ZIEMEĻSPĒLE
  • EN
  • Islandes piemērs sporta politikā: svarīgākā ir veselība un atkarību riska novēršana bērniem
    Stāsts

    Islandes piemērs sporta politikā: svarīgākā ir veselība un atkarību riska novēršana bērniem

    2023. gada 29. marts
    Ziemeļvalstu reģions – miera spēks

    Ziemeļvalstu reģions – miera spēks

    2023. gada 27. marts
     Dzejas festivālā

    Dzejas festivālā "Page Break" Ziemeļvalstu dzeja

    2023. gada 16. marts
    23.marts - Ziemeļvalstu diena

    23.marts - Ziemeļvalstu diena

    2023. gada 12. marts
    Sievietes karā

    Sievietes karā

    2023. gada 8. marts
  • Aktualitātes
  • Jaunumi
  • Pasākumi
  • Ziemeļu stāsti
  • Publikācijas
  • Galerija
  • Par mums
  • Kontakti
  • Grantu programmas

  • Valsts administrācija
  • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Kultūra”
  • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programma
  • NVO programmas Baltijas jūras reģionam
  • Atbalsts medijiem
  • Ziemeļvalstu kultūras un mākslas programma
  • Cilvēku ar invaliditāti organizāciju sadarbība Ziemeļvalstu reģionā
  • Sadarbības projekti

  • Ilgtspējīga attīstība
  • Kultūra
  • Neatkarīgi mediji
  • Sociālā labklājība un drošība
  • Demokrātija un laba pārvaldība
    • facebook
    • twitter
    • instagram
    Privātuma atruna Datu aizsardzības atruna
    Sievietes karā
    Viedoklis

    Flemmings Stenders: Eiropas zaļās pārejas paātrināšana

    2022. gada 1. maijs
    facebook
    twitter
    Dažus turpmākos mēnešus ielā iepretim manai mājai Kopenhāgenā būs liels haoss, jo pilsētas komunālo pakalpojumu uzņēmums iebūvēs caurules, lai apkārtnē ierīkotu centralizēto siltumapgādi. Ar nepacietību gaidu, kad varēšu atvadīties no sava gāzes katla, lai pilnībā atbrīvotos no gāzes kā apkures resursa manā mājā. Un es būšu vēl priecīgāks, turpmāk saņemot apkures rēķinus, jo centralizētā siltumapgāde tiek uzskatīta par daudz lētāku nekā apkure, kuras pamatā ir tradicionālais fosilais kurināmais.

    Dānijā divas trešdaļas no visām mājsaimniecībām tiek apsildītas ar centralizēto siltumapgādi, savukārt divas trešdaļas centralizētās siltumapgādes ir balstītas uz zaļās enerģijas resursiem – saule, vējš, biomasa, biogāze vai ģeotermālā enerģija. Līdz 2025. gadam visa centralizētā siltumapgāde Dānijā būs zaļa. Likvidējot savu gāzes katlu, es ietaupīšu naudu un vienlaikus palīdzēšu klimatam. Abpusēji izdevīgi!

    Fosilā kurināmā, tostarp dabasgāzes, izmantošanas samazināšana enerģētikas nozarē ir nozīmīgs solis ceļā uz klimatneitrālu ES. Turklāt līdz ar Krievijas neattaisnojamo un brutālo karu Ukrainā ir kļuvis vēl aktuālāk pēc iespējas ātrāk likvidēt atkarību no Krievijas melnās enerģijas, tostarp gāzes. Labākais veids, kā to izdarīt, ir paātrināt zaļo pāreju Eiropā, vairāk izmantojot atjaunojamo enerģiju, zaļos risinājumus un paaugstinot energoefektivitāti.

    Pagājušajā mēnesī ES valstu un valdību vadītāji vienojās pēc iespējas ātrāk pārtraukt Krievijas gāzes importu. Eiropas Komisija lēš, ka pieprasījumu pēc Krievijas gāzes ES var samazināt par divām trešdaļām līdz 2022. gada beigām un ka Eiropa var būt pilnīgi neatkarīga no Krievijas fosilā kurināmā jau krietni pirms 2030. gada. Nākamajā mēnesī Eiropas Komisija gatavojas nākt klajā ar konkrētu plānu.

    Dānijā valdība jau pagājušajā nedēļā nāca klajā ar saviem priekšlikumiem paātrināt zaļo pāreju un atbrīvot Dāniju no Krievijas fosilā kurināmā pēc iespējas ātrāk. Priekšlikumā ir iekļauti plāni četrkāršot sauszemes vēja un saules enerģijas ražošanu līdz 2030. gadam, kā arī izmantot milzīgo vēja enerģijas potenciālu Ziemeļjūrā, būvējot vairāk enerģijas salu un izmantojot vēl vairāk atkrastes vēju. Dānija jau tagad ražo vairāk vēja enerģijas uz vienu iedzīvotāju nekā jebkura cita valsts pasaulē. Plānos iekļautas arī iniciatīvas līdz 2030. gadam pilnībā pārtraukt dabasgāzes izmantošanu, palielinot centralizētās siltumapgādes ieviešanu vai liekot mājsaimniecībām, kas pašlaik izmanto fosilo siltumapgādi, pāriet uz citiem siltuma avotiem, galvenokārt elektriskajiem siltumsūkņiem. Turklāt plāni paredz, ka Dānija paplašinās un virzīs uz priekšu atjaunojamās gāzes ražošanu, kā arī sekmēs dabasgāzes ieguvi Ziemeļjūrā, lai paātrinātu Eiropas enerģētisko neatkarību no Krievijas. Dānijas parlamenta iepriekš pieņemtais lēmums apturēt naftas un gāzes ieguvi Ziemeļjūrā vēlākais 2050. gadā paliek nemainīgs.

    Arī ES Dānija centīsies izvirzīt augstākus mērķus attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitāti, jo šie pasākumi ir svarīgi, gan lai risinātu klimata krīzi, gan pielāgotu ES enerģētiskajai neatkarībai. Aprīlī Dānija un vēl desmit citas ES dalībval­stis, tostarp Latvija, parakstīja kopīgu paziņojumu, kurā mudina ES paātrināt un palielināt ambīcijas, lai risinātu klimata krīzi un nodrošinātu tīras, uzticamas, lētas un neatkarīgas ES enerģijas piegādes nākotnē.

    Tāpat Dānijas valdība pagājušajā nedēļā ierosināja zaļo nodokļu reformu, lai veicinātu pakāpenisku atteikšanos no gāzes rūpniecībā. Augsts un vairāk izlīdzināts CO2 nodoklis nodrošinās stabilu ilgtermiņa regulējumu uzņēmumiem, dodot tiem spēcīgu stimulu pielāgoties klimatam mazāk kaitējošai ražošanai. Tiek lēsts, ka zaļā nodokļu reforma līdz 2030. gadam samazinās Dānijas uzņēmumu gāzes patēriņu par gandrīz trešdaļu un ievērojami samazinās arī CO2 emisijas.

    Cīņa pret klimata pārmaiņām nekad nav bijusi svarīgāka. Dānija varbūt ir maza valsts, kas rada tikai nelielu daļu no pasaules CO2 emisijām, bet mums ir lielas idejas zaļajiem risinājumiem un veidiem, kā paātrināt zaļo pāreju Dānijā un Eiropā. Mēs varam sniegt ieguldījumu Eiropas zaļajā pārejā ar videi nekaitīgāku enerģiju un tehnoloģijām, un mēs vēlamies parādīt ceļu pārrobežu sadarbībā, tiecoties uz klimata neitrālu Eiropu. 22.–25. maijā Dānijas vēstniecība organizē mācību braucienu uz Dāniju ieinteresētajiem Latvijas centralizētās siltumapgādes un komunālo pakalpojumu uzņēmumiem, lai iepazītos ar jaunajām tehnoloģijām, viedajiem risinājumiem un zinātību, uz ko balstās efektīva Dānijas centralizētās siltum­apgādes sistēma.

    Pašreizējā lielās ģeopolitiskās nestabilitātes laikā ir pienācis laiks paātrināt zaļo pāreju Eiropā. Valdībām, pilsētām, uzņēmumiem un iedzīvotājiem ir jāuzņemas sava loma. Priecājos par savu mazo ieguldījumu, drīzumā atbrīvojoties no dabasgāzes savā mājā.

    Flemings Stenders: Dānija – uz ANO Drošības padomi
    Viedoklis

    Flemings Stenders: Dānija – uz ANO Drošības padomi

    Nākamais raksts

    Citi stāsti

    Skatīt visus ziemeļu stāstus
    Islandes piemērs sporta politikā: svarīgākā ir veselība un atkarību riska novēršana bērniem
    Stāsts

    Islandes piemērs sporta politikā: svarīgākā ir veselība un atkarību riska novēršana bērniem

    Latvijā viesojas grāmatas
    Stāsts

    Latvijā viesojas grāmatas "Putina troļļi" autore Jesika Aro

    Vērojama kopīga virzība uz ciešāku sadarbību
    Intervija

    Vērojama kopīga virzība uz ciešāku sadarbību

    Karls Bilts: Šī nav Rietumu, šī ir pašas Krievijas neveiksme
    Intervija

    Karls Bilts: Šī nav Rietumu, šī ir pašas Krievijas neveiksme

    Flemings Stenders: Dānija – uz ANO Drošības padomi
    Viedoklis

    Flemings Stenders: Dānija – uz ANO Drošības padomi

    Piesakies aktualitātēm

    Paldies!
    • facebook
    • twitter
    • instagram
    • vimeo
    • youtube
    +371 67 820 089 info@norden.lv Marijas iela 13/3 (Berga Bazārs), Rīga, LV-1666
    • Aktualitātes
    • Jaunumi
    • Pasākumi
    • Ziemeļu stāsti
    • Publikācijas
    • Galerija
    • Par mums
    • Kontakti

    Grantu programmas

    • Valsts administrācija
    • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Kultūra”
    • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programma
    • NVO programmas Baltijas jūras reģionam
    • Atbalsts medijiem
    • Ziemeļvalstu kultūras un mākslas programma
    • Cilvēku ar invaliditāti organizāciju sadarbība Ziemeļvalstu reģionā

    Sadarbības projekti

    • Ilgtspējīga attīstība
    • Kultūra
    • Neatkarīgi mediji
    • Sociālā labklājība un drošība
    • Demokrātija un laba pārvaldība
    Privātuma atruna Datu aizsardzības atruna
    Izstrādāts jaunrade.lv