Centrā "Marta" var saņemt profesionālu palīdzību un atbalstu grūtās dzīves situācijās. Centrs veidots pēc Somijas zviedru biedrības "Marta" parauga. Tajā rūpējas par sievietēm, kuras bēg no vardarbības ģimenē. Centrs "Marta" arī izglīto sabiedrību, tostarp politiķus, par feminisma jautājumiem, veicina sieviešu sadarbību un tīklošanos. Latvijas "Marta" sadarbojas ar cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības organizācijām visās Ziemeļvalstīs. Enerģiskā un dzīvespriecīgā centra "Marta" izveidotāja un vadītāja Iluta Lāce saka, ka sadarbībā ar Ziemeļvalstīm viņu allaž fascinējusi sieviešu pašapziņa, kā arī simpatizējusi ziemeļnieku prasme atzīt savas kļūdas un neveiksmes gan profesionālajā dzīvē, gan personīgajās attiecībās. "Martas" 20 gadu pastāvēšanas laikā Iluta ir novērojusi pozitīvas pārmaiņas arī Latvijas sabiedrības izpratnē par sieviešu tiesībām. Vardarbības upuri ir kļuvuši drosmīgāki stāties pretī saviem pāridarītājiem, un politiķi vairs neuztver sievietes kā draudu savai pastāvēšanai.
Centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce jau divdesmit gadus izglīto sabiedrību, ierēdņus un politiķus dzimumu līdztiesības jautājumos. Paveikts ir daudz. Jautājumi, par kuriem pirms 20 gadiem vien raustītas uzacis, šobrīd tiek izprasti ar lielu atbildību.
Vēl pirms "Martas" izveidošanas Ziemeļvalstis Ilutu allaž iedvesmojušas kā dzimumlīdztiesīgas valstis, kur sievietes tiek respektētas un cienītas. Šī apbrīna noveda pie tā, ka Iluta pašmācības ceļā apguva zviedru valodu un ik pa laikam nonāca situācijās, kurās jābūt par tulku starp latviešiem un zviedriem. 1999. gadā attīstījās ideja veidot kopīgu projektu ar Somijas zviedru sieviešu apvienību "Marta", un Iluta kā zviedru valodas pratēja tika izvirzīta par tā vadītāju.
Kopš tā laika Ilutas vadītais centrs "Marta" izaudzis par lielu atbalsta resursu, kas bieži vien sniedz pirmo palīdzīgo roku sievietēm, kuras nonākušas grūtībās un bēg no vardarbīgām attiecībām ģimenē.
Būtiski, ka Iluta mācējusi ne tikai iedvesmoties pati, bet arī pielietot savas Ziemeļvalstīs gūtās zināšanas Latvijas sievietēm vajadzīgā virzienā. "Toreiz somiem likās, ka vienkārši jāiemāca Latvijas sievietēm visādas prasmes, un tad viņas būs daudz veiksmīgākas," Iluta atceras pirmsākumus sadarbībai ar Somijas zviedru sieviešu biedrību "Marta". "Bet, ja tev nav strukturālā atbalsta no valsts, nav rīcībpolitikas, kas rada šīs iespējas un paplašina tās, tu vari būt nez cik prasmīgs un talantīgs, bet sistēma tev neļauj virzīties uz priekšu un veidot karjeru. Tas bija savstarpēji izglītojošs process." Somu "Martai" šobrīd uzdevumi un darbi ir pavisam citi, piemēram, vides jautājumi un veselīgs dzīvesveids. Taču pirms 100 gadiem Somijas "Marta" sākotnēji strādāja ar mērķi, lai sievietes būtu ekonomiski neatkarīgas, kļūtu par līderēm un galu galā iegūtu balsstiesības.
Latvijas "Martai" bija citi uzdevumi — bija jārisina jautājumi, kas saistīti ar vardarbību, cilvēktirdzniecību, cilvēku dzīvību un veselību. "No Zviedrijas iedvesmojos saistībā ar dažādām rīcībpolitikām, lai novērstu seksuālo ekspluatāciju. Tur jau 1999. gadā ieviesa likumu, kas soda par seksuālo pakalpojumu pirkšanu, tādā veidā nostādot cilvēku kā absolūtu vērtību," stāsta Iluta, atgādinot, ka Latvijā tas joprojām nav aizliegts. "Mēs varam runāt par dzimumu līdztiesību, varam radīt glancētas nostādnes saistībā ar sievietēm biznesā vai politikā, bet, kamēr mēs neatrisināsim šo jautājumu, ka sievietes ķermenis nav pērkams, viņas vienalga var nonākt ievainojamās situācijās, kurās kāds viņas reducē līdz precei vai produktam."
Katru gadu resursu centrā "Marta" tiek sniegta palīdzība līdz pat 400 sievietēm, un Iluta joprojām saskaras ar seksuāli izmantotām sievietēm, arī nepilngadīgām meitenēm, kuras tiek ekspluatētas tepat Latvijā. "Daudzi norāda, ka cilvēkiem ir brīvas izvēles pašiem pieņemt dažādus lēmumus par savu dzīvi un ķermeni. Bet ir iespējamas arī bīstamas un apdraudošas situācijas, kurās vai nu tu dzīvo, vai mirsti. Parasti mēs nevaram teikt, ka prostitūcijā abas puses ir līdzvērtīgās pozīcijās," šis Ilutai ir sāpīgs jautājums.
"Neesam bijuši gana veiksmīgi, lai novērstu šos noziegumus."
Tomēr Iluta ir pārliecināta, ka drīz arī šis robs likumdošanā tiks sakārtots, jo pēdējo 20 gadu laikā izdarīts daudz: "Tagad jau liekas neiedomājami, taču līdz 2014. gadam pati sieviete Latvijā bija atbildīga par vardarbību, kas pret viņu vērsta. Mēs panācām pagaidu aizsardzību, un tagad policijai ir tiesības nošķirt varmāku līdz pat astoņām dienām, ne tikai uz trim stundām."
Iluta jau no mazām dienām ar nepatiku novērojusi sieviešu vēlmi būt pareizā, sabiedrībai pieņemamā tēlā. "Redzēju, ka, tiklīdz ienāk telpā kāds vīrietis, šīs spēcīgās sievietes sāk ķiķināt un tēlot muļķes, lai gan tādas nav. Kas tas tāds ir? Kāpēc tā notiek?" šie jautājumi Ilutu nodarbinājuši jau kopš bērnības. Un tad, pirmo reizi aizbraucot uz Zviedriju, Iluta satika sievietes politiķes cienījamos gados, kuru pašpārliecinātība un feminisms bijis jūtams katrā teiktajā vārdā.
Ilutai simpatizē arī tas, ka Ziemeļvalstīs sievietes nemēģina būt visu varošas supervarones, kā tas nereti novērojams Latvijā. "Te bieži vien ir tā, ka sievietes mēģina pakļauties dažādiem standartiem, ko sabiedrība pieprasa. Gan savā ārējā tēlā, gan arī pieslēpjot kādu negatīvu dzīves pieredzi un parādot sevi kā perfektu visās jomās. Ziemeļvalstīs tā nav," Iluta salīdzina dažādu valstu sieviešu mentalitāti un pašapziņu. "Ja viņām neveicas ar kaut ko, tad viņas to arī stāsta — kā tādu vērtīgu, sāpīgu pieredzi, kas viņām devusi iedvesmu dzīvot tālāk. Nav tā, ka sieviete var būt perfekta pilnīgi visās jomās — gan kotletes cept, gan būt brīnišķīga mīļākā savam vīram, būt ideāla māte un augstas raudzes profesionāle
darbā. Ziemeļvalstīs sievietes atklāj, ka īstenībā tā nebūt nav!"
Pēc daudzajiem sadarbības gadiem Iluta ir pārliecināta, ka izpratne un empātija rodas, ja neizliekamies, tostarp arī neiekļaujamies dzimumu stereotipos: "Patiesums un autentiskums veido veselīgu integritāti, kad tu vari būt tāds, kāds tu esi. Tev nav jāizliekas par to, kas tu neesi. Jo sabiedrība ir patiesāka, jo patiesākas attiecības veidojas. Un tādas attiecības ir visveiksmīgākās."
Viesojoties Ālandu salās, Iluta iedvesmu smēlusies no jauniešu grupām, kur meitenes un zēni diskutē par dažādām pusaudžiem aktuālām tēmām, tai skaitā visu, kas saistīts ar dzimumu stereotipiem un dažāda veida attiecībām. "Pagājušajā gadā arī Latvijā izveidojām paši savu metodi, kā runāt ar jauniešiem. Ņemot vērā tikumības grozījumus un pēdējo gadu politisko kontekstu, mēs radījām metodikas rokasgrāmatu jauniešu līderiem par šīm daudzajām tabu tēmām, kas netiek apskatītas vai tiek apskatītas pavirši un nepietiekoši," stāsta Iluta, uz izaicinājumiem un problēmām raugoties ar optimismu.
Ne tikai sievietes, arī vīrieši Ziemeļvalstīs ir feministi: "Iepazinos Zviedrijā ar superīgiem vīriešiem, kas izveidojuši organizāciju vīriešu dzimumu līdztiesībai. Viņiem ir daudz lielisku iniciatīvu, kas mudina līdzcilvēkus nepalikt vienaldzīgiem, sastopoties ar vardarbību." Iluta atzīst, ka pagaidām vīriešus mobilizēt ir grūtāk, taču darbs notiek — "Martas" projekts Celies mēģina arī Latvijā vīriešus iesaistīt sieviešu atbalstīšanā.
Optimiste Iluta atrod ilustratīvus piemērus, lai parādītu, ka arī vīrieši šo 20 gadu laikā ir mainījušies. "2004. gadā mēs tikāmies ar tā laika visu politisko partiju līderiem un mudinājām iesaistīt sievietes partiju valdēs. Toreiz dzimumu attiecība Saeimā bija 80 pret 20 vīriešiem par labu. Vīriešiem no savām pozīcijām šķita, ka viss apgriezīsies kājām gaisā — būs 80 sievietes un 20 vīrieši. Sievietes sagrābs varu!" Iluta garšīgi smejas. "Taču mēs negribam kādu noniecināt vai nīst, bet esam par iekļaujošu sabiedrību, kurā tiek ņemti vērā arī sieviešu dzīves skatījums un viņu pieredze."
Iluta ar kolēģiem Zviedrijā 2003. gadā aizguvusi ideju apmācību projektam sievietēm politiķēm, lai palīdzētu viņām izcīnīt vietu vēlēšanu sarakstos. "Gandrīz visas ministres ir piedalījušās mūsu diskusijās," Iluta ir lepna. "Tādā veidā mēs mēģinām stiprināt sieviešu atbalsta tīklu. Tas arī ir viens no veiksmes faktoriem, kas darbojas Ziemeļvalstīs — sieviešu solidaritāte un atbalsts, vai tas būtu politikā, biznesā vai nevalstiskajā sektorā."
Sieviešu tīklošanās kļūst arvien aktīvāka. "Šobrīd biznesa sievietes jau pašas meklē mūs un jautā, kā var atbalstīt un sadarboties. Tas man liekas neticami, jo sākumā mēs bijām tāda izstumto, savējo kopa — cilvēki, kas jutās nesaprasti un nesadzirdēti, atrada savu integritāti "Martas" centrā," stāsta Iluta, kura par savu darbu saņēmusi gan Triju Zvaigžņu ordeni, gan Somijas valsts apbalvojumu. "Un tagad ir cilvēki, kas saka, ka viņiem "Marta" ir sapņu darba vieta. Tas man ir lielākais panākums."