Pēdējā NATO samitā tika pieņemti vairāki svarīgi lēmumi – viens no tiem, kam tika pievērsta neliela uzmanība, bija par jauna Dānijas vadīta un 300 vīru liela militārā štāba izveidi Ādažos.
Drošības izaicinājumi, ar kuriem saskaramies Eiropā un Baltijas jūras reģionā pēdējo gadu laikā, prasa nepārtraukti izvērtēt, kā mēs pēc iespējas labāk varētu izmantot militāro spēku, lai nodrošinātu mieru un drošības saglabāšanu. Šo izvērtējumu rezultātā radās ideja veidot jaunu militāro štābu Latvijā. Pirms tālāk pievērsties šai jaunajai aizraujošajai attīstībai, vēlos vērst jūsu uzmanību uz šā gada Rīgas konferenci, kas norisināsies 28. – 29. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kurā arī es labprāt piedalīšos.
Rīgas konference būs laba iespēja atskatīties uz NATO samitu, kas notika vasarā. Mediji ziņoja galvenokārt par dažkārt karstajām diskusijām attiecībā uz NATO budžetu, bet faktiski tika pieņemti vairāki ļoti svarīgi lēmumi stiprināt militāro sadarbību, tostarp arī Baltijas jūras reģionā, un demonstrēt, ka mēs turamies kopā ciešā solidaritātē. Mūs nevarēs iebiedēt vai aizdzīt.
Turklāt NATO valstis nolēma stiprināt mūsu demokrātiju spējas izturēt ārējo spiedienu un mēģinājumus iejaukties demokrātiskajos procesos. Un tas ir ne mazāk svarīgi vēlēšanu laikā. Esmu priecīgs redzēt, ka Latvija ir izdarījusi daudz, lai sagatavotos vēlēšanām 6. oktobrī un izvairītos no manipulējošām kampaņām, ko veic ārējie spēki. Novēlu visiem Latvijas iedzīvotājiem jauku un brīvu vēlēšanu dienu – katras demokrātijas svētku dienu.
NATO samitā arī Zviedrija un Somija piedalījās dažās svarīgās diskusijās, un tas ir pozitīvi. Sadarbība ar divām mūsu reģiona ne-NATO dalībniecēm pēdējos gados ir kļuvusi stiprāka. Esmu pārliecināts, ka vēl vairāk var darīt, lai nodrošinātu ciešāku integrāciju militārajā jomā Baltijas jūras reģionā.
Kā Dānijas vēstnieks es īpaši priecājos par vienu no NATO samita lēmumiem, kaut arī tam netika pievērsta liela uzmanība. Tas ir lēmums veidot pastāvīgu Daudznacionālo divīziju štābu Ādažos.
Dānija, Igaunija un Latvija uzņemas galveno atbildību par šo iniciatīvu (struktūras nācijas), savukārt Lietuva, Kanāda un Apvienotā Karaliste tajā ir dalībnieces (dalības nācijas). Kā mēs runājam, daudznacionālās divīzijas štābs “Ziemeļi” ir dibināšanas procesā; pirmā grupa ar aptuveni desmit dāņu karavīriem jau ir ieradusies Ādažos. Tiek plānots, ka tā pilnībā sāks darboties 2019. gadā, kad aptuveni simts karavīri dienēs štābā miera apstākļos. Daļa no daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” tiks izvietota Karupā Dānijā, veidojot tur arvien stiprāku tiltu starp Dāniju un Latviju.
Šo iniciatīvu uzņēmās Dānijas valdība, un tā tika pieņemta kā NATO struktūru integrāla daļa. Esmu pārliecināts, ka arī citi NATO partneri pievienosies štābam tuvākajos gados. Šis piedāvājums bija daļa no Dānijas aizsardzības vienošanās, kas tika noslēgta šā gada sākumā un kas stingri pauž atbalstu mūsu Baltijas sabiedrotajiem, stiprinot NATO austrumu robežu. Šis nav uzdevums tikai Baltijas valstīm, bet gan kopīgs uzdevums visai aliansei.
Galvenais štāba uzdevums ir uzlabot aizsardzības plānošanu, militāro apmācību un stiprināt militāristu spējas strādāt cieši kopā (starpoperacionālās spējas), tādējādi stiprinot NATO atturēšanās politiku stiprāku. Ziņa Krievijai ir – pat nedomā par to!
Štāba izveide ir jaunākā sadaļa ilgajā draudzības un sadarbības vēsturē starp Dāniju un Latviju, un starp Dāniju un Baltijas valstīm kopumā. Tiklīdz Latvija atguva neatkarību, sākās divpusējā sadarbība un tika izveidotas daudzas jaunas struktūras. Viena no tām bija Baltijas Aizsardzības koledža Tartu, Igaunijā, kas nākamgad svinēs 20 gadus. Šā gada augustā 63 jauni studenti no 12 valstīm tika uzņemti jaunajam akadēmiskajam gadam. 1994. gadā Dānija arī kļuva koordinējošā valsts daudznacionālajam Baltijas bataljonam, kas tika dibināts, lai dotu savu ieguldījumu starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās. Šodien Dānijas un Latvijas karavīri strādā kopā starptautiskajās misijās un cenšas uzturēt mieru, piemēram, dažos Irākas reģionos. Ciešā sadarbība kļuva vēl stiprāka, kad Latvijas bataljons tika pievienots Dānijas divīzijai 2013. gadā.
Šie ir tikai daži piemēri tam, cik saliedēta un integrēta ir kļuvusi mūsu militārā joma šo gadu laikā – mūsu apmācības veidi un pat militārā domāšana ir kļuvusi līdzīga, tādēļ ir tikai dabiski, ka Dānija Latvijā spēlē jaunu lomu. Vēstniecība ir priecīga sagaidīt karavīrus un militāro personālu Latvijā. Tuvākajos mēnešos mēs sagaidām daudzus augsta līmeņa viesus, svinot Latvijas simtgadi un ciešās saites starp abām mūsu tautām.
