Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ministri, kas atbild par digitalizāciju, ir vienojušies paplašināt sadarbību, iekļaujot tajā arī digitālās drošības jomu un īpaši sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijas jomu. Krievijas izvērstā karadarbība Ukrainā, liek arvien vairāk runāt par globālās organizētās kibernoziedzības pieaugumu un uzsver nepieciešamību palielināt kibernoturību reģionā, kas lielā mērā atkarīgs no digitālajiem pakalpojumiem.
"Mēs, Ziemeļvalstu un Baltijas digitalizācijas ministri, uzskatām, ka ir vērtīgi sadarboties un apmainīties ar informāciju un pieredzi, lai nodrošinātu uzticamu digitālo infrastruktūru, kā arī nepieciešamo kompetenci un kapacitāti, lai atpazītu un cīnītos ar kiberincidentiem vai uzbrukumiem."
Savukārt 7. septembrī politiķi un uzņēmēji tika aicināti uz trešo konferenci "Digitālie ziemeļi". Pirmā konference par digitālo sadarbību notika Oslo 2017. gadā, kad tika izveidota Ziemeļvalstu un Baltijas valstu digitālo ministru padome (MR-DIGITAL). Padomes darbības mērķis ir veicināt to, lai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģions ir viens no visattīstītākajiem digitālajiem reģioniem pasaulē. Šī gada konferences "Digitālie ziemeļi" mērķis bija izpētīt, kā reģions var izmantot digitālos risinājumus, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, kā arī to, kā mēs varam nodrošināt, ka digitalizācija tiek veikta ilgtspējīgā un atbilstošā veidā. Konferencē tika runāts arī par datu izmantošanu zaļo digitālo risinājumu nodrošināšanā un to, kā datu koplietošana var veicināt digitālo un ilgtspējīgu mērķu sasniegšanu. Dati var palīdzēt uzņēmumu vadītājiem un politikas veidotājiem izlemt, kuri risinājumi ir visefektīvākie un ilgtspējīgākie. Tēmas par novatorisku un ilgtspējīgu zivsaimniecību, pārtikas ražošanu un viedajām pilsētām bija iekļautas konferences programmā.
Kopš MR-DIGITAL darbības uzsākšanas 2017.gadā, padome ir sadarbojies, lai rastu kopīgus digitālos risinājumus pārrobežu sadarbības un mobilitātes jautājumos reģionā. Stratēģiskā programma Pārrobežu digitālo pakalpojumu programma izstrādāta ar mēŗķi uzlabot mobilitāti un integrāciju visā reģionā, kā arī veicināt 5G ieviešanu, jo jaunās tehnoloģijas radīs iespējas digitalizēt un automatizēt esošos procesus.
Konferenci noslēdza Ziemeļvalstu Ministru padomes ģenerālsekretāres Paula Lethomeki uzrunā teica:"Lai koplietotu datus, ir nepieciešama uzticēšanās, un dati, kā mēs to visi labi zinām, ir mūsu sabiedrības un ekonomikas degviela." Ģenerālsekretāre iezīmēja arī trīs galvenos Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības ieguvumus, norādot, ka tā ļauj mums mācīties vienam no otra, kopīgi risināt problēmas un kopā iegūt spēcīgāku balsi globālajā arēnā.
Pēc konfereces Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs sociālajā tīklā Facebook raksta:
"Zaļa un digitāla ekonomika arvien vairāk tiek atzīta par galveno virzītājspēku cīņā ar klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu izaugsmi, nabadzību, piesārņojumu, veselības jautājumiem un daudziem svarīgākiem mūsu dzīves aspektiem, lai mēs to nodrošinātu ir nepieciešama Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbība, kas ļautu veidot kopīgus digitālos risinājumus un efektīvāk izmantot resursus.
Mums nevajadzētu baidīties arī eksperimentēt un izmēģināt jaunas metodes un pieejas, lai stiprinātu un tālāk attīstītu Ziemeļu-Baltijas reģiona digitālās infrastruktūras iespējas. Apvienot zināšanas un idejas Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā ir gudri un tālredzīgi."
Mums nevajadzētu baidīties arī eksperimentēt un izmēģināt jaunas metodes un pieejas, lai stiprinātu un tālāk attīstītu Ziemeļu-Baltijas reģiona digitālās infrastruktūras iespējas. Apvienot zināšanas un idejas Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā ir gudri un tālredzīgi."
