Atzīmējot Pasaules Enerģijas padomes (PEP) simtgadi, PEP Latvijas Nacionālā komiteja 11. decembrī Rīgas Tehniskajā universitātē organizēja vērienīgu enerģētikas konferenci “Enerģētikas trilemma – enerģētikas pārejas stūrakmens. Baltijas jūras reģiona skatījums.” (“Energy Trilemma – the Backbone for Energy Transition. Baltic Sea region focus.”)
Konferencē piedalījās dažādu enerģētikas nozaru līderi, starptautiski novērtēti eksperti, reģiona politikas veidotāji un ieinteresēti, kurus vieno profesionāla aizrautība par tādām tēmām kā enerģijas sektora noturība, elektroenerģijas tirgus un enerģētikas ilgtspēja.
Konferences gaidās Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālas komitejas prezidente Olga Bogdanova to raksturoja šādi:
“Baltijas jūras reģiona enerģijas sektors ir nozīmīgu pārmaiņu priekšā. Enerģētiskās drošības izaicinājumi un nepieredzēti augstās elektroenerģijas cenas pērn, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu nepietiekamais progress klimata neitralitātes mērķu sasniegšanā ir izgaismojuši steidzamu un neatliekamu nepieciešamību panākt līdzsvaru starp visām enerģētikas trilemmas dimensijām – drošību, pieejamību un ilgtspēju. Konferencē meklēsim risinājumus ilgtspējīgas enerģijas nākotnei reģionā, lai tuvinātu ieceres un faktisko rīcību, kas veidos nozīmīgu saturisko ieguldījumu arī ietekmīgajam Pasaules enerģētikas kongresam 2024. gadā Roterdamā, Nīderlandē,” stāsta konferences organizatore.”
Konferences trīs tematiskās daļās tika aplūkotas enerģētikas trilemmas dimensijas – enerģētiskā drošība, enerģijas pieejamība jeb enerģētiskā līdztiesība un vides ilgtspēja. Pasaules Enerģijas padome uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai visi trīs šie aspekti būtu sabalansēti, un tas jāņem vērā arī politikas veidotājiem. Par šīm trīs sadaļām vairāk var uzzināt šeit, un detalizētu aprakstu un statistikas apkopojumu var lejuplādēt Pasaules Enerģijas padomes tīmekļa vietnē šeit.
Konferences pirmajā dienā, 11. decembrī, uzstājās enerģētikas eksperti, diskutējot par nozares aktuālākajiem izaicinājumiem un cenšoties rast atbildes uz šiem jautājumiem: Cik noturīgs pret riskiem ir Baltijas jūras reģions? Kā situāciju reģionā mainījis Krievijas iebrukums Ukrainā? Kāda ietekme būs Baltijas valstu energosistēmu sinhronizācijai ar Eiropas tīkliem? Kādi riski enerģētikas jomā ir aktuāli Ziemeļvalstīs? Kurš ir atbildīgs par enerģētisko drošību reģionā? Vai atjaunīgo energoresursu ģenerācijai ir nepieciešamas subsīdijas? Kuri ir efektīvākie mazturīgo patērētāju atbalsta pasākumi? Kā norit Baltijas jūras reģiona H2 projekts? Kas nozarē gaidāms tuvākajā nākotnē un kādiem pavērsieniem mums jābūt gataviem?
Otrajā dienā norisinājās Pasaules Enerģijas padomes locekļu – Baltijas jūras reģiona ekspertu kopienas – apaļā galda diskusija.
Konferences dalībnieku vidū bija Pasaules Enerģijas padomes priekšsēdētājs Maikls Hovards, NATO Enerģētikas drošības izcilības centra direktors Darjus Užurkaitis, bijušais Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, Baltijas jūras reģiona valstu enerģētikas ministriju pārstāvji un enerģētikas uzņēmumu vadītāji, tostarp no AS “Latvenergo”, AS “Esti Energia”, AS “Augstsprieguma tīkls”, SE “E.ON”, S.A. “Orlen”.
Ziemeļvalstis pārstāvēja pieredzējuši profesionāļi: starpvaldību organizācijas Ziemeļvalstu Enerģētikas pētniecības institūta (Nordic Energy Research) vadītājs Klauss Skite (Klaus Skytte), Dānijas Pētniecības un inovāciju politikas padomes priekšsēdētājs profesors Frede Blābjergs (Frede Blaabjerg) un organizācijas “GasGrid Finland” attīstības vadītāja Heli Virki (Heli Virkki).
Klauss Skite prezentēja Ziemeļvalstu Enerģētikas pētniecības institūta pētījuma rezultātus (angliski) par enerģētikas trilemmu Ziemeļvalstīs. Detalizētajā pētījumā analizēti vērtīgi statistikas dati un apkopoti priekšlikumi pasākumiem Ziemeļvalstu, ES un globālā mērogā. Tie politikas veidotājiem var palīdzēt panākt vēlamo līdzsvaru starp enerģētikas ilgtspēju, pieejamību un piegādes drošību. Kā ietekmīgs nozares viedokļa līderis Klauss bija arī aicināts piedalīties divās paneļa diskusijās.
Atbildot uz jautājumu par pašreizējo enerģētikas krīzi, tās cēloņiem un gūtajām mācībām, Klauss atbildēja:
"Ziemeļvalstu Enerģētikas pētniecības institūta nesen veiktais pētījums parādīja, ka izaicinājumi enerģētikas jomā nav unikāli katrai valstij, jo tie atkarīgi no izmantotajām tehnoloģijām un situācijas attiecīgajā valstī. Ir gan kopīgi enerģētikas krīzes cēloņi, gan tādi, kas aktuāli tikai konkrētās valstīs. Pēdējā enerģētikas krīzē Ziemeļvalstis cieta minimāli, tāpēc nedomāju, ka mums būtu vajadzējis rīkoties citādi. Svarīgi, ka esam mācījušies no piedzīvotā, tāpēc esam gatavi turpmākiem izaicinājumiem.”
Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā bija viens pasākuma atbalstītājiem, kurš sedza daļu organizēšanas izmaksas.
Detalizēta informācija par konferences programmu un runātājiem pieejama šeit.
Konferences video ieraksts pieejams šeit (angliski).
