ZIEMEĻSPĒLE
  • EN
  • Uz tikšanos LAMPĀ!

    Uz tikšanos LAMPĀ!

    2022. gada 15. jūnijs
    Demokrātijas stiprināšanas pasākums Preiļos

    Demokrātijas stiprināšanas pasākums Preiļos

    2022. gada 13. jūnijs
    Seminārs “Veselīgas novecošanas, labklājības un sociālās drošības veicināšana”

    Seminārs “Veselīgas novecošanas, labklājības un sociālās drošības veicināšana”

    2022. gada 27. maijs
    Rīgā koncertēs “Brīvais koris” (Volny Chor) no Baltkrievijas

    Rīgā koncertēs “Brīvais koris” (Volny Chor) no Baltkrievijas

    2022. gada 27. maijs
    No ārkārtas uzņemšanas līdz integrācijai vietējā sabiedrībā, labākās prakses piemēri Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs

    No ārkārtas uzņemšanas līdz integrācijai vietējā sabiedrībā, labākās prakses piemēri Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs

    2022. gada 23. maijs
  • Aktualitātes
  • Jaunumi
  • Pasākumi
  • Ziemeļu stāsti
  • Publikācijas
  • Galerija
  • Par mums
  • Kontakti
  • Grantu programmas

  • Valsts administrācija
  • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Kultūra”
  • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programma
  • NVO programmas Baltijas jūras reģionam
  • Atbalsts medijiem
  • Ziemeļvalstu kultūras un mākslas programma
  • Cilvēku ar invaliditāti organizāciju sadarbība Ziemeļvalstu reģionā
  • Sadarbības projekti

  • Ilgtspējīga attīstība
  • Kultūra
  • Neatkarīgi mediji
  • Sociālā labklājība un drošība
  • Demokrātija un laba pārvaldība
    • facebook
    • twitter
    • instagram
    Privātuma atruna Datu aizsardzības atruna
    No ārkārtas uzņemšanas līdz integrācijai vietējā sabiedrībā, labākās prakses piemēri Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs
    Viedoklis

    "Lieto un izmet" kultūra novecojusi

    Olli Kantanens/Latvijas Avīze 2017. gada 30. jūnijs
    facebook
    twitter

    Globālā 21. gadsimta ekonomika prasa pielāgoties mūsu planētas ierobežotajiem dabas resursiem. Aprites ekonomika piedāvā iespējas jauna veida izaugsmei un darba vietas, saglabājot vidi un tās dabiskos resursus. Ziemeļvalstis un Baltija var būt pasaules līderi šajā attīstībā.

    Pašreizējais lineārās ekonomikas modelis, kad preces tiek saražotas, nolietotas un galu galā noglabātas atkritumu veidā, vairs neder. Šāda veida "lieto un izmet" kultūra nav ilgtspējīga, ņemot vērā pasaules augošo iedzīvotāju skaitu pasaulē un pieprasījumu pēc dabas resursiem. To arvien mazāk un mazāk pieļauj šodienas patērētāji. Tā vietā mums nepieciešama gudrāka rīcība. Viens no risinājumiem globālajiem izaicinājumiem ir aprites ekonomika.

    Aprites ekonomiku var dažādi skaidrot. Viena no to virzošajām idejām ir esošo resursu iespējami ilga saglabāšana, maksimālās vērtības izmantošana un tad kalpošanas laika beigās pārstrāde un jaunu produktu un materiālu radīšana. Daudzi uzņēmumi un valdības ir vai nu paradigmas maiņas vidū, vai jau sper noteiktus soļus aprites ekonomikas virzienā. To var saukt par svarīgu ekonomikas pamattendenci.

    Ņemot to vērā, nav brīnums, ka pirms pāris nedēļām (no 5. līdz 7. jūnijam) pirmais Pasaules aprites ekonomikas forums (WCEF) Helsinkos pulcēja ap 1700 ekspertu un lēmuma pieņēmēju no vairāk nekā simts valstīm. Šajā patiesi pasaulsvarīgajā notikumā, ko organizēja Somijas inovāciju fonds "Sitra", pieredzējām labāko uzņēmēju, pilsoniskās sabiedrības valdības pārstāvju diskusijas un paraugdemonstrējumus labākajiem aprites ekonomikas risinājumiem. Arī daudzi Latvijas eksperti piedalījās.

    Helsinku sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka aprites ekonomika ir viena no atbildēm mūsu laika lielajiem izaicinājumiem. Aprites risinājumu ietekme uz ambiciozo ANO "Dienaskārtību 2030 ilgtspējīgai attīstībai" var būt milzīga, tāpat kā uz klimata krīzes novēršanu un  Parīzes vienošanās īstenošanu.

    Ir acīmredzams, ka aprites ekonomika var sniegt jaunas iespējas veselības un labklājības radīšanai. Rīkojoties viedi, mēs padarīsim mūsu ekonomikas daudz konkurētspējīgākas un elastīgākas un tajā pašā laikā mazināsim spiedienu uz mūsu vērtīgajiem dabas resursiem un vidi.

    Aprites ekonomika ietver fundamentālas pārmaiņas veidā, kā mēs ražojam, patērējam un iznīcinām produktus. Tāpēc ceļā uz to nepieciešama starpsektoru sadarbība un inovācija. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienība funkcionētu kā līderis un globāls spēlētājs šajā ziņā. Ja kopīgi strādāsim aprites ekonomikas attīstīšanā, tas palīdzēs radīt jaunas darba vietas, sociālo kohēziju un pārticību reģionā un mūsu sabiedrībās.

    Esmu pārliecināts, ka inovācijām atvērtās ziemeļvalstis un Baltija pieder pie tādiem spēlētājiem, kuri var nākt klajā ar jauniem gudriem un resursu taupošiem risinājumiem, padarot mūs par aprites ekonomikas globāliem spēlētājiem. Ja esat ieinteresēti vairāk uzzināt par aprites ekonomiku, es labprāt ieteiktu pievienoties diskusijām sarunu festivālā "LAMPA" sestdien, 1. jūlijā, Cēsīs. Viena no paneļdiskusijām tā arī nosaukta:  "Darām kopā! Sanāks viedāk. Par to, kā dzīvot zaļāk ziemeļvalstīs un Latvijā". Tajā vadošie eksperti no Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Latvijas diskutēs par aprites ekonomiku, kā arī par nepieciešamību kopīgi strādāt, lai atrastu labākos risinājumus mūsu kopīgajiem izaicinājumiem.

    Nākamnedēļ Latvijā viesosie Norvēģijas karaliskais pāris
    Intervija

    Nākamnedēļ Latvijā viesosie Norvēģijas karaliskais pāris

    Nākamais raksts

    Citi stāsti

    Skatīt visus ziemeļu stāstus
    Rīta Korpivāra: Nediskriminācijas princips ir cilvēktiesību stūrakmens un mūsu vadmotīvs – sabiedrībā visi līdzīgi!
    Viedoklis

    Rīta Korpivāra: Nediskriminācijas princips ir cilvēktiesību stūrakmens un mūsu vadmotīvs – sabiedrībā visi līdzīgi!

    Stefans Ēriksons: Ziemeļvalstu un Latvijas sadarbība
    Intervija

    Stefans Ēriksons: Ziemeļvalstu un Latvijas sadarbība

    Māra Sīmane: Uzticēšanās un valsts pārvalde
    Intervija

    Māra Sīmane: Uzticēšanās un valsts pārvalde

    Henriks Eliass Zēgners: Domājoša sabiedrība
    Intervija

    Henriks Eliass Zēgners: Domājoša sabiedrība

    Barbara Ābele: Dizains
    Intervija

    Barbara Ābele: Dizains

    Piesakies aktualitātēm

    Paldies!
    • facebook
    • twitter
    • instagram
    +371 67 820 089 info@norden.lv Marijas iela 13/3 (Berga Bazārs), Rīga, LV-1666
    • Aktualitātes
    • Jaunumi
    • Pasākumi
    • Ziemeļu stāsti
    • Publikācijas
    • Galerija
    • Par mums
    • Kontakti

    Grantu programmas

    • Valsts administrācija
    • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Kultūra”
    • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu NVO programma
    • NVO programmas Baltijas jūras reģionam
    • Atbalsts medijiem
    • Ziemeļvalstu kultūras un mākslas programma
    • Cilvēku ar invaliditāti organizāciju sadarbība Ziemeļvalstu reģionā

    Sadarbības projekti

    • Ilgtspējīga attīstība
    • Kultūra
    • Neatkarīgi mediji
    • Sociālā labklājība un drošība
    • Demokrātija un laba pārvaldība
    Privātuma atruna Datu aizsardzības atruna
    Izstrādāts jaunrade.lv