ZIEMEĻSPĒLE
  • EN
  • Apstiprināti 33 Nordplus programmas projekti no Latvijas

    Apstiprināti 33 Nordplus programmas projekti no Latvijas

    2022. gada 12. maijs
    Aicinām uz avīzes “Aiz kauna” atvēršanas svētkiem un diskusiju “Transpersonas Latvijā”

    Aicinām uz avīzes “Aiz kauna” atvēršanas svētkiem un diskusiju “Transpersonas Latvijā”

    2022. gada 10. maijs
    Daugavpilī aicinām uz pasākumu

    Daugavpilī aicinām uz pasākumu "Kompass vienmēr rāda uz ziemeļiem"

    2022. gada 3. maijs
    Zaļais kurss un arhitektūra

    Zaļais kurss un arhitektūra

    2022. gada 29. aprīlis
    Projekta FOR_IN atklāšanas konference

    Projekta FOR_IN atklāšanas konference

    2022. gada 27. aprīlis
  • Aktualitātes
  • Jaunumi
  • Pasākumi
  • Ziemeļu stāsti
  • Publikācijas
  • Galerija
  • Par mums
  • Kontakti
  • Grantu programmas

  • Valsts administrācija
  • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Kultūra”
  • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programma
  • NVO programmas Baltijas jūras reģionam
  • Atbalsts medijiem
  • Ziemeļvalstu kultūras un mākslas programma
  • Cilvēku ar invaliditāti organizāciju sadarbība Ziemeļvalstu reģionā
  • Sadarbības projekti

  • Ilgtspējīga attīstība
  • Kultūra
  • Neatkarīgi mediji
  • Sociālā labklājība un drošība
  • Demokrātija un laba pārvaldība
    • facebook
    • twitter
    • instagram
    Privātuma atruna Datu aizsardzības atruna
    Projekta FOR_IN atklāšanas konference
    Viedoklis

    Islande un Latvija – draudzīgas attiecības 30 gadu garumā

    Islandes Republikas prezidents Gudni T. Johanesons/ LSM.LV 2021. gada 26. augusts
    facebook
    twitter

    Deviņdesmito gadu vidū es Islandē iepazinos ar vairākiem latviešu jauniešiem. Tolaik studēju vēsturi un rakstīju maģistra darbu par neseno Islandes atbalstu Baltijas neatkarībai. Ar apbrīnu raudzījos uz savu jauno draugu apņēmību, ar kādu tie grasījās piedalīties nupat neatkarību atguvušās valsts atjaunotnē.

    2018. gadā man bija tas gods apmeklēt Latviju un pārstāvēt Islandi prezidenta statusā, kad latvieši svinēja simtgadi kopš savas neatkarības pasludināšanas 1918. gadā. Būdams togad Rīgā, varēju patiesi novērtēt Latvijas vēstures daudzveidību, stipro sasaisti ar Ziemeļvalstīm, kā arī valsts kultūras un mantojuma liecības.

    XX gadsimts Latvijas iedzīvotājiem atnesa lielas ciešanas un pārbaudījumus, un jūsu liktenis izrādījās daudz smagāks nekā Islandei. Tomēr 1991. gadā jūs beidzot atguvāt neatkarību. Šodien, mūsu abu valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas trīsdesmitajā gadadienā, es sūtu sirsnīgus sveicienus visai Latvijas tautai. Šī uzvara ir jūsu, taču arī mēs, islandieši, lepojamies, ka smagā stundā spējām jums palīdzēt. Mūsu valdība sniedza gan reālu, gan simbolisku atbalstu, un mūsu valsts pārstāvji izdarīja spiedienu uz starptautiskās arēnas lēmējiem. Šo kustību aizsāka un vadīja toreizējais Islandes ārlietu ministrs Jons Baldvins Hanibalsons (Jón Baldvin Hannibalsson), kurš apmeklēja Rīgu 1991. gada janvāra liktenīgajās dienās, kad padomju bruņoto vienību uzbrukuma rezultātā gāja bojā pieci civiliedzīvotāji. Tā paša gada 26. augustā Islandes ārlietu ministrs kopā ar premjerministru Dāvidu Odsonu (Davíd Oddsson) un citām amatpersonām uzņēma trīs Baltijas valstu ārlietu ministrus Reikjavīkā, kur tika parakstītas deklarācijas par diplomātisko attiecību atjaunošanu.  

    Vēsture un atmiņa ir gana komplicētas cilvēku sabiedrības iezīmes. Tautām nav jākaunas, kad tās cildina un stiprina savu vienotību; tautām ir jāatceras savas vēstures sasniegumi un pavērsieni. Šajā ziņā nacionālisms mūsdienu pasaulē var kalpot par pozitīvu stimulu, kas veicina izaugsmi un labklājību.

    Tajā pašā laikā mums ir jāsargā vēsture no spēkiem, kuru mērķis ir to izmantot naida, aizspriedumu un neiecietības uzkurināšanai. Vēsture ir daudzšķautņaina un dažādi interpretējama, atkarībā no personīgās pieredzes un pārliecības. Tāpat mums godīgi jāatzīst arī pašu kļūdas un pāridarījumi, nevis jāizceļ vien tās epizodes, kas no mūsdienu skatpunkta izskatās nevainojami. Starptautiskā sadarbība nav ideāla. Mazas valstis nevar rīkoties, balstoties uz ideālismu vien, taču arī reālpolitika nevar kalpot par vienīgo pasaules vadmotīvu. Šī ir viena no vēstures mācībām, ko mums vajadzētu ielāgot no zīmīgā 1991. gada, kad Latvijas tauta beidzot atguva savu brīvību un neatkarību.

    Kopš tā laika ir pagājušas trīs desmitgades. Ir gūtas atziņas, uzkrāta pieredze. Valsts nevar būt brīva, ja tās cilvēki nevar brīvi izpausties, ja cilvēki nebauda reliģijas brīvību, attiecību brīvību, ja nevalda brīvība no aizspriedumiem un rasisma, no seksuālas uzmākšanās un citām vardarbīgām rīcībām. Tauta nevar būt veselīga, ja daudzi tās iedzīvotāji cieš no sliktas garīgās vai fiziskās veselības un tiem nav pieejama profesionāla aprūpe. Tāpat valstij neklāsies labi, ja tās daba ir piesārņota un pārlieku ekspluatēta.

    Tāpēc mums visiem kopā ir jāaizstāv vispārējās cilvēktiesības. Kopā ir jācenšas sakaut Covid-19 un citas globālās pandēmijas. Un tāpat kopīgiem spēkiem ir jācīnās pret cilvēku veicināto klimata pārmaiņu sekām.

    Kā allaž, nākotnē mūs sagaida gan izaicinājumi, gan iespējas, taču Islandes simpātijas pret Latviju nemazināsies. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas mūsu abu valstu starpā izveidojušās īpaši stipras saiknes tādās nozarēs kā tirdzniecība un tūrisms, kultūra un izglītība. Daudzi latvieši ir atraduši Islandē darbu, un daži no tiem ir pārcēlušies pie mums uz palikšanu, tādējādi bagātinot mūsu sabiedrību.

    Es novēlu visiem Latvijas iedzīvotājiem laimi un labklājību.

    Zīmeļvaļstu regions styprynoj sovu sūpluok byušonu Latgolā ar biroju Daugovpilī
    Viedoklis

    Zīmeļvaļstu regions styprynoj sovu sūpluok byušonu Latgolā ar biroju Daugovpilī

    Nākamais raksts

    Citi stāsti

    Skatīt visus ziemeļu stāstus
    Rīta Korpivāra: Nediskriminācijas princips ir cilvēktiesību stūrakmens un mūsu vadmotīvs – sabiedrībā visi līdzīgi!
    Viedoklis

    Rīta Korpivāra: Nediskriminācijas princips ir cilvēktiesību stūrakmens un mūsu vadmotīvs – sabiedrībā visi līdzīgi!

    Stefans Ēriksons: Ziemeļvalstu un Latvijas sadarbība
    Intervija

    Stefans Ēriksons: Ziemeļvalstu un Latvijas sadarbība

    Māra Sīmane: Uzticēšanās un valsts pārvalde
    Intervija

    Māra Sīmane: Uzticēšanās un valsts pārvalde

    Henriks Eliass Zēgners: Domājoša sabiedrība
    Intervija

    Henriks Eliass Zēgners: Domājoša sabiedrība

    Barbara Ābele: Dizains
    Intervija

    Barbara Ābele: Dizains

    Piesakies aktualitātēm

    Paldies!
    • facebook
    • twitter
    • instagram
    +371 67 820 089 info@norden.lv Marijas iela 13/3 (Berga Bazārs), Rīga, LV-1666
    • Aktualitātes
    • Jaunumi
    • Pasākumi
    • Ziemeļu stāsti
    • Publikācijas
    • Galerija
    • Par mums
    • Kontakti

    Grantu programmas

    • Valsts administrācija
    • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Kultūra”
    • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programma
    • NVO programmas Baltijas jūras reģionam
    • Atbalsts medijiem
    • Ziemeļvalstu kultūras un mākslas programma
    • Cilvēku ar invaliditāti organizāciju sadarbība Ziemeļvalstu reģionā

    Sadarbības projekti

    • Ilgtspējīga attīstība
    • Kultūra
    • Neatkarīgi mediji
    • Sociālā labklājība un drošība
    • Demokrātija un laba pārvaldība
    Privātuma atruna Datu aizsardzības atruna
    Izstrādāts jaunrade.lv