Mātes paka Somijā

Mātes pakā atrodams viss mazuļa dzīves sākumposmam nepieciešamais. Pat ja jaunie vecāki finansiāli ir labi nodrošināti, ne vienmēr ir skaidrs, kas mazulim sākumā būs un kas nebūs vajadzīgs. Bieži jaunie vecāki ar iepirkumiem pārspīlē, un katra māmiņa zina, cik ātri jaundzimušais izaug no 50-60 cm mazajām drēbes kārtām. Neatkarīgi no tā, kurā gadalaikā bērns dzimis, somu Mātes pakā atrodas visas vajadzīgās sezonālās drēbes –guļammaiss, kombinezons, zābaciņi, cimdi utml., kā arī auduma autiņi, dvielis ar kapuci, grabulītis (šogad somu vēsturiskais sarkanais smaidošais grabulītis daudziem vecākiem par sašutumu aizvietots ar graužamo mantiņu – grabulīša ražotāji bija aizgājuši pensijā), nagu šķēres, ūdens termometrs, ķemme, pirmā zobu birste, krēms, pirmā mīkstā grāmatiņa (somu un zviedru izdevumam šogad pievienojies arī speciālizdevums sāmu valodā). Kastē atrodami arī prezervatīvi un lubrikants jaunajiem vecākiem. Pati kaste, kas aprīkota ar sedziņu, matraci, palagu un guļammaisu, var kalpot arī par pirmo gultiņu. Jāatzīst, lai cik nesimpātiska mūsdienu vecākiem var šķist doma par bērna gulēšanu kartona kastē, manu draugu un arī pašas pieredze liecina, ka bērni sākumā vislabprātāk guļ tieši kastē. Tas droši vien pateicoties labajai aurai, kurā koncentrējušies visi izgudrotāju labie nodomi. Kastes apakšā joprojām tiek likti nopietni informatīvie materiāli par bērna barošanu, kopšanu, tā drošību transportlīdzeklī, kā arī par jauno vecāku attiecībām. Pakas saturs gadu laikā, protams, ir mainījies, turklāt zīdaiņu vecāki izrādījušies vislabākie padomdevēji un ieteikumu rakstītāji.

EKOLOĢISKĀKA UN ESTĒTISKĀKA

No ekoloģijas un ētiskuma viedokļa raugoties, šīgada Mātes paka pārspēj visas iepriekšējās: atsevišķi minētie priekšmeti taisīti no otrreizējiem materiāliem un ekoloģiskās kokvilnas; jaunie vecāki tiek mudināti domāt zaļi – pakā vairs neietilpst vienreizējas lietošanas pamperi, bet gan mazgājamie autiņi un ar tiem lietojamās īpašās bikses. Viss ir trīsreiz nomērīts un pārbaudīts atbilstoši drastiskajiem ES drošības standartiem. Nesen gan avīzē Helsingin Sanomat parādījās ziņa, ka šīgada kombinezoniem esot nepareizi piešūtas gumijas, jo tās veidojot bīstamu cilpu, aiz kuras tikko staigāt sākušais bērns varētu paklupt (jājautā – vai tik šajā vecumā pārdesmit kritienu dienā nav neizpaliekoša rutīna?). Lai vai kā, 2010.gada Mātes pakas saņēmējiem jau tuvākajās dienās tiks izsūtīta brīdinājuma vēstule par šaušalīgo gumijas cilpu; vecāki tikšot mudināti gumijas nogriezt.

Šīgada Mātes pakas saturs aplūkojams Somijas sociālās apdrošināšanas (KELA) mājaslapā.

Apbrīnas vērta ir pakas apģērbu veidotāju izdoma, jo, ievērojot dzimumu vienlīdzības tradīcijas Ziemeļvalstīs, modeļiem jābūt piemērotiem gan puikām, gan meitenēm! Mātes pakas plānotāji ne reiz vien esot bijuši gatavi mest plinti krūmos un veidot divējādas pakas: puiku un meiteņu. Taču tas seno tradīciju būtu tikai sarežģījis, jo, pirmkārt, vecāki joprojām vēlas saņemt paciņu jau pirms mazuļa nākšanas pasaulē (jo nav tik māņticīgi kā Latvijā), un Somijā vairums vecāku sava bērna dzimumu nezina līdz pat tā piedzimšanai. Otrkārt, pakas jāsaražo un jāsakomplektē veselu gadu uz priekšu, un kā gan var paredzēt, cik zēnu vai meiteņu dzims? Treškārt – bieži vecākā bērna apģērbu valkā visi nākamie ģimenes bērni. Līdz šim laipošana starp t.s. „dzimumneitrālām” (Somijas vecāku aizvien biežāk lietots jēdziens, taču tikai attiecībā uz bērnu audzināšanu) krāsām ir izdevusies – talkā tiek ņemti oranži, dzelteni, bēši, tirkizzili un violeti toņi. Pakas veidotāji apliecina, ka vecāki sūdzoties reti un drīz būšot gatavi ģērbt puikas arī rozā krāsas drēbēs, kā paģēr pēdējās modes aktualitātes…
Mātes pakas krāsu gamma mainās ik gadu. Manējā bija ieturēta violetos toņos, un, kā šodien atceros, uz dažiem kokvilnas krekliņiem bija rakstīts Made in Lithuania. Vērojot rotaļlaukumā bērnus līdz divarpus gadu vecumam, var uzminēt to dzimšanas gadu, tāpat kā vecāko brāļu un māsu vecumu, kuru drēbes tiek valkātas. Te nebaidās bērnus ģērbt vienādos kombinezonos – tā ir nostalģiska somu sociālisma palieka.

Mātes pakai ir arī sava fanu lapa sociālajā vietnē Facebook, kur var apskatīt arī iepriekšējo gadu modeļus un krāsas.

Savukārt te aplūkojams vēsturiskais sarkanais grabulītis.

Mātes paka (somiski äitiyspakkaus), ģimenes veselības profilaktiskā centra sistēma (grūti tulkojamais neuvola somu valodā; prenatal, child health center, child welfare clinic, advice bureau – angliski; burtiski tulkojot latviešu valodā – „vieta, kur saņemt padomu”), bezmaksas ēdiens bērnudārzos un skolās, transporta brīvbiļete pieaugušajam, kas sabiedriskajā braucamajā iekāpis ar bērna ratiem (saprātīgs atvieglojums drošības apsvērumu dēļ – lai, spraucoties pie šofera pēc biļetes, pieaugušajam nevajadzētu pamest bērna ratus bez uzraudzības) – tie ir tikai daži no ģimenēm ārkārtīgi vajadzīgajiem pasākumiem, kur nonāk nodokļu maksātāju nauda. Jau kopš aizgājušā gadsimta 20. gadiem ikvienam sabiedrības jaunpienācējam Somijā ir mēģināts nodrošināt vienādas tiesības uz visu iepriekšminēto. Jau toreiz, tāpat kā šodien, Somija ar tās spēcīgi attīstīto pediatriju un pirmsdzemdību aprūpi pamanījusies apsteigt attīstītākās pasaules valstis, un jācer, ka šī pozīcija tiks saglabāta arī turpmāk. Mātes pakas somu māmiņām izsniegtas jau kopš 1937.gada. Toreiz tas bija labs veids, kā piesaistīt un noturēt jaunās māmiņas jaunajā bērnu aprūpes sistēmā. Lai saņemtu Mātes paku, vismaz vienu reizi bija jāapmeklē jau minētā neuvola jeb veselības centrs un jāuzklausa speciālista ieteikumi par veselīgu dzīvesveidu gaidību laikā un par bērna aprūpi pēc tam. Par stiprām dzelzs sievām turētās somietes tam toreiz vēl nebija gatavas, jo pirmsdzemdību laiks ilgus gadsimtus te, tāpat kā citviet pasaulē, tika uzskatīts par daļēji apkaunojošu un slēpjamu.

Mūsdienās Mātes pakas saņemšanai var pieteikties Somijā dzīvojoša topošā māmiņa, kurai grūtniecība noritējusi 22 nedēļas. Sievietei jāstājas bērna aprūpes sistēmas uzskaitē pirms ceturtā grūtniecības mēneša beigām. 95% māmiņu, kas gaida pirmo bērnu, 150 eiro vietā priekšroku dod Mātes pakai, jo tās saturs ir trīs reizes vērtīgāks. Kad ģimenē gaidāms otrais, trešais, ceturtais bērns, pirmās pakas saturu var izmantot atkārtoti un tās vietā izvēlēties vienreizēju finansiālu pabalstu. Ja ģimenē piedzimst dvīņi vai trīnīši vai uzreiz tiek adoptēti vairāki bērni, valsts pabalsts ir daudzkārtējs. Piemēram, par dvīņiem var saņemt trīs mātes pakas vai finansiālu palīdzību, atkarībā no pašas ģimenes vēlmēm.

NO KŪTS LĪDZ PASAULES LĪDERIEM

Senos laikos Somijā, tāpat kā citur pasaulē, bērna nākšana pasaulē varēja izvērsties ne tikai par priecīgu, bet arī traģisku un pat fatālu notikumu, kura laikā mira gan mātes, gan jaundzimušie. Bieži to nevarēja ne paredzēt, ne novērst.
Sākot ar 16.gadsimtu, attīstījās metodes dzemdību sarežģījumu novēršanā, taču šī attīstība noritēja gausi, un tikai 19.gadsimta otrajā pusē bija jūtami kādi rezultāti. Somijā tas bija laiks, kad jaunās māmiņas pēc radībām tika mudinātas kaut mazliet atpūsties. Kā lasāms vecos somu nostāstos, pirms tam mātes dzemdēja burtiskā nozīmē uz lauka – ietina jaundzimušo priekšautā un turpināja strādāt. Tikai vakarā saime pamanīja, ka ģimenē ir pieaugums.
Vēl 19.gadsimta Somijā tikko dzemdējušu vai gaidošu māmiņu uzskatīja par netīru. Tāda sieviete nav drīkstējusi, piemēram, gatavot ēdienu vai pastaigāties ārpus savas mājas, vai satikties ar citiem cilvēkiem. Tādēļ par grūtniecību kaunējās un centās slēpt, cik vien ilgi iespējams. Aizritot sešām nedēļām pēc bērna nākšanas pasaulē, sievietei bija jāiet uz baznīcu, jātupjas uz ceļiem mācītāja priekšā un jāgaida, kad tas noskaitīs lūgsnu un sniegs roku sveicienam. Šis rokasspiediens apliecināja izolācijas perioda beigas, un sieviete gluži kā attīrīta varēja atgriezties ikdienas darbos. 19.gadsimtā dzemdībām joprojām bija jānotiek paslepus un klusām kādā tumšā vietā –bieži tā bija sauna, klēts vai kūts. Labākajā gadījumā dzemdības noritējušas vecmāšu (protams, neskolotu) klātbūtnē. Kā liecina etnoloģiskie pētījumi, viņu intuīcija, zināšanas, pieredze un iemaņas bijušas ļoti dažādas. Daudzas dzemdības bijušas smagas, vien ar nelielām iespējām palīdzēt. Katra simtā somiete dzemdībās gāja bojā, tādēļ no šī notikuma baidījās. Toreiz somietes dzemdējušas pa sešiem bērniem, no kuriem tikai divi vai trīs sasniedza pilngadību.
Industrializācija un dzīves līmeņa pieaugums zīdaiņu mirstību Somijā samazināja. Taču tagadējais pediatrijas un pirmsdzemdību aprūpes līmenis, vismaz Somijā, tika sasniegts, pateicoties aizgājušā gadsimta 30.gados mērķtiecīgi uzsāktajai jauno māmiņu izglītošanai un uzskaitei. Nav nekāds brīnums, ka par bērnu aprūpes tēvu sauktais arhijatrs (vecākais jeb galvenais ārsts – šādu goda nosaukumu vienlaicīgi var turēt tikai viens cilvēks Somijā) Arvo Ilpe (Arvo Ylpö) pievērsās bērniem. Viņš pats nāca no vairāk kā desmit bērnu ģimenes, kur vairāki bērni bija smagi slimi un daži mira, vēl mazi būdami. Pats dakteris, kuram izdevās sasniegt 104 gadu vecumu, bija lielisks veselīga dzīvesveida piemērs. 2004.gadā YLE televīzijas sabiedriskajā kampaņā Dižie Somi Arvo Ilpi ievēlēja par sesto ievērojamāko somu aiz Mannerheima, Kekonena un vēl dažiem. Somu aptaujā visu mīlētajam ārstam, pirmsdzemdību un pēcdzemdību aprūpes ledlauzim, zaudēja Agrikola, Aleksis Kivi un citi dižgari. Šeit var apskatīt balsojuma rezultātus.

Tomēr cīņa ar veco tradīciju ietekmi neveicās tik raiti. Veselības centros tika izveidota vecmāšu apmācība; pašvaldības rūpējās, lai vecmātes nokļūtu pie katras dzemdētājas; vecmātes sagatavoja grūtnieces lielajam notikumam, stāstot par tīrību, bīstamām baktērijām, bērnam nepieciešamajām drēbēm. Nabadzīgās ģimenes baidījušās laist vecmātes iekšā, jo tās prasījušas tīrus palagus, taču nebūt ne katrā mājā tādi bijuši – lūk, tur arī meklējami Mātes pakas aizsākumi, kuras pirmajā sūtījumā tika iekļauts arī jauns palags.
Pamazām dzemdības slimnīcā kļuva par normu. Tika darīts viss, lai sievietēm būtu vieglāk un mazuļu mirstība mazinātos. Pēckara trūkuma gados Mātes pakas sedziņas tika gatavotas no pītām papīra strēmelēm, toties pakas dubultais ieklājums bija izveidots tā, lai dzestros ziemas vakaros tur varētu iebērt sasildītas smiltis.

VAI ATPAKAĻ PIRTIŅĀ?

Nu somiem tiek pārmestas pārlieku lielas bailes no baktērijām ar visām no tā izrietošajām sekām, taču jaundzimušo mirstība Somijā joprojām ir viena no zemākajām pasaulē. Laikā, kad Eiropas slimnīcas pārņem antibiotiku rezistentās superbaktērijas un medijos aizvien biežāk par mājām tiek runāts kā par jaundzimušiem drošāko un labāko vidi, Somijā ir saglabājusies Ziemeļvalstīm neraksturīgi iestagnējusi attieksme pret mājas dzemdībām.

Par savu pieredzi stāsta Gunta Pāvola:

Abi mūsu bērni ir dzimuši plānotās mājdzemdībās Somijā. Vecāko meitu sākām gaidīt, kad dzīvojām Toronto Kanādā, kur mājdzemdības ir pavisam normāla izvēle, tāpat arī grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību aprūpe ar vecmāti. Zinājām, ka bērniņš dzims jau pēc mūsu atgriešanās Somijā, tādēļ laicīgi sākām meklēt piemērotu mājdzemdību vecmāti. Liels bija mūsu abu pārsteigums, kad atklājām, ka visos Helsinkos var sameklēt divas ar pusi vecmātes, kas uz ko tādu vispār parakstītos… Izrādās, ka Somijā uz aptuveni 60 tūkstošiem jaundzimušo tikai 10 dzimst plānotās mājas dzemdībās! Salīdzinājumam – Latvijā 2008.gadā mājās piedzima 118 bērniņi no 23,4 tūkstošiem togad dzimušo.

Vecmāti atradām; pēc nakts maiņas dzemdību namā viņa paspēja kopā ar mums sagaidīt pirmdzimto, nomazgāties dušā un braukt uz nākamo nakts maiņu.

Jaunākā meita piedzima pērkona negaisa laikā mūsu jaunajās mājās Kūsamo (Kuusamo). Atšķirībā no Helsinkiem šeit, ziemeļos, ģimenes profilaktiskās veselības centrā (”neuvola”) mani necentās atrunāt no mājdzemdībām, jo gana daudz mazo kūsamiešu piedzimst ātrās palīdzības mašīnā pa ceļam uz 210 km attālo Oulu, un vecmāte bija gana priecīga par zinošu, dzemdībām gatavu mammu, kas pati uzņemas atbildību par sevi un savu bērniņu. Helsinkos savulaik līdz pat pēdējai vizītei nācās atgaiņāties no vecmātēm, skaidrojot, ka neizvēlēšos vis dzemdību namu, jo mājās jūtos drošāk.

Šķiet, ka ziemeļos attieksme pret mājdzemdībām ir tiešām krietni rāmāka nekā Helsinkos, kur mani kolēģi un draugi bija norūpējušies galvenokārt par drošību un medicīniskās palīdzības pieejamību. Somijai raksturīgā cieņa pret personiskiem lēmumiem un neiejaukšanās princips lika turēt mutes ciet, taču pēc tam daudzi ar atvieglotu nopūtu atzinās, ka bijuši ļoti norūpējušies par manu trako iegribu dzemdēt mājās.