Pirms pieciem gadiem krustojās tehnoloģiju konferences TechChill rīkotāju un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja ceļi. Abiem bija līdzīgi mērķi — savienot Ziemeļvalstu un Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas, jo tīklošanās un starptautiska perspektīva ir būtisks jaunuzņēmumu attīstības stūrakmens. Ar biroja atbalstu uz Rīgu atbrauca vairāki Ziemeļvalstu uzņēmēji, kuriem tolaik Baltijas tirgus vēl nelikās interesants, bet tagad viņi uz Rīgu brauc paši un piesaista investīcijas. Marija domā, ka šobrīd Latvijai vajag mācīties no Ziemeļvalstīm: "Mums jābūvē tāda valsts, kurā izglītības sistēma būs labākā pasaulē. Ar tādu mērķi arī jāiet uz priekšu!"
Ambicioza un pašpārliecināta — gados jaunā uzņēmēja Marija Ručevska pati iemieso jaunas vērtības un mērķtiecību. Pirms septiņiem gadiem Marija pievienojās domubiedru grupai un sāka rīkot tehnoloģiju konferenci TechChill. Tagad tā kļuvusi par Baltijā vadošo tehnoloģiju un jaunuzņēmumu nozares pasākumu, kura laikā Rīgā notiek tīklošanās, meistarklases, hakatoni un dažādi citi pasākumi. Jaunuzņēmumi pēc definīcijas ir strauji augoši tehnoloģiju uzņēmumi, kuru produkts vai serviss mērogojas teju pēc mēneša.
Arī Marija savus mērķus sasniedz ātri. Vēl studiju gados viņa sāka darboties Rīgas pirmajā tehnoloģiju koprades telpā TechHub Riga, un šie sakari Marijas tālākajā izaugsmē izrādījās būtiskāki nekā mācības augstskolā. Šobrīd Marija ir līdzīpašniece uzņēmumā Helve, kas fokusējas uz atvērto inovāciju ieviešanu lielajos uzņēmumos un valsts iestādēs. Kā piemēru var minēt Future Hub — koprades akseleratoru, kas palīdz ieviest ilgtspējas inovācijas lielajos uzņēmumos.
Marija norāda, ka jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībai būtiska un atbalstoša bijusi saikne ar somu kolēģiem, kuri labprāt brauca uz Latviju un dalījās savā pieredzē. "Somi bija atvērti palīdzēt kaimiņvalstīm, lai pēc iespējas ātrāk iedarbinātu apkārtējās ekosistēmas. Viņi apzinās, ka ar talantu vien Somijā nekas nebūs līdzēts," skaidro Marija. "Somi vēlas attīstīt apkārtējos reģionus un meklē investīciju potenciālu". "Toreiz tie bija Somijas ekosistēmas pionieri. Viņi brauca un mācīja mums, kā dzīvot, kā tikt uz priekšu. Mēs kaut kādā mērā kā uz lielo brāli esam skatījušies tieši uz Somiju," Marija skaidro ciešo saikni. Viņa arī norāda, ka somi organizē pasaulē vadošo tehnoloģiju jaunuzņēmumu pasākumu Slush, kas ik gadu pulcē izcilākos prātus un talantus.
Pirms pieciem gadiem krustojās TechChill rīkotāju un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja ceļi. Abiem bija līdzīgi mērķi — savienot Ziemeļvalstu un Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas, jo tīklošanās un starptautiskā perspektīva ir būtisks jaunuzņēmumu attīstības stūrakmens. Ar biroja atbalstu uz Rīgu brauca vairāki Ziemeļvalstu uzņēmēji, kuriem tolaik Baltijas tirgus vēl nelikās interesants. Šobrīd uz Rīgu viņi brauc paši un piesaista investīcijas. Piemēram, viens no lielākajiem un pieredzes bagātākajiem Ziemeļvalstu ieguldījumu fondiem Inventure ir investējis banku atvērto lietojumprogrammu risinājumā Nordigen un mājaslapu dizaina rīkā Froont; Superhero Capital ir ieguldījis tiešsaistes platformā PrintOnPack, kas palīdz preču ražotājiem atrast piemērotāko iepakojuma ražotāju, un Dripit.io, kas piedāvā rīku mārketinga pieredzes analīzei.
Marija ir novērojusi, ka ziemeļniekiem svarīgi dzirdēt, ka "tev ir tās pašas vērtības, kas viņiem, un tad varbūt viņi tevi pieņems". Taujāta, kas tad ir Ziemeļvalstu vērtības, Marija nosauc trīs: kā lielāko un svarīgāko minot izglītību, tad tehnoloģijas un inovācijas, un visbeidzot — vienlīdzību.
Runājot par prioritātēm, Marija saka, ka šobrīd Latvijas līderiem trūkst stratēģiskā tvēruma. "Mums jābūt ambicioziem — būvējam tādu valsti, kurā izglītības sistēma būs labākā pasaulē! Ar tādu mērķi arī jāiet uz priekšu," viņa skaidro savu vīziju. "Turklāt nedrīkst vērtēt skolas pēc olimpiāžu reitingiem, jo tie neko nepasaka par skolu. Jābūt pilnīgi citiem kritērijiem, lai skola kotētos. Piemēram, jāvērtē, kas notiek ar emocionālo inteliģenci, kāda ir skolotāju pieeja darbam, vai tiek izmantoti jaunākās tehnoloģijas un resursi!" Taču Marija nav arī bezmērķīgi kritiska, jo viņai ir savi risinājumi: "Jādara viss iespējamais, lai ražotu vairāk uz uzņēmējdarbību orientētus jauniešus ar globālu skatu un ambīcijām. Tādus, kuri nebaidās riskēt. Augstskolām pēc definīcijas vajag būt tādām, kur šie ambiciozie jaunieši tīklojas, veidojas, izaug un taisa projektus. Arī apdedzinās. Tā notiek Somijā."
Taujāta, kur viņa iemācījās nospraust tik augstus mērķus, uzņēmēja atbild: "Septiņus gadus esmu pavadījusi kopā ar cilvēkiem, kuriem ir neizmērojamas ambīcijas. Viņiem ir augsti mērķi, kas vidējam latvietim liekas neiespējami, jo daudzi pat neiespringst, uzskatot — ai, tāpat droši vien nav jēgas, jo es jau esmu no Latvijas". Tieši apkārtējo drosme darīt citādi piesaistījusi Mariju. "To esmu mācījusies arī no somiem — viņiem vienmēr ir nopietna attieksme": uzstādām šos mērķus un strādājam, mums nav citu variantu. Nekas nav neiespējams."
Par savām šī brīža ambīcijām Marija saka — strādāt tā, lai šobrīd trīs gadus vecais uzņēmums Helve kļūtu par labāko Eiropā. "Pēc sasniegta mērķa svinēt uzvaru — tas ir neatkārtojami!"
