Sākot ar 1. janvāri, 2026. gadā Ziemeļvalstu sadarbību veidos divas cieši savstarpēji saistītas prezidentūras ar kopīgu uzsvaru uz drošību, noturību un demokrātiskajām vērtībām. Ziemeļvalstu Ministru padomi gada garumā vadīs Dānija un Fēru salas, savukārt Ziemeļvalstu Padomes prezidentūru īstenos Somija un Ālandu salas. Abu prezidentūru dienaskārtība ir nozīmīga ne tikai Ziemeļvalstīm, bet arī Latvijai, kur Ziemeļvalstu pārstāvniecība darbojas jau 35 gadus.
Ziemeļvalstu Ministru padomes prezidentūra: Dānija un Fēru salas
Dānijas un Fēru salu prezidentūras nosaukums Ziemeļvalstu reģions: spēcīgas saites pārmaiņu laikos atspoguļo sarežģītāku ģeopolitisko realitāti. Krievijas karš pret Ukrainu, hibrīddraudi un ilgstošas dezinformācijas kampaņas ir pastiprinājušas nepieciešamību pēc ciešākas Ziemeļvalstu integrācijas un spēcīgākas kolektīvās noturības.
Prezidentūras mērķis ir tuvināt visas piecas Ziemeļvalstis un to autonomās teritorijas, īstenojot Ziemeļvalstu valdību vadītāju vīziju 2030. gadam – padarīt Ziemeļvalstu reģionu par visintegrētāko un ilgtspējīgāko reģionu pasaulē. Galvenās prioritātes: sabiedrības drošības, noturības un gatavības stiprināšana, enerģētikas nozares un piegāžu drošība, cīņa pret pārrobežu noziedzību, konkurētspējas veicināšana, enerģētikas pāreja uz ilgtspējīgu, kā arī bērnu un jauniešu aizsardzība digitālajā vidē.
Demokrātiskā noturība caurvij visu prezidentūras programmu. Ziemeļvalstīs par vienu no labklājības atslēgām tiek uzskatīta uzticēšanās, taču pēdējos gados uzticēšanās arī šajās valstīs mazinās, tāpēc prezidentūras laikā iecerēts stiprināt demokrātiskās institūcijas un pilsonisko sabiedrību. Tiks turpināts arī darbs pie Helsinku līguma – bieži dēvēta par Ziemeļvalstu konstitūciju – atjaunināšanas, lai tas atbilstu mūsdienu realitātei un izvērtētu iespēju Fēru salām, Grenlandei un Ālandu salām kļūt par pilntiesīgām Ziemeļvalstu sadarbības institūciju dalībniecēm, ciktāl to pieļauj konstitucionālie ietvari.
Prezidentūras programmā akcentēta arī sadarbība ar Baltijas valstīm, tostarp Latviju. Iecerēta virkne pasākumu, lai stiprinātu sabiedrības drošību un demokrātiskās vērtības, kas ir īpaši nozīmīgi pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Dānijas un Fēru salu prezidentūras prioritātes tika prezentētas arī Latvijā –2025. gada 12. decembrī ar programmu Ziemeļvalstu vēstniecības Rīgā iepazīstināja Sekretariāta pārstāvis Tomass Stremme (Thomas Strømme), sniedzot pārskatu par stratēģisko ievirzi un veidojot pamatu turpmākam dialogam un koordinācijai ar partneriem Latvijā.
Ziemeļvalstu Padomes prezidentūra 2026. gadā: Somija un Ālandu salas
Ziemeļvalstu Padomes 2026. gada prezidentūra, ko kopīgi īsteno Somija un Ālandu salas, ir vērsta uz visaptverošas drošības stiprināšanu Ziemeļvalstīs. Programma veidota, ņemot vērā ģeopolitisko nestabilitāti un pieaugošu nedrošību sabiedrībā, tiecoties stiprināt Ziemeļvalstu spējas novērst krīzes, tās sekmīgi atrisināt un atjaunoties pēc tām.
Prioritātes: gatavība un aizsardzība, veselības drošība, kritiskās infrastruktūras aizsardzība, psiholoģiskā noturība, demokrātija un uzticēšanās. Kultūra, izglītība, medijpratība un atbildīga mākslīgā intelekta izmantošana programmā iekļautas nevis kā sekundāri jautājumi, bet kā būtiski noturības elementi, kas ir aktuāli arī Latvijā.
Prezidentūras mainās ik gadu 1. janvārī. 2025. gadā Ziemeļvalstu Ministru padomes prezidējošā valsts bija Somija un Ālandu salas, bet Ziemeļvalstu Padomes prezidējoša valsts bija Zviedrija.
Papildu uzziņai –
Ziemeļvalstu Ministru padomes prezidentūras programma 2026. gadā (angliski)
Ziemeļvalstu Padomes prezidentūras programma 2026. gadā (angliski)
