Latvijas Avīze. 2019.gada 27. septembris. Somijas vēstniece Latvijā Rīta Korpivāra
Daudzi jaunieši ir norūpējušies par nākotni, un ne bez iemesla. Kamēr vien mūsu politiķi un lēmumu pieņēmēji nerīkosies, lai mazinātu klimata pārmaiņas un cīnītos ar to sekām, mūsu bērnu un viņu bērnu dzīve būs daudz sliktāka par mūsējo. Politikas veidotājiem ir jāparāda, ka viņi rūpējas par klimata pārmaiņu draudiem un rīkojas.
Nepieciešamas sistēmiskas pārmaiņas
Globālās klimata pārmaiņas un iedzīvotāju skaita pieaugums ir milzīgas problēmas, ar ko mēs saskaramies, taču tās var atrisināt kopīgi. Mums ir vajadzīgas lielas sistēmiskas pārmaiņas, kam nepieciešami gan privāti ieguldījumi, gan valdības atbalsts. Tomēr klimatam draudzīgiem risinājumiem jābūt ekonomiski pamatotiem gan uzņēmumiem, gan arī valsts un privātajiem patērētājiem.
Somijā tāpat kā pārējā pasaulē problēmas risinājuma pamatā ir atteikšanās no fosilajiem energoresursiem: naftas, oglēm, dabasgāzes un arī kūdras.
Klimata pārmaiņu ietekmi vislabāk kompensēt ar globāliem ieguldījumiem nefosilajā enerģijā, transportā un ēku risinājumos. Zemes izmantošana un izmaiņas uzturlīdzekļu ekonomikā var padarīt to vēl efektīvāku.
Pārmaiņas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā var palielināt oglekļa emisijas. Fakts ir tāds, ka gaļas ražošana prasa septiņas reizes vairāk zemes nekā dārzeņu un graudu audzēšana.
Publiskajam sektoram ir jānosaka ietvars un jādod skaidrs virziens tirgus spēkiem, kas īsteno klimatam draudzīgus risinājumus ekonomiski dzīvotspējīgā veidā. Tas jau ir noticis ES, un emisijas pastāvīgi ir samazinājušās.
Daudzi baidās, ka viņu dzīves līmenis samazināsies klimata pārmaiņu apkarošanas dēļ.
Tomēr pētījumi liecina, ka dzīve ar nelabvēlīgām sekām tiek novērtēta kā daudzkārt dārgāka nekā investīcijas, kas nepieciešamas problēmas pārvarēšanai. Jauni enerģijas ražošanas un uztura veidi sniedz uzņēmumiem milzīgas uzņēmējdarbības iespējas un nodrošina patērētājiem veselīgāku un tīrāku vidi. Lai gan ir grūti precīzi uzskaitīt klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas, ekonomistu aprēķini liecina, ka cīņa ar klimata pārmaiņām ir ekonomiski ļoti dzīvotspējīga.
Valstis, kas ir Parīzes klimata konvencijas dalībnieces, ir definējušas savus mērķus klimata jomā un apņēmušās izstrādāt stratēģiju to sasniegšanai. Līdz šim valstu solītie emisiju samazinājumi vēl nav pietiekami, lai noturētu temperatūru zem 2°C tās palielinājuma mērķa, bet valdības ir apņēmušās atjaunināt savus mērķus un ziņot par emisiju samazinājumiem līdz šim. Mums, pilsoņiem, aktīvi jāseko mūsu lēmumu pieņēmēju ziņojumiem un jāpieprasa rezultāti.
Klimatam draudzīgā politika Somijā
Somija ir noteikusi sev vērienīgu mērķi panākt oglekļa emisijas neitralitāti līdz 2035. gadam. Šī mērķa sasniegšanai būs nepieciešamas lielas pārmaiņas, kas var kaitēt dažiem, bet radīt ieguvumus, jaunus darījumus un darba iespējas citiem. Ogļu izmantošana enerģijas vajadzībām tiks pakāpeniski pārtraukta, vēlākais, līdz 2029. gadam. Valdība atbalstīs uzņēmumu ieguldījumus ogļu aizstāšanai. Kūdras izmantošana enerģijas ieguvei beigsies 2030. gadā.
Mums ir nepieciešams vairāk atjaunojamās elektroenerģijas, jo mūsu sabiedrība kļūst arvien elektrificētāka un enerģētikas sistēmas – elektrība, siltums un transports – kļūst savstarpēji vairāk saistītas.
Somija ir nolēmusi palielināt vēja enerģijas ražošanu. Atzinīgi vērtējama ir arī esošo kodolelektrostaciju paplašināšana. Somijas emisijas tagad ir par piektdaļu zemākas nekā 1990. gadā, lai gan ekonomika ir augusi. Vēja enerģija un kodolenerģija vēl vairāk uzlabos situāciju.
Somija vēlas attīstīt Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgu un enerģētikas sistēmu integrāciju, kā arī kopīgu pētniecību. Integrācija palīdz līdzsvarot, cita starpā, vēja enerģijas nevienmērīgumu. Pilnībā jāizmanto viedo tīklu un pieprasījuma elastīguma potenciāls. Mums ir jāizstrādā regulējums un nodokļi, lai zemu enerģijas patēriņu varētu izmantot visi, arī namu apsaimniekotāji, vienģimenes ēkas un lauku saimniecības.
Fosilās naftas izmantošana apkurē tiks pakāpeniski pārtraukta līdz 2030. gada sākumam, un tas mudinās nekustamo īpašumu pāriet uz citiem apkures veidiem.
Tiek veicināta arī koksnes materiālu izmantošana būvniecībā, jo tie ilgi uzglabā oglekli. Ir svarīgi arī ieguldīt līdzekļus neatkarīgos būvniecības pētījumos un veicināt liela mēroga renovācijas un energoefektivitātes projektus.
Somijas valdība pie “apaļā galda” aicinās dažādus sabiedrības pārstāvjus, kas kopīgi varētu nodrošināt, lai rīcība klimata jomā būtu sabiedrības interesēs, sociāli taisnīga un tādējādi iedzīvotājiem ļoti pieņemama.
Somija gatavo ilgtspējīgu nodokļu sistēmu, kas ietver enerģētikas nodokļu un satiksmes nodokļu reformu, aprites ekonomikas veicināšanu un uz emisijām balstītu patēriņa nodokļu izpēti. Mērķis ir risinājumi, kas veicina valdības klimata mērķu sasniegšanu ekonomiski visefektīvākajā veidā, paātrina pāreju no fosilā kurināmā un vienlaikus atbilst sociālā taisnīguma prasībām.
Nodokļi un valsts subsīdijas tiks novirzīti enerģijas ražošanas veicināšanai virzienā uz nulles emisiju. Jāpanāk, lai mūsu valdības programma kopumā atbalstītu jaunu ražošanas veidu izstrādi.
Meži kā oglekļa uzkrājēji
Meža apsaimniekošanas kultūras un pētniecības attīstība ir svarīga cīņai ar klimata pārmaiņām gan Somijā, gan Latvijā, kas abas ir mežiem bagātas valstis. Mums ir jānostiprina oglekļa piesaiste un krājumi īstermiņā un ilgtermiņā, pārvaldot mežu izaugsmi un veselību. Ir svarīgi veicināt apmežošanu un samazināt izciršanu, kā arī veikt pasākumus, lai samazinātu dūņu un kūdrāju emisijas. Mums jau ir daudz zināšanu par klimatam nekaitīgu mežu apsaimniekošanu, kā arī par lauksaimniecības zemes radīto emisiju samazināšanu un oglekļa sekvestra stiprināšanu.
Aprites ekonomika – jaunās ekonomikas pamats
Aprites ekonomika ir augoša inovatīva nozare, kas var ierobežot dabas resursu pārmērīgu patēriņu un klimata pārmaiņas, aizsargāt bioloģisko daudzveidību, radīt jaunas darbavietas un stiprināt ekonomisko konkurētspēju. Aprites ekonomiku var definēt ar trim darbības vārdiem: samazināt (minimāla izejvielu izmantošana), izmantot atkārtoti (maksimāla produktu un komponentu atkārtota izmantošana) un pārstrādāt (augstas kvalitātes izejvielu atkārtota izmantošana).
Tas nav nekas jauns. To praktizēja jau manā bērnībā, jo tai bija finansiāla jēga un bieži vien tā bija nepieciešamība. Es biju jaunākā starp četriem brāļiem un māsām, tāpēc gandrīz visas drēbes, slēpes, slidas un skolas grāmatas pārmantoju no viņiem. Tikai tad to nesauca par aprites ekonomiku.
Mūsdienās šī prakse ir apvienota ar digitālajām platformām, kas ļauj dalīties ar lietām. Somijas mērķis ir izveidot pasaules vērienīgāko aprites ekonomikas tirgu, veicinot investīcijas un jaunu risinājumu radīšanu. Aprites ekonomika skolās tiek plaši mācīta.
Atkritumu pārstrāde Somijā palielināsies vismaz līdz ES pārstrādes mērķu līmenim. Valdības programma arī paredz iespēju pēc iespējas ātrāk atsevišķi vākt tekstilmateriālus otrreizējai pārstrādei un veicina plastmasas pārstrādi.
Patērētājiem jānodrošina laba piekļuve informācijai par klimata un vides ietekmi uz pakalpojumiem un precēm. Nodokļiem jāatbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķi un ilgtspējīgs patēriņš. Klimata un vides ietekme ir jāpadara redzamāka produktu un pakalpojumu cenā.
Klimata pārmaiņas ir globāls izaicinājums, kas nepazīst valstu robežas. Ir lietderīgi klimata ierobežošanas pasākumus veikt jau tagad. Jo vairāk kavējam, jo vairāk maksājam. Mēs varam veicināt ekonomisko izaugsmi, izskaust galēju nabadzību un uzlabot cilvēku veselību un labklājību, rīkojoties jau šodien.
