Intervija ar Ziemeļvalstu Padomes prezidentu Hansu Valmarku.
Ķīna ir jaunais izaicinājums, par kuru Zviedrijā jau runā tikpat bieži, cik par Krieviju, intervijā portālam "Delfi" uzsver Ziemeļvalstu Padomes prezidents Hanss Valmarks.
Saistībā ar krīzi Ukrainā, kopš 2014. gada marta ES Krievijai ir pakāpeniski piemērojusi dažādas sankcijas – gan ierobežojumus ekonomiskajām attiecībām ar okupēto Krimu un Sevastopoli, gan pret pašu Krieviju. Līdzīgi Baltijai Ziemeļvalstis, lai gan ne visas ir ES dalībvalstis, pret Krieviju ir rezervētas un sankciju ziņā striktas, bet Valmarks, kurš ir arī Zviedrijas parlamenta ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, atzīmē, ka jaunais izaicinājums ir saprast, ko mums drošības ziņā nozīmē Ķīna.
Pagājušajā nedēļā Zviedrijas parlamentā Stokholmā Ziemeļvalstu Padomes sesija pulcēja Ziemeļvalstu parlamentāriešus, politiķus un ekspertus gan no Ziemeļvalstīm, gan no sadarbības organizācijām. Samitā trīs dienas diskutēja par dzimumu līdztiesību, klimata pārmaiņām, ārpolitikas jautājumiem, drošību, tai skaitā 5G drošības aspektiem.
Ko Ziemeļvalstis dara kopā, lai risinātu drošības jautājumus?
Ziemeļvalstīs trīs no valstīm ir NATO sastāvā – Dānija, Norvēģija un Islande, tāpat trīs valstis ir Eiropas Savienībā – Somija, Zviedrija un Dānija. Mums ir dažādi kopīgi risinājumi, bet iekšēji mums ir arī stratēģija kā mēs varam palielināt šo sadarbību starp Ziemeļvalstīm laikā, kad katrs esam savā lielajā savienībā – NATO un ES. Mums ir arī atsevišķa sadarbība starp Ziemeļu un Baltijas valstīm.
Ziemeļvalstis kopā ar Baltijas valstīm ir visrezervētākās pret Krievijas Federāciju pašsaprotamu iemeslu dēļ.
Mēs arī cenšamies paši stiprināt sadarbību drošības jautājumos. Piemēram, katru pusgadu mēs ielūdzam aizsardzības un ārlietu ministrus diskutēt par aktualitātēm. Tāpat arī Ziemeļvalstu Padomes prezidijam katrā sesijā ir ierosinājumu laiks, veltīts tieši drošības jautājumiem. Tas nav tikai fokuss uz militāriem jautājumiem, kas ir būtisks, bet tiek lielā mērā nodrošināts no NATO puses, bet arī civilā aizsardzība. Mēs cenšamies paplašināt drošības perspektīvu. Militārā drošība ir svarīga, bet mēs pieliekam arī citas dimensijas.
Kādus izaicinājumus Ziemeļvalstu drošībai rada Krievija?
Ziemeļvalstis par Krieviju domā tāpat kā visas trīs Baltijas valstis. Ja skatās uz Eiropas karti, es teiktu, ka Ziemeļvalstis kopā ar Baltijas valstīm ir visrezervētākās pret Krievijas Federāciju pašsaprotamu iemeslu dēļ – mēs redzam Krievijas bruņojumu Baltijas jūrā, Krimas anektēšanu, ko mēs uzskatām par nelegālu, kā arī redzam to, ka Krievija karo Austrumukrainā. Tas nav viegls jautājums Ziemeļvalstu Padomei, bet kā Ziemeļvalstis mēs aizstāvam ideju pa to, ka jābūt striktam sankciju režīmam pret Krieviju.
Kā vērtējat līdzšinējo sadarbību ar Baltijas valstīm?
Ziemeļvalstu Padome uztur saikni gan ar katras valsts parlamentāriešiem, gan Baltijas asambleju kopumā. Es teiktu, ka personīgā līmenī sadarbība ir laba, ir izveidojies labs kontakts un, protams, baltieši katru gadu ir aicināti uz sesiju. Jāatzīmē, ka dažādu Ziemeļvalstu parlamenti tiešām cenšas uzturēt viedokļu apmaiņu un diskusijas ar parlamentāriešiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Mums ir jāturpina uzturēt kopējo kontekstu, un sadarbība starp Ziemeļvalstīm un Baltijas asambleju ir viens veids, bet ne vienīgais. Piemēram, pirms dažām nedēļām mūsu spīkers bija Latvijā uz "Rīgas konferenci", pie mums viesojās jūsu parlamenta pārstāvji. Ir svarīgi šo saikni uzturēt arī parlamentu līmenī. Arī ar Baltijas valstu vēstniekiem Zviedrijā apmaināmies ar pieredzi un viedokļiem.
Ir svarīgi atgādināt cilvēkiem gan Baltijas jūras austrumu krastā, gan rietumu krastā, kā mēs esam vienoti. Gan vēsturiski, gan kultūras ziņā, bet mūsdienās tie ir arī ekonomiski iemesli un drošības jautājumi, jo mēs visi esam daļa no Baltijas jūras reģiona.
Viens no sadarbības punktiem starp Baltijas un Ziemeļvalstīm ir digitalizācija. Jūsu mērķis ir ambiciozs – līdz 2030. gadam kļūt par vislabāk savienoto reģionu, izmantojot 5G tehnoloģiju, pasaulē. Kā ar šo mērķi sokas?
Digitalizācija, protams, ir ļoti svarīgs aspekts šim reģionam, īpaši, kad Ziemeļvalstu valdības ir vienojušās būt pionieri šajā jomā, kļūt par pirmajiem, kas ievieš 5G tīklu savā reģionā. Es domāju, ka tas ir labi. Bet es arī uzskatu, ka šim jautājumam jāpievieno tādi aspekti kā kiberdrošība, tā drošība plašākā mērogā. Jāprot atbildēt uz jautājumu – kas kontrolēs tehnoloģijas?
Mēs Zviedrijā arvien vairāk sākam runāt par Ķīnas ietekmi. Tā tiešām ir jauna lieta mūsdienās – mēs par Ķīnu sākam runāt tikpat bieži, cik par Krieviju. Ir svarīgi saprast, ko mums nozīmē Ķīna, lai saprastu, ko mums nozīmē Krievija. Demokrātijā ļoti svarīgi ir tas, ka vienmēr agri vai vēlu tiek nodrošināta varas maiņa.
Ļoti vienkāršojot, es teiktu, ka mums Krievija ir drauds militārā ziņā, kamēr Ķīna mūsu reģionam drauds ir ekonomiskā un tehnoloģiskā ziņā. Tāpēc, runājot par 5G ieviešanu, ir ļoti svarīgi saprast, ka jārunā reizē arī par drošību un jāsaprot kādi draudi ar to varētu būt saistīti.
Šī gada Ziemeļvalstu Padomes sesijā liela loma bija veltīta tieši klimata pārmaiņu jautājumam. Cik ļoti tas nosaka politisko dienaskārtību?
Jā, tas ir viens no būtiskajiem jautājumiem. Es teiktu, ka mums drīzāk ir vairāki akcenti. Klimats un ilgtspēja ir viens. Demokrātija ir otrs, jo Zviedrija šogad svin 100 gadus kā demokrātiska valsts, kad tiesības balstot ir gan vīriešiem, gan sievietēm. Trešais aspekts ir drošība, kas arī tiek skatīta plašā mērogā – gan militārā ziņā, gan drošība, piemēram, ieviešot 5G tehnoloģijas, kiberdrošība un sociālā drošība. Es teiktu, šīs ir trīs tēmas, kas ir svarīgas ne tikai sesijā, bet svarīgas Ziemeļvalstīm kopumā, skatoties no šodienas skatupunkta.
Klimats kā aktuāls jautājums Latvijas politiskajā dienaskārtībā aktīvi ir parādījies vien pēdējā gada laikā, un mums ir politiķi, kas uzskata, ka klimata pārmaiņas nav problēma un, ka mēs tur neko nevaram darīt. Kā tas ir Zviedrijā un Ziemeļvalstīs kopumā?
Sesijā kopā ir 87 cilvēki no dažādām Ziemeļvalstīm un ir grūti teikt, ka šajā jautājumā ir kopīgs un vienots viedoklis. Bet ja skatāmies uz Zviedriju, es domāju, ka lielākā daļa politiķu redz klimata pārmaiņu rezultātu.
Ir dažādi instrumenti, lai ar tām cīnītos, piemēram, var palielināt vai samazināt nodokļus konkrētām precēm vai pakalpojumiem, pielietot jaunākās tehnoloģijas, lai atrastu jaunus risinājumus, lai mazinātu problēmu. Piemēram, Zviedrijā mēs nesen sākām runāt par oglekļa dioksīda absorbciju un noglabāšanu zemes dzīlēs, lai cīnītos ar šīm klimata pārmaiņām.
Bet kopumā jāatzīst, ka Zviedrijā ir maz politiķu, kas šo jautājumu neatzītu par problēmu, jo tas jau vairākus gadus ir bijis politiskajā dienaskārtībā un ir cieši saistīts arī ar citiem jautājumiem – jau pieminēju nodokļu politiku, bet svarīga ir arī izglītība, drošība, industriālā politika.
Kad stājāties amatā, teicāt, ka vēlaties fokusēties uz demokrātijas jautājumiem. Kas veido šo demokrātijas apziņu?
Ir jāsargā uzticība starp sabiedrību un politiķiem. Šodien tas ir saistīts arī ar sociālajiem tīkliem – dezinformācija, viltus ziņas – arī mums tās viss ir. Vienmēr esmu bijis aizstāvis domai, ka Zviedrijai būtu jāpievienojas "NATO Stratcom" izcilības centram Rīgā, ko mēs beidzot esam paveikuši.
Demokrātijas fundaments ir ne tikai cilvēku tiesības, kas, protams, ir svarīgi, bet arī, piemēram, minoritāšu respektēšana. Ir svarīgi saprast, ka ja tev ir vara šodien, tā var tikt zaudēta rīt. Opozīcija šodien var būt valdošā partija rīt. Demokrātijā ļoti svarīgi ir tas, ka vienmēr agri vai vēlu tiek nodrošināta varas maiņa.
Esmu pilnīgi pārliecināts, ka ir jābūt sabalansētai varai. Ir jābūt visiem četriem demokrātijas pamatakmeņiem, lai demokrātija būtu veselīga un spētu funkcionēt. Viens no tiem ir mediji. Mums Zviedrijā ir daudz neatkarīgu mediju – gan drukātie, gan digitālie. Demokrātijā ļoti svarīgi ir uzsvērt neatkarīgas preses svarīgumu. Pat, ja cilvēki dažreiz kļūst dusmīgi, jo mediji pārāk daudz gar viņiem urķējas, demokrātijai tas ir ļoti veselīgi.
