Sociālā atstumtība un vientulība ir parādība, kas jau labu laiku skar lielu daļu sabiedrības, īpaši seniorus. Taču, īstenojot konkrētai ģeogrāfiskai vietai piesaistītas, uz sabiedrību vērstas idejas, pozitīvas pārmaiņas var piedzīvot ne tikai seniori vien. Kopienā balstītas iniciatīvas ir vārdu salikums, ko varam attiecināt uz dažādu paaudžu satikšanos un lietderīgu laika pavadīšanu, un tās var kliedēt ne tikai vientulību senioriem, bet arī risināt ekonomiskās problēmas jauniešiem. Par to, kas ir kopienā balstītas iniciatīvas un kādus labās prakses piemērus redzam gan Latvijā, gan citās ziemeļvalstīs, iepazīstina Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece sociālās labklājības un pilsoniskās sabiedrības jautājumos Daina Mežecka.
Pateicoties gan labākai veselības aprūpes sistēmai, gan tehnoloģiju radītajām iespējām, mūsdienās mēs dzīvojam arvien ilgāk. Saskaņā ar iedzīvotāju prognozēm no 2020. līdz 2060. gadam Ziemeļvalstu reģionā 65 gadus vecu un vecāku cilvēku īpatsvars pieaugs no aptuveni 20 līdz 26 procentiem, un attiecībā uz 80 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem īpatsvars augs no aptuveni četriem līdz astoņiem procentiem. Līdz ar to dažādos līmeņos svarīgi domāt un runāt par cieņpilnām vecumdienām, lai seniori nejustos vientuļi un atstumti.
Pētījumi arī uzrādījuši, ka vientulība ir veselībai divreiz bīstamāka par aptaukošanos un tikpat bīstama kā alkoholisms vai 15 cigarešu smēķēšana dienā. Kā vienots risinājums attiecībā uz dažādu paaudžu iesaisti vairākās Ziemeļvalstīs darbojas kopienā balstīti pakalpojumi jeb iniciatīvas. Kā stāsta Daina Mežecka, tad šādas iniciatīvas ir labi aizmirsta veco zināšanu atjaunošana par to, kā agrāk vairākas ģimenes dzīvoja kopā, vecākie guva iespaidus caur jaunāko paaudzi, savukārt jaunākie saņēma uzmanību no vecākajiem. Tas ir būtiski arī šobrīd.
Kopienā balstītas iniciatīvas dizaina kategorijā ir lietotāja vajadzību apzināšana un izpēte. Ziemeļvalstīs tiek projektētas daudzdzīvokļu mājas, kurās ir koplietošanas telpas, un šādas iniciatīvas piemērs līdz 20. novembrim darba dienās aplūkojams izstādē “Ziemeļu ilgtspējīgās pilsētas” Latvijas Arhitektūras muzejā. Šādās daudzdzīvokļu mājās nevienam netiek atņemta privātā telpa un neviens ar varu netiek piespiests koplietošanai, taču tiek radīta fiziska telpa, satikšanās vieta, kas ietekmē mūsu ikdienas pašsajūtu.
