No 26. līdz 29. oktobrim Helsinkos norisinājās Ziemeļvalstu Padomes 78. ikgadējā sesija. Tajā tikās 87 Ziemeļvalstu parlamentārieši – premjerministri, ministri un deputāti –, lai apspriestu kopīgās prioritātes un vienotos par turpmākajiem Ziemeļvalstu sadarbības virzieniem.
Ziemeļvalstu Padomes sesija ir lielākais ikgadējais politiskā dialoga forums starp Ziemeļvalstu parlamentiem un valdībām. Katru gadu tā notiek citā Ziemeļvalstī – atkarībā no Padomes prezidējošās valsts, kas rotācijas kārtībā mainās reizi gadā. Somijas prezidentūras prioritāte aktivitātēm visa gada garumā bija visaptveroša drošība reģionā, tāpēc arī karš Ukrainā bija aktuāls temats šajā sesijā. Latviju sesijā pārstāvēja Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktore Nīna Hvida Ēnevoldsena un Saeimas Ārlietu komisijas pārstāvis Jānis Vucāns.
Šāgada sesijas īpašais viesis bija Somijas prezidents Aleksandrs Stubs (Alexander Stubb), kurš uzrunāja plenārsēdes dalībniekus un piedalījās diskusijās ar Ziemeļvalstu līderiem. Viņa dalība izpelnījās īpašu uzmanību pēc telefonsarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kas bija saskaņota ar Ukrainu un 27. oktobrī notika kopā ar Norvēģijas premjerministru Jonasu Gāru Stēri (Jonas Gahr Støre). Savā uzrunā Stubs akcentēja arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) sadarbības nozīmi un Baltijas jūras reģiona drošību.
“Ziemeļvalstis ir viens no integrētākajiem reģioniem pasaulē, taču allaž ir vēl kurp tiekties. Runājot par visaptverošo drošību, mums jāuzlabo gatavība un jāstiprina kritiskās infrastruktūras aizsardzība. Mums savā starpā ciešāk jāsadarbojas kiberdrošības, apgādes drošības, enerģētikas un piegādes ķēžu jautājumos – drošība Baltijas reģionā jāskata kopumā. Tāpēc līdztekus Ziemeļvalstu sadarbībai būtiski ir padziļināt sadarbību ar Baltijas valstīm – NB8 formātā.”
– Aleksandrs Stubs, Somijas prezidents
Sesijā piedalīties tika aicināta arī Ukrainas delegācija. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha) plenārsēdē uzrunāja parlamentāriešus, aicinot turpināt atbalstīt Ukrainu un apvienot diplomātiskos centienus miera panākšanai. Ukrainas pārstāvji bija ielūgti uz šo sanāksmi, tādējādi apliecinot Ziemeļvalstu atbalstu Ukrainas centieniem atjaunot mieru savā zemē. Diskusijās vairākkārtīgi tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt starptautiskās partnerības un turpināt atbalstīt Ukrainu.
18 lēmumi un rekomendācijas
Sesijā tika pieņemti 18 Ziemeļvalstīs īstenojami lēmumi un rekomendācijas. To vidū bija priekšlikumi par kopīgu Ziemeļvalstu klimata un pārtikas drošības risku izvērtējumu saistībā ar izmaiņām okeāna straumju sistēmā, kā arī par jauniešu medijpratības uzlabošanu, ar mākslīgo intelektu saistīto risku novēršanu un robežkontroles darbības izvērtēšanu. Tika skatīti arī priekšlikumi izveidot kopīgu vakcinācijas reģistru iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem un stiprināt parlamentāro sadarbību ar Kanādu.
Būtiski, ka sesijas ietvaros Ziemeļvalstu Padomes deputāti vienbalsīgi pieņēma aktualizētu sabiedrības drošības un gatavības stratēģiju. Tā ir nozīmīga, jo liecina par apņēmību ciešāk sadarboties jomās, kas tieši ietekmē iedzīvotāju drošību ikdienā, tostarp par gatavību ārkārtas situācijām, energoresursu un medikamentu piegādēm, kritiskās infrastruktūras aizsardzību un demokrātisko institūciju stiprināšanu.
“Ziemeļvalstu panākumu pamatā ir sadarbība. Uzklausot pētījumos pamatotus secinājumus, savlaicīgi gatavojoties pārmaiņām un kopīgi meklējot risinājumus, mēs varam veidot drošāku un ilgtspējīgāku nākotni Ziemeļvalstīm.”
– Ville Veirinens (Ville Väyrynen), Ziemeļvalstu Padomes prezidents
No 23. līdz 25. oktobrim Helsinkos notika arī Jaunatnes padomes 55. sesija, kurā piedalījās aptuveni 80 jauniešus no visām Ziemeļvalstīm. Jauniešu pārstāvji diskutēja par vārda brīvību, sabiedrības polarizāciju, jauniešu pilsonisko līdzdalību, psiholoģiskā atbalsta pieejamību, kā arī par kultūru un valodām. Tika pieņemti 17 no 30 iesniegtajiem priekšlikumiem, kas tiks nodoti izskatīšanai Ziemeļvalstu Padomes attiecīgajās komitejās. Ievērojot rotācijas principu, tika ievēlēts arī jaunais Ziemeļvalstu Jaunatnes padomes prezidents. 2027. gadā šo amatu ieņems Johaniss Erlendsons (Jóhannis Erlendsson) no Fēru salām.
Sesijas ietvaros ik gadu tiek pasniegtas arī Ziemeļvalstu Padomes balvas. Šāgada laureāti tika godināti svinīgā ceremonijā Helsinku Universitātē 27. oktobrī.
Nākamgad Ziemeļvalstu Padomes sesija notiks Dānijā.
