30. novembrī Ziemeļvalstu Ministru padomes Latvijas birojā tikās finanšu un investīciju eksperti no Ziemeļvalstu Investīciju bankas un LIAA, lai pārrunātu investīciju vidi un iespējas Latvijā, kā arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību.
Tikšanās mērķis bija ekspertu vidū pārrunāt finanšu un investīciju vides aktualitātes un izvērtēt ārvalstu investīciju potenciālu Latvijā. Ar prezentācijām uzstājās Kaspars Pīlādzis, Ziemeļvalstu Investīciju bankas (NIB) vecākais baņķieris un atbildīgais par sadarbību ar Latvijas partneriem, un Ivi Anna Buce, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Investīciju projektu departamenta direktore. Skatītājiem klātienē un attālināti Facebook tiešraidē bija iespēja iepazīties ar NIB darbības virzieniem, vērienīgākajiem īstenotajiem projektiem ne vien Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs, kā arī uzzināt par vērienīgām finansējuma un aizdevumu iespējām uzņēmējiem. Ar šīs bankas starpniecību finansējums ir pieejams arī apjomīgiem un pat augsta riska projektiem, kas prasa ļoti lielas investīcijas.
Pēdējos gados ar NIB starpniecību saņemtie aizdevumi palīdzējuši īstenot šos vērienīgos attīstības projektus Latvijā:
- 61,1 miljona eiro aizdevuma līgums ar AS “Ķekava ABT” Ķekavas apvedceļa projekta būvniecībai, kas ir Latvijā pirmā lielā privātā un publiskā sektora partnerība.
- 10 gadu līgums ar AS “Rīgas Siltums”. Atbalsts 20 miljonu eiro apmērā izmantots 2022.–2023. gada investīciju programmai, lai uzlabotu centralizētās siltumapgādes infrastruktūru Rīgā.
- 10 gadu līgums ar Latvijas Republiku par aizdevumu 500 miljonu eiro apmērā, lai finansētu papildu valsts izdevumus COVID-19 pandēmijas seku novēršanai.
- 15 gadu aizdevuma līgums 100 miljonu eiro apmērā ar AS “Latvenergo” – investīcijām elektroenerģijas sadales tīklā ar mērķi uzlabot elektroapgādes drošību un pakalpojumu kvalitāti.
LIAA pārstāve iedvesmojošā prezentācijā stāstīja par veiksmīgiem Latvijas uzņēmumiem, kas ne vien spējuši īstenot savas ambīcijas, bet arī nes Latvijas vārdu pasaulē. Viņa dalījās ar finanšu rādītājiem un pieejamā atbalsta iespējām gan finanšu, gan konsultāciju veidā. Investīciju eksperte uzsvēra, ka saskaņā ar statistikas datiem Latvijas ekonomikas izaugsme ir straujāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, un, atbildot uz pasākuma dalībnieku jautājumiem, atzinīgi vērtēja Latvijas uzņēmumu sasniegumus IT, tehnoloģiju, farmācijas un bioekonomikas jomā. Viņa arī rosināja aizdomāties par nereti sludināto Igaunijas pārākumu, sakot, ka Latvijā netrūkst jaudīgu uzņēmēju un tehnoloģisko inovāciju – priekšstats, ka igauņi šajās jomās būtu soli priekšā Latvijai, esot panākts ar mārketinga metodēm.
NIB pārstāvis uzsvēra, ka šīs bankas nolūks ir nevis konkurēt, bet sadarboties gan ar LIAA, gan ar komercbankām Latvijā. Kopējais pieejamais finansējums ir vērienīgs, lai sekmētu strauju izrāvienu Latvijas attīstībā. NIB ir arī būtiska loma ilgtspējīgas vides veidošanā, jo, izvērtējot pieteikumus atbalsta saņemšanai, tiek ņemti vērā tādi projekta kritēriji kā piesārņojuma mazināšana, resursu efektīva izmantošana, jaunu ekoloģisko tehnoloģiju izstrāde un klimata pārmaiņu mazinoša ietekme. Pēdējos gados investīcijas no Ziemeļvalstīm ir ievērojami sekmējušas ekonomisko aktivitāti Latvijā. Šie finanšu līdzekļi Latvijā nonāk ne vien ar NIB, bet arī ar komercbanku starpniecību. Arī LIAA vairumu finansējuma veido investīcijas no Zviedrijas. Tas mudina stiprināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību un aktualizēt Latvijas kā spēcīga reģionālā partnera nozīmi.
Šā gada augustā tika atklāts NIB reģionālais birojs Rīgā, kas rada pārliecību par Ziemeļvalstu apņēmību turpināt investēt projektos Baltijas valstīs. NIB akcionāri ir no visām Baltijas valstīm un no piecām Ziemeļvalstīm: Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas.
Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja rīkoto tikšanos apmeklēja finanšu un investīciju speciālisti, tirdzniecības un rūpniecības kameru, dažādu asociāciju un uzņēmumu pārstāvji, kā arī mediju pārstāvji un citi interesenti. Pasākums notika angļu valodā, un tā otrā, neformālā daļa bija atvēlēta diskusijām un kontaktu veidošanai neformālā gaisotnē. Video ar abu runātāju prezentācijām platformā Facebook būs pieejams 30 dienas pēc pasākuma.
