Ziemeļvalstu Padomes prezidente Helēna Bjerklunda (Heléne Björklund) 9. maijā piedalījās Baltijas Asamblejas (BA) un Baltijas Ministru padomes (BMP) ikgadējā starptautiskajā konferencē “Diplomātijas robežas un diplomātija pāri robežām”. Deputāti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentiem, kā arī Ziemeļvalstu un citu valstu pārstāvji pulcējās, lai pārrunātu Baltijas valstu parlamentārās diplomātijas devumu reģionālo izaicinājumu pārvarēšanā un sadarbību ar starptautiskajiem partneriem.
Konferenci atklāja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pirmā no divām sesijām bija par vienotas Baltijas valstu ārpolitikas īstenošanu reģionālo izaicinājumu pārvarēšanā. To vadīja Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē sekretariāta vadītājs, speciālo uzdevumu vēstnieks Andrejs Pildegovičs, un paneļdiskusijā piedalījās BA prezidents Jānis Vucāns un viceprezidenti Timo Suslovs (Timo Suslov) un Ģiedrjus Drukteinis (Giedrius Drukteinis), kā arī Igaunijas vēstnieks Ēriks Marmei (Eerik Marmei), Lietuvas vēstnieks Valds Lastausks (Valdas Lastauskas) un Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.
Otrā sesija bija veltīta Baltijas Asamblejas un starptautisko partneru sadarbībai. Šajā sesijā ar uzrunu uzstājās Baltkrievijas demokrātisko spēku līdere un Apvienotā pārejas kabineta vadītāja Svjatlana Cihanouska (Sviatlana Tsikhanouskaya), kā arī Ļubļanas Universitātes profesors Zlatko Šabičs (Zlatko Šabič). Savukārt paneļdiskusijā uzstājās Ziemeļvalstu Padomes prezidente Helēna Bjerklunda, Baltijas jūras parlamentārās konferences prezidents Alfonss Reblums (Alfons Röblom) un Beniluksa parlamenta viceprezidents Pims van Ballekoms (Pim van Ballekom).
Konferencē jautājumu vidū bija ne vien starptautiskā sadarbība, bet arī Baltijas valstu parlamentārās diplomātijas pienesums globālu konfliktu pārvarēšanā, kā arī saskaņotas Baltijas valstu politikas un atbildes pasākumu pilnveidošana reģiona drošības stiprināšanā un diplomātiskās ietekmes palielināšanā. Dalībnieki atskatījās arī uz līdzšinējām BA partnerībām Eiropā un ārpus tās, un pārrunāja iespējas, kā stiprināt sadarbību politiskajos, ekonomiskajos un drošības jautājumos reģionālo izaicinājumu pārvarēšanā.
Konferences pārtraukumā – pulksten 12.30 – par godu Eiropas dienai, kā arī, lai demonstrētu dalībvalstu savstarpējo cieņu, sadarbību un vienlīdzību, un paustu solidaritāti ar demokrātisko Baltkrieviju un apliecinātu atbalstu Ukrainai, pie Saeimas nama norisināsies foto akcija “Rokasspiediens Eiropai”. Tajā līdz ar Baltijas Asamblejas delegātiem piedalīsies arī Saeimas deputāti un jaunieši no dažādiem Latvijas novadiem, kā arī Ziemeļvalstu Padomes prezidente Helēna Bjerklunda un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stefans Ēriksons. Šī akcija kā tradīcija ir radusies Īrijā un simbolizē spēcīgu un vienotu Eiropu.
Par Baltijas Asambleju un Baltijas Ministru padomi
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991. gada 8. novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12–16 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija.
Baltijas Ministru padome ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, kas izveidota 1994. gada 13. jūnijā. BMP uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību valstu izpildvaru līmenī. Latvijā Ārlietu ministrija darbojas kā BMP sekretariāts un nodrošina tās darbību.
Baltijas Asamblejas un BMP ikgadējās starptautiskās konferences veltītas dažādām tēmām tiek rīkotas vairāk kā 20 gadus. 2025. gadā Latvija ir prezidējošā valsts BMP un Baltijas Asamblejā.
Foto: Latvijas Republikas Saeima
