Vienota intelektuālā īpašuma licencēšanas vide, kopīga programma sadarbībai pētniecības jomā, stratēģija tautas attīstībai un pavisam jauna tūrisma joma – arodu tūrisms. Šīs ir tikai dažas no vīzijām, kas izteiktas Baltijas un Ziemeļvalstu ekspertu publicētajā izdevumā "Vairāk ir labāk: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība 1991-2031". Projekts tapis pēc Ziemeļu Ministru padomes biroju Baltijas valstīs iniciatīvas.
"Lai gan šķiet, ka Ziemeļeiropas reģionam veicies samērā labi pašreizējās ne visai iepriecinošās ekonomiskās attīstības laikā, mums ir jāapzinās, ka Baltijas jūras reģionā vēl ir daudz darāmā, lai radītu pamatu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai starp valstīm," grāmatas priekšvārdā norāda Ziemeļvalstu Ministru padomes ģenerālsekretārs Haldors Asgrimsons.
Grāmatas nosaukumā ir atsauce uz 1991. gadu, kad Ziemeļvalstis nolēma atvērt ZMP pārstāvniecības Baltijas valstu galvaspilsētās - Tallinā, Rīgā un Viļņā. 2011. gadā biroji svinēja 20 gadu jubileju - īstais laika nogrieznis, lai atskatītos uz padarīto un iezīmētu sadarbības jomas nākošajai divdesmitgadei līdz 2031. gadam.
Veidojot izdevumu, dažādu jomu speciālisti tika aicināti izteikt savu personisko viedokli par nākotnes izaicinājumiem, lai veicinātu diskusijas par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionālo nākotnes sadarbību.
Līdzās daudziem autoriem, savu viedokli paudis gan Norvēģijas MP un bijušais finanšu ministrs Pērs-Kristians Foss, gan starptautiski atzīts IT padomnieks vairākas Igaunijas valdībās Linnars Vīks, gan dzimumu līdztiesības eksperte no Lietuvas Margarita Januskaite, gan pašmāju eksperti: vides zinātnieks Jānis Brizga, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde un Latvijas vēstnieks Dānijas karalistē Gints Jegermanis.
Gints Jegermanis atzīst: „Politiskās teorijas atpalikšana no un nesaderība ar mūsdienu realitātēm, šķiet, rāda to, ka mēs atrodamies uz jaunas politiskās kultūras tapšanas sliekšņa. Tāpēc ciešāka sadarbība un personisko kontaktu veidošana var būtiski tuvināt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu politiskās grupas, tādējādi meklējot kopīgas atbildes uz elektorāta norādītām problēmām.”
Grāmatas beigās ir iespēja iepazīties ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministru viedokli par NB8 sadarbību tuvākajā nākotnē.
Izdevums pieejama divās valodās: Angļu valodā un Zviedru valodā
