2024. gada 11. septembrī Kopenhāgenā, Dānijā, norisinājās vēsturiska četru Ziemeļvalstu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu – DR, NRK, YLE un SVT – rīkota diskusija. Tajā piedalījās Ziemeļvalstu ministri – divi ārlietu ministri, viens aizsardzības ministrs un viens Ziemeļvalstu sadarbības ministrs –, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un citi Ziemeļvalstu eksperti. Šāda līmeņa diskusija līdz šim nav tikusi pārraidīta šādā formātā.
Pārraides dalībnieki apliecināja Ziemeļvalstu atbalstu Ukrainai un pārrunāja vienotu rīcību attiecībā uz Krievijas iebrukumu, drošības stratēģiju reģionā un diplomātiskus risinājumus saspīlējuma atrisināšanai. Uzrunās izskanēja viedoklis, ka Krievijas rīcība rada reālu apdraudējumu Ziemeļvalstīm, jo īpaši hibrīduzbrukumu veidā – sabotāžas mēģinājumi, GPS signālu pārraides traucējumi un teritoriālo robežu pārkāpumi. Vērtējot šāda veida starpgadījumus kopumā, tie liecina par nozīmīgu apdraudējumu, īpaši tādēļ, ka pirms kara sākuma līdzīgi paņēmieni tika izmantoti Ukrainā.
Čārlijs Saloniuss-Pasternaks (Charly Salonius-Pasternak), Somijas Ārpolitikas institūta pētnieks drošības un aizsardzības politikas jautājumos, sacīja:
“Runa vairs nav par to, vai, bet gan kad Ziemeļvalstu iedzīvotāji mirs, ja mēs nerīkosimies.”
Somijas Ziemeļvalstu sadarbības ministrs Anderss Ādlerkroics (Anders Adlercreutz) uzsvēra, ka ne katra Krievijas rīcība prasa tūlītēju atbildi, tomēr ir svarīgi paradīt Krievijai, ka provokācijas nav pieņemamas. Atsevišķos gadījumos šāda attieksme var radīt saspīlējumu, tāpēc Ziemeļvalstu nostāju apliecina mērķētas darbības. Viena no tām ir nesen pieņemtais Somijas likums pret hibrīdapdraudējumu draudiem un Zviedrijas jaunizveidotā Psiholoģiskās aizsardzības aģentūra.
Lai sargātu drošību Ziemeļvalstīs, jāstiprina spēja pretoties iespējamam apdraudējumam un jāuzlabo noturība un pašaizsardzība. Ziemeļvalstis ir atbildīgas par savu drošību, tomēr saskaņā ar NATO līguma 5. pantu, kas paredz kolektīvo aizsardzību uzbrukuma gadījumā, katras dalībvalsts pienākums ir aizstāvēt arī citas NATO dalībvalstis. Atbildot uz jautājumu, kādā gadījumā tiktu aktivizēts 5. pants, Ādlerkroics aicināja neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus un uzsvēra, ka būtiski ir saglabāt spēcīgu aliansi.
Ziemeļvalstu sadarbība ir spēcīgāka nekā jebkad, tomēr reģiona drošība lielā mērā ir atkarīga no ASV. Divas trešdaļas NATO aizsardzības budžeta veido iemaksas no ASV budžeta, un starptautiskajā vidē pieaug spiediens uz citām NATO dalībvalstīm, mudinot tās palielināt ieguldījumu.
Daži uzskata, ka būtu jāsamazina Ziemeļvalstu atkarība no lielvalstīm, stiprinot nacionālo aizsardzību un Ziemeļvalstu sadarbību. Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Bārts Eide (Espen Barth Eide) uzsvēra, ka Ziemeļvalstīm būtu jāstiprina NATO, nevis jāapsver attālināšanās no tās. Visas Ziemeļvalstis, izņemot Islandi, ir noslēgušas aizsardzības sadarbības līgumus ar ASV, garantējot piekļuvi militārajām bāzēm un mācību zonām šo valstu teritorijā.
Paradoksāli, ka Ziemeļvalstis paļaujas uz ASV aizsardzību kodoluzbrukuma gadījumā, taču nepieciešamās infrastruktūras attīstība norit kūtri. Dāņu žurnāliste Anna Libaka (Anna Libak) minēja kodolieročus kā būtisku atturēšanas līdzekli, norādot, ka, iespējams, iebrukums Ukrainā nebūtu noticis, ja pēc neatkarības iegūšanas valstī būtu saglabāti kodolieroči. Tomēr jāatzīmē, ka pirms septiņiem gadiem Nobela Miera prēmija tika piešķirta kodolatbruņošanās kampaņai, ko atbalstīja daudzi Ziemeļvalstu politiķi.
Notikumu attīstība reģionā rada daudz jautājumu par risinājumiem konflikta iespējamības mazināšanai nākotnē. Frīda Stranne (Frida Stranne), pētniece miera un konfliktu jomā, uzskata, ka vairums konfliktu galu galā tiek atrisināti sarunu ceļā. Viņa atsaucās uz Vašingtonas nostāju, kas kopš 2022. gada rudens par vēlamāko risinājumu konfliktsituācijām uzskata diplomātiskas metodes. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) piekrita, tomēr uzsvēra, ka lēmums par iespējamām mierizlīguma sarunām ir Ukrainas rokās. Līdz tam ir svarīgi turpināt sniegt militāro atbalstu.
“Atbalsts apliecina mūsu apņemšanos ievērot starptautiskās tiesības, kas Ziemeļvalstīm ir vienlīdz nozīmīgas,” norādīja Stoltenbergs.
Ziemeļvalstis ir viens no lielākajiem ziedotājiem Ukrainai, ņemot vērā to IKP. Ķīles institūts regulāri apkopo datus par valstu piešķirto atbalstu Ukrainai. Dati dažkārt ir grūti salīdzināmi un tiek atjaunināti samērā reti, tomēr saskaņā ar jaunāko informāciju Dānija Ukrainai ziedojusi vairāk nekā citas Ziemeļvalstis. Norvēģija tika kritizēta par nesamērīgi mazu ziedojumu apmēru, uz ko Norvēģijas ārlietu ministrs atbildēja, ka atbalsts esot ievērojams, stratēģisks un koordinēts. (Red. – nedēļu pēc šīs tikšanās Norvēģija paziņoja par nodomu palielināt atbalstu Ukrainai līdz 15 miljardiem NOK gadā.)
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, cik nozīmīga ir Ukrainas noturībspēja. Norvēģijas un Dānijas ārlietu ministri pauda pārliecību par Ukrainas uzvaru, un Dānijas ārlietu ministrs Larss Loke Rasmusens (Lars Løkke Rasmussen) uzsvēra:
“Šis ir izšķirošs brīdis, un mums ir jārīkojas. Esmu gandarīts, ka Ziemeļvalstis ir bijušas kopā ar Ukrainu jau no kara pirmās dienas.”
Ziemeļvalstu līderi arī pārrunāja Ukrainas attīstības ilgtermiņa stratēģiju un atbalstīja Ukrainas pievienošanos NATO un ES kā risinājumu ilgstošam mieram un turpmāku konfliktu novēršanai.
Diskusiju skandināvu valodās var noskatīties šeit:
Agenda – Agenda special: Nordens svar på Putins krig | SVT Play
Debatten: Sæson 2024 – Nordens svar på Putins krig | DRTV
Nordens svar på Putins krig | Yle Arenan
Debatten – NRK TV
