Šī ziema ir nesusi pamatīgus sniegputeņus un zemas temperatūras – ideāli piemērota āra aktivitātēm, bet ne apkures rēķiniem un siltumnīcefekta gāzu emisijām. Siltuma zudumi neapbūvētās ēkās ir viens no galvenajiem lielo rēķinu iemesliem.
Siltums vienkārši izplūst no mājām caur spraugām durvīs un logiem, kas, pašsaprotami, prasa vairāk siltumenerģijas.
Eiropas Komisija (EK) lēš, ka māju apkure prasa 40 procentus no ES enerģijas patēriņa un veido 36 procentus no gāzu emisijām. Turklāt gandrīz 75 procenti ēku Eiropas Savienībā joprojām nav energoefektīvas. Ēkām ir vecas un izšķērdīgas apkures iekārtas, tās nav siltinātas, ap 70 procentiem apkurei izmantotās enerģijas nāk no fosilā kurināmā.
Latvija ir apsteigusi lielāko daļu Eiropas valstu ar atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, un tā ir otrā lielākā atjaunojamo energoresursu izmantotāja apkurē – gandrīz 56%. Energoefektīvu renovāciju Eiropas Savienībā veic tikai vienam procentam ēku gadā.
Visi šie fakti apliecina nepieciešamību padarīt mūsu ēkas energoefektīvākas ne tikai tāpēc, lai samazinātu rēķinus, bet, iespējams, vēl svarīgāk, lai samazinātu emisijas un līdz 2050. gadam sasniegtu ES klimatneitralitāti.
Lai risinātu šo problēmu, EK nesen izstrādāja “Renovācijas viļņa” stratēģiju, kuras mērķis ir nākamo desmit gadu laikā dubultot renovācijas tempus, nodrošinot, ka renovācijas rezultātā tiek uzlabota ES ēku energoefektivitāte. ES atveseļošanas instruments “NextGenerationEU” un ES daudzgadu finanšu shēma nodrošinās, lai mūsu rīcībā būtu resursi nepieciešamajiem ēku atjaunošanas darbiem.
Situācija Latvijā ļoti neatšķiras no daudzām citām Eiropas valstīm ar daudzām vecām nerenovētām ēkām.
Padomju laika daudzstāvu ēkas ir problemātisks mantojums, kas ir pretrunā ar energoefektivitāti. Atjaunošana līdz šim veikta salīdzinoši nelielam skaitam šādu ēku. Pieprasījums pēc lietotiem mājokļiem nesamazinās, tādēļ padomju laikā celtās daudzdzīvokļu ēkas tuvākajā nākotnē veidos daļu no Latvijas mājokļu fonda.
Lai gan daudzviet notiek šo ēku atjaunošana, process ir jāpilnveido, lai ēkas kļūtu vēl energoefektīvākas. Papildus finansiālajiem aspektiem, koordinācijas jautājumiem un dzīvokļu īpašnieku nespējai vienoties, grūtības rada vispārīgais izpratnes trūkums par ieguvumiem no renovācijas.
Arī Zviedrijā ir daudz vecu un energoefektīvu ēku. Lielākā daļa daudzdzīvokļu māju Zviedrijā tika uzceltas pirms naftas krīzes, kad enerģija bija lēta un bez šodienas prasībām siltināšanai. Zviedrijas “Miljonu programmā” – valsts mājokļu programmas laikā no 1964. līdz 1975. gadam – tika uzbūvēts vairāk nekā miljons māju. Saskaņā ar sākotnējām aplēsēm, enerģijas izmantošanu var samazināt par 40%, ja ēkas tiek atjaunotas tikpat energoefektīvi kā pēdējos gados būvētās.
Pašreizējās renovācijas programmas ietvaros logu un balkona durvju nomaiņa ļauj ietaupīt 16,4% enerģijas gadā vidēji vienai mājai.
Atzīstot daudzās tās priekšrocības, ēku energoefektīva renovācija ir bijusi Zviedrijas klimata un enerģētikas politikas galvenā prioritāte. Zviedrijas renovācijas politikas pamatā ir nacionālie emisiju samazināšanas mērķi, būvniecības noteikumi, kuros noteiktas minimālās energoefektivitātes prasības, apmācību un izglītības kampaņas.
Energoefektīva renovācija ir visas sabiedrības interesēs, tāpēc tiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu ēkās, nevajadzētu pilnībā segt uzlabojumu izmaksas. Tāpēc tiek izmantoti dažādi valsts instrumenti, lai paātrinātu atjaunošanas darbus, tādējādi uzlabojot energoefektivitāti un nodrošinot izmaksu taisnīgu sadali.
Raugoties nākotnē, Zviedrija arvien vairāk investē ļoti energoefektīvās daudzdzīvokļu ēkās, tostarp tā sauktajās “plus enerģijas mājās”.
Šīs daudzdzīvokļu ēkas saražo vairāk enerģijas, nekā patērē – visbiežāk ar saules paneļiem uz jumtiem un sienām. Lai sasniegtu šādu efektivitātes līmeni, tiek izmantoti vairāk nekā divdesmit videi nekaitīgi tehnoloģiskie risinājumi. Daudzdzīvokļu ēkas apvieno labākos iespējamos vides un tehniskos risinājumus – tostarp iežu uzsildīšanu, ar ūdeni apsildāmās grīdas, augsti efektīvu logu un sienu izolāciju, taupīgus ūdens krānus un pārtikas atkritumu pārstrādi biogāzē.
Energoefektīva renovācija un būvniecība ir risinājums gan tūlītējam mērķim samazināt apkures izmaksas, gan arī izpildīt klimatneitralitātes saistības un atjaunot padomjlaika novecojušās mājas.
Latvija ir parādījusi sevi kā klimata aizstāvi ES un pasaulē. Tagad, tāpat kā citām ES valstīm, tai ir lieliska iespēja izmantot ES atveseļošanas instrumentu “NextGenerationEU” un citus instrumentus, lai veicinātu energoefektīvu atjaunošanu, tādējādi veicinot ES “Renovācijas viļņa” stratēģiju un novēršot pastāvošos klimata pārmaiņu draudus.
