ZIEMEĻSPĒLE
  • EN
  • Apstiprināti 33 Nordplus programmas projekti no Latvijas

    Apstiprināti 33 Nordplus programmas projekti no Latvijas

    2022. gada 12. maijs
    Aicinām uz avīzes “Aiz kauna” atvēršanas svētkiem un diskusiju “Transpersonas Latvijā”

    Aicinām uz avīzes “Aiz kauna” atvēršanas svētkiem un diskusiju “Transpersonas Latvijā”

    2022. gada 10. maijs
    Daugavpilī aicinām uz pasākumu

    Daugavpilī aicinām uz pasākumu "Kompass vienmēr rāda uz ziemeļiem"

    2022. gada 3. maijs
    Zaļais kurss un arhitektūra

    Zaļais kurss un arhitektūra

    2022. gada 29. aprīlis
    Projekta FOR_IN atklāšanas konference

    Projekta FOR_IN atklāšanas konference

    2022. gada 27. aprīlis
  • Aktualitātes
  • Jaunumi
  • Pasākumi
  • Ziemeļu stāsti
  • Publikācijas
  • Galerija
  • Par mums
  • Kontakti
  • Grantu programmas

  • Valsts administrācija
  • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Kultūra”
  • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programma
  • NVO programmas Baltijas jūras reģionam
  • Atbalsts medijiem
  • Ziemeļvalstu kultūras un mākslas programma
  • Cilvēku ar invaliditāti organizāciju sadarbība Ziemeļvalstu reģionā
  • Sadarbības projekti

  • Ilgtspējīga attīstība
  • Kultūra
  • Neatkarīgi mediji
  • Sociālā labklājība un drošība
  • Demokrātija un laba pārvaldība
    • facebook
    • twitter
    • instagram
    Privātuma atruna Datu aizsardzības atruna
    Projekta FOR_IN atklāšanas konference

    Apdraudējumu ir daudz un to skaits var pieaugt

    Andis Sedlenieks/Diena 2014. gada 10. novembris
    facebook
    twitter

    Kopš šā gada 1. oktobra Ziemeļu ministru padomes (ZMP) biroju Latvijā vada zviedrs Jāns Vīdbergs. Par ZMP biroja nākotnes plāniem J. Vīdbergu iztaujā Andis Sedlenieks. 

    Ņemot vērā pēdējos notikumus - noslēpumainas zemūdenes meklējumus pie Zviedrijas krastiem - un jūsu iepriekšējo pieredzi - darbu arī Zviedrijas Aizsardzības ministrijā, gribas pavaicāt, vai sadarbība varētu būt arī aizsardzības jomā?

    Šis ir politiski ļoti jūtīgs jautājums, tāpēc aizsardzība un ārlietas neatrodas Ziemeļvalstu ministru padomes darba kārtībā. Baltijas valstis militārajā ziņā ir izdarījušas nepārprotamu izvēli, pievienojoties NATO, turpretim Ziemeļvalstīs attieksme nav tik noteikta, teiksim, Zviedrija vēl kopš Ūlofa Palmes laikiem priekšroku dod oficiālai neitralitātei. Šī atšķirīgā attieksme, protams, neizslēdz sadarbības iespējas šajā jomā, piemēram, starp Latviju un Zviedriju vai Igauniju un Somiju, kā arī starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm kopumā. Ziemeļvalstīs pieņemtais militārās sadarbības formāts ir viegli savienojams ar Baltijas valstu savstarpējās militārās sadarbības formātu, un es paredzu, ka sadarbība šajā virzienā tikai palielināsies, jo drošība nešaubīgi ir visu reģiona valstu prioritāte; pēdējie notikumi liecina, ka apdraudējumu ir daudz, un to skaits var pieaugt.

    Taču vismaz patlaban kopējā aizsardzības politika nav mana kā ZMP biroja Latvijā vadītāja kompetence, šāda rakstura jautājumi jāadresē citām iestādēm.

    Runājot par Ziemeļvalstu savstarpējo mijiedarbību, visbiežāk lietotais vārds ir "integrācija". Savukārt attiecībā uz Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm - sadarbība jeb kooperācija. Cik lielas ir atšķirības pastāvošajā formātā 5 + 3, un kad mēs varēsim runāt par astoņu valstu formātu un visa reģiona integrāciju?

    Par šo jautājumu bieži ir notikušas diskusijas Ziemeļvalstu padomē, Baltijas asamblejā, vēl citviet. Es teiktu, ka jā - starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm pastāv sadarbība, taču tāda sadarbība, kas rada integrāciju. Jo ciešāk mēs sadarbojamies kultūras, politiskajos, sociāli ekonomiskajos un cita veida jautājumos, jo ciešāk mēs integrējamies.

    Manuprāt, tik cieša sadarbība, kāda pastāv starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm visdažādākajās jomās, abos gadījumos ir unikāla - Baltijas valstis ir tuvākās Ziemeļvalstu sadarbības partneres, un otrādi. Gan formāli, gan faktiski - ņemot vērā visdažādāko jomu ministru, parlamentāriešu regulārās tikšanās, daudzos kopīgi risināmos jautājumus - sākot ar Baltijas jūras ekoloģiju un beidzot ar kopējas nostājas veidošanu starptautiskās organizācijās, ieskaitot arī Eiropas Savienību. Atšķirības mazinās, taču tajā pašā laikā ir skaidrs, ka ir kāda robeža, kuru pārvarēt nevienai integrācijai nebūs pa spēkam, bet pateikt, kur šī robeža atrodas un kad tā varētu tikt sasniegta, pašlaik nav iespējams.

    Atbalsts dažādībai ir ieguldījums ilgtermiņa panākumos
    Intervija

    Atbalsts dažādībai ir ieguldījums ilgtermiņa panākumos

    Nākamais raksts

    Citi stāsti

    Skatīt visus ziemeļu stāstus
    Rīta Korpivāra: Nediskriminācijas princips ir cilvēktiesību stūrakmens un mūsu vadmotīvs – sabiedrībā visi līdzīgi!
    Viedoklis

    Rīta Korpivāra: Nediskriminācijas princips ir cilvēktiesību stūrakmens un mūsu vadmotīvs – sabiedrībā visi līdzīgi!

    Stefans Ēriksons: Ziemeļvalstu un Latvijas sadarbība
    Intervija

    Stefans Ēriksons: Ziemeļvalstu un Latvijas sadarbība

    Māra Sīmane: Uzticēšanās un valsts pārvalde
    Intervija

    Māra Sīmane: Uzticēšanās un valsts pārvalde

    Henriks Eliass Zēgners: Domājoša sabiedrība
    Intervija

    Henriks Eliass Zēgners: Domājoša sabiedrība

    Barbara Ābele: Dizains
    Intervija

    Barbara Ābele: Dizains

    Piesakies aktualitātēm

    Paldies!
    • facebook
    • twitter
    • instagram
    +371 67 820 089 info@norden.lv Marijas iela 13/3 (Berga Bazārs), Rīga, LV-1666
    • Aktualitātes
    • Jaunumi
    • Pasākumi
    • Ziemeļu stāsti
    • Publikācijas
    • Galerija
    • Par mums
    • Kontakti

    Grantu programmas

    • Valsts administrācija
    • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Kultūra”
    • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programma
    • NVO programmas Baltijas jūras reģionam
    • Atbalsts medijiem
    • Ziemeļvalstu kultūras un mākslas programma
    • Cilvēku ar invaliditāti organizāciju sadarbība Ziemeļvalstu reģionā

    Sadarbības projekti

    • Ilgtspējīga attīstība
    • Kultūra
    • Neatkarīgi mediji
    • Sociālā labklājība un drošība
    • Demokrātija un laba pārvaldība
    Privātuma atruna Datu aizsardzības atruna
    Izstrādāts jaunrade.lv