Ar latvisko nosaukumu PLŪKT daudzās pasaules malās tiek tirgota tēja, kas ievākta Praulienas pļavās Madonas pusē. Stratēģiskais lēmums pārstāvēt sevi kā Nordic jeb Ziemeļu tēju šim zīmolam atvēra durvis visos pasaules kontinentos. "Mēs pašas jūtamies kā daļa no Ziemeļeiropas," uzņēmuma dibinātāja Māra Lieplapa saka par sevi un mammu Līgu. Abām svarīgas ir tādas vērtības kā askētiskums, dabiskums un saudzīga attieksme pret apkārtējo vidi. Tēju meistares turpina iekarot pasaules tirgu, un viens no mērķiem ir ielauzties arī kafijas kultūras cienītāju reģionā — Ziemeļvalstīs.
No Dienvidāfrikas līdz Japānai un no Austrālijas līdz Amerikai —visā pasaulē tējas baudītāji novērtējuši zīmola PLŪKT piedāvātās Nordic jeb Ziemeļu tējas. Izrādās, tās nāk tepat no Praulienas Madonas pusē, kur jauna, uzņēmīga Banku augstskolas absolvente ar savu neatlaidību sākusi eksportspējīgu biznesu, izplatot Latvijas pļavu dārgumus visā pasaulē. Gaumīgā iepakojumā katrs tējas veids tiek pasniegts kopā ar stāstu, kas katram latvietim zināmās augu tējas aiznes pasaulē kā īpašu notikumu.
Vēl augstskolas trešajā kursā, 21 gada vecumā Māra sāka virpināt ideju par savu biznesu. Pēc prakses un nelielas darba pieredzes viņa saprata, ka grib kaut ko savu. Māra iedvesmojās no pieredzes apmaiņas brauciena uz Ķīnu, kur pirmo reizi redzēja tējas laukus un iepazina tējas kultūru. Tieši tad arī viņa nolēma apvienot savu biznesa un mārketinga izglītību ar mammas zināšanām un zinātnisko grādu vides zinībās.
Stratēģisks bija lēmums sevi pārstāvēt kā Nordic jeb Ziemeļu zīmolu. "Mums likās, ka vislabākais, kā ar vērienu pastāstīt citiem par sevi, ir, izmantojot mūsu lokācijas vietu," skaidro Māra. "Mēs pašas ticam, ka esam daļa no Ziemeļeiropas, un vārds "Nordic" ir ļoti šarmants — tam nāk līdzi tādas vērtības kā askētiskums un dabiskums, ko novērtē arī Amerikā un Āzijā."
Pirmais produkts bija fermentēta ugunspuķe. "Mums ienāca prātā — varbūt tā ir Ziemeļu melnā tēja, par kuru līdz šim neviens nav zinājis?" Tam sekoja žāvēta ugunspuķe — Ziemeļu zaļā tēja. Līdzīgi kā Āzijā, kur fermentēta tēja ir melnā, bet žāvēta — zaļā. Ar mammas Līgas zināšanām tapa Blossom un White night, kurās apvienoti meža un pļavu aromātiskie augi. Tad sekoja latvietim parasti krājumos esošās liepziedu, piparmētru, gaiļbiksīšu un citas tējas.
Jau sākotnēji biznesa ideja ir bijusi vērsta uz eksportu. Veselu gadu diendienā Māra sūtīja pārdošanas e– pastus un ziņas sociālajos tīklos, līdz kāds sāka atbildēt. Pirmos pārdevējus Āzijā palīdzēja atrast Māras kursabiedri no Ķīnas un paziņa Singapūrā. "Kad mēs sākām domu par PLŪKT, par savu ideju informēju visus kursabiedrus un apmaiņas programmās iegūtos paziņas Āzijā. Nosūtīju paraugus un palūdzu, lai aiznes uz kādu tējnīcu, kafejnīcu vai specializēto veikalu. Pirmā tējnīca bija Singapūrā, tur par mūsu produktu ieinteresējās tējas meistars no Austrālijas, kurš pēc tam mūs ieteica kādam tējas meistaram Ķīnā. Tāds bija sākums." Pagrieziena punkts bija pagājušā gada augusts, kad pie teicās četri lielie izplatītāji: no Vācijas, Dienvidāfrikas, Austrālijas un ASV. "Kopš tā brīža viss sāka velties lavīnveidīgi."
Māra uzņēmuma veidošanā rūpīgi un pacietīgi strādājusi arī pie dizaina detaļām. Kopā ar aģentūru Overpriced tas veidots pusgada garumā: "Vācām pļavas herbārijus un iestrādājām tos iepakojumos." Savukārt nosaukums PLŪKT pašām uzņēmējām iepatikās lēnām. "Svarīgi, ka nosaukums rezonē starptautiski. PLŪKT skan skaisti arī angliski, turklāt arī nozīmē "ievākt", "savākt". Līdzīgi arī zviedru, holandiešu valodās — "plocka", "plukken". Zīmolu PLŪKT mēs pamatā radījām ar mērķi eksportēt, taču superīgi, ka tas ir arī vārds latviešu valodā. Tas uzreiz rada interesi arī no Latvijas klientu puses." Katrai tējai ir savs stāsts. Ļoti iespējams, daļa iedvesmas nāk no Māras senčiem, jo viņas vecvecāki ir rakstniece Ilze Indrāne un aktieris un režisors Rūdolfs Baltaisvilks.
Ziemeļnieciskums ir ne tikai PLŪKT dizainā, bet arī attieksmē pret dabu — tējas maisiņi ir kompostējami, veidoti no kukurūzas un cukurniedres šķiedru sakausējuma. "Kad sāku domāt par savu biznesu, zināju, ka negribu ražot jaunus atkritumus. Man bija uzstādījums — jābūt dabai draudzīgiem," Māra izskaidro šo biznesa aspektu. Izrādījās, ka tikai viens ražotājs pasaulē piedāvā materiālu videi draudzīgiem tējas maisiņiem. Tagad ar licences līguma atļauju PLŪKT iepērk materiālu paši un tepat Praulienā to pārvērš maisiņos, kuros safasē tēju.
Ziemeļvalstu reģionālās attīstības un plānošanas pētniecības centrs Nordregio zīmolu PLŪKT izvēlējies kā piemēru, lai demonstrētu ilgtspējīga, uz dabas resursiem balstīta biznesa dzīvotspēju praksē. Ziemeļvalstu institūcijas mērķis ir mudināt jauniešus domāt un rīkoties zaļi, ar savām iniciatīvām radot pievienoto vērtību.
"Tās ir arī manas ģimenes vērtības. Mani vecāki ir saistīti ar dabas aizsardzību, un mēs tikām audzināti dzīvot tā, lai ir labi gan cilvēkam, gan dabai," paskaidro Māra. Šī pieeja atmaksājas arī biznesā — piemēram, zīmola PLŪKT lielāko noietu ASV veido tieši zero waste un dizaina konceptveikaliņi. PLŪKT var meklēt arī specializētajos ziemeļnieciskas ievirzes veikalos, kur tiek pārstāvēti zīmoli no Ziemeļvalstīm. "Šajos veikalos novērtē askētismu un minimālismu. Visbiežāk mūs atradīs blakus svecēm un dizaina grāmatām, dažādām skaistumlietām, jo arī PLŪKT tēja nav īsti ikdienas produkts, tā ir kā dāvana vai īpašs mirklis."
Interesanti, ka Ziemeļvalstu tirgus izrādījās cietāks rieksts nekā tējas dzimtene Āzija. "Viņi vairāk ir kafijas baudītāji, īpaši somi," pasmaida Māra. Tomēr kaut kāda virzība ir uzsākta, jo patlaban PLŪKT tirgo jau četros veikalos Norvēģijā. Tagad tikai jāgaida, kad pievienosies pārējās Ziemeļvalstis.
