Kopš marta visa pasaule ir nonākusi krīzē, ko izraisījusi koronavīrusa pandēmija. Vēsts par vīrusu, tā iedarbību un izsargāšanos no tā ir aizsniegusi teju katru pasaules nostūri.
Lielākā daļa cilvēces ir uztvērusi pandēmiju nopietni un pēc iespējas centusies ierobežot tās izplatību. Cilvēki ir ievērojuši likumus un noteikumus, kas balstās uz zinātnes un ekspertu norādījumiem, un tādējādi ir pasargājuši sevi un savas ģimenes no bīstamās slimības.
Mēs esam spējuši rīkoties, jo esam saņēmuši skaidrus norādījumus – ievērojam drošu attālumu, mazgājam rokas, valkājam masku sabiedrībā, klepojam piedurknē.
Visās valstīs tikai ar vadlīnijām vien nepietika – bija vajadzīgs likumā noteikts regulējums un sankcijas par noteikumu pārkāpšanu.
Mēs jau sen esam apzinājušies vēl lielāku problēmu nekā koronavīruss – klimata pārmaiņas un ar to saistīto bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
Daudzas valstis jau šodien daudz cieš no sausuma, plašiem ugunsgrēkiem, lielām vētrām, ilgstoša svelmaina karstuma – apputeksnētāju un dažādu dzīvnieku sugu izzušana ir šīs postošās krīzes simptomi.
Visaptverošajā ANO ziņojumā par bioloģisko daudzveidību, kas publicēts 2020. gada 15. septembrī, ir atgādināts, ka mūsu pieņemtie lēmumi būtiski ietekmē visas sugas, ieskaitot cilvēci.
Tomēr mēs kā indivīdi jūtamies diezgan bezpalīdzīgi, saskaroties ar šo milzīgo krīzi. Ko mēs varam darīt? Vai mūsu rīcībai ir kāds iespaids? Mēs esam pārliecinājušies, ka mūsu rīcība var un arī turpmāk ietekmēs aizsardzību pret koronavīrusu.
Kopā mēs esam iemācījušies, kā ierobežot slimības izplatīšanos, sekojot saņemtajiem ieteikumiem.
Tieši tāpat mums ir vajadzīgas skaidras zinātnieku un ekspertu norādes par to, ko konkrēti mēs varam darīt, lai novērstu klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
Mums jāsaprot, ka arī šajā jomā mūsu rīcībai ir ietekme un nozīme. Komunikācijai jābūt tikpat efektīvai un aktīvai kā tagad koronavīrusa krīzes laikā.
ANO bioloģiskās daudzveidības ziņojumā ir uzskaitīti paņēmieni, kā to uzlabot.
Viens virziens ir mudināt lēmumu pieņēmējus un politiķus pieņemt tiesību aktus, kas ietekmē oglekļa ziņā neitrālu enerģijas ražošanu un fosilā kurināmā samazināšanu, sodīt piesārņotājus, veicināt aprites ekonomiku, samazināt nevajadzīgu patēriņu, radīt ilgtspējīgus risinājumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, izmantot sabiedrisko transportu.
Balsojot mēs varam ietekmēt šāda veida politikas īstenošanu savā valstī. Mēs varam balsot par lēmumu pieņēmējiem, kuri tic zinātnei un kuriem klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšana ir prioritāte.
Liels daudzums meža uz planētas ir iznīcināts, kad tas ir nocirsts lauksaimnieciskai izmantošanai. Tas ir lielākais iemesls sauszemes dzīvnieku un augu sugu izmiršanai.
Trīs ceturtdaļas zemes virsmas tiek izmantotas cilvēku pārtikas ražošanai, lielākoties to dzīvnieku pārtikai, kurus mēs pēc tam ēdam.
Katrs no mums to var ietekmēt ar savu diētu – mēs varam vairāk ēst augu izcelsmes pārtiku un krietni samazināt gaļas patēriņu. Mēs varam arī samazināt pārtikas atkritumu daudzumu, pērkot tikai tik, cik apēdam.
Mums jau gadiem ilgi ir stāstīts par patēriņa nozīmi ekonomiskās izaugsmes zobratu griešanā.
Turpmāk pirms katra lēmuma par pirkumu vajadzētu apsvērt, vai mums patiešām ir vajadzīgs jauns produkts vai arī to var iegādāties lietotu, pārstrādātu vai pat iznomātu? Varbūt veco produktu varētu izremontēt?
Ir vērts padomāt par produkta ilgmūžību, ražošanas ķēdi un biznesa ētiku. Tie ir tādi paši sīkumi kā drošības attālums un roku mazgāšana pandēmijas laikā, bet nav nenozīmīgi vai lieki.
Mēs vēlamies saņemt informāciju par savas rīcības ietekmi tikpat saprotami un izsmeļoši, kā mēs saņēmām informāciju par mūsu darbības ietekmi pandēmijas izplatības novēršanā.
Kā uzlabotos situācija, ja mēs ēstu gaļu tikai reizi nedēļā vai reizi mēnesī?
