ziemeļsalā”, aktīvi iesaistījās sarunās un dalījās priekšlikumos uzlabojumiem. Katru gadu esam centušies rīkot diskusijas par aktualitātēm, kas kopīgas gan Latvijā, gan Ziemeļvalstīs. Lai nākamgad piedāvātu vēl saistošāku programmu, aicinām pavisam īsā anketā izteikt viedokli par redzēto, dzirdēto un piedzīvoto “Ziemeļsalā”, kā arī atklāt, kā pietrūka un ko mums ieteiktu uzlabot. Anketa atvērsies, noklikšķinot šeit. Tā ir angļu valodā, taču, ja vēlaties atsauksmi iesniegt latviski, aicinām to sūtīt mūsu padomniecei komunikācijas jautājumos Anitai Miruškinai uz e-pasta adresi anita.miruskina@norden.lv. Jūsu viedoklis mums ir vērtīgs.
Uz tikšanos Cēsīs 2025. gadā!
