Covid-19 pandēmija mums parādīja, ka pasaule visdažādākajos veidos ir vēl savienotāka, nekā mēs domājām, ka starptautiska sadarbošanās, kas sniedzas pāri nacionālajām robežām, ir nepieciešama efektīvai pandēmijas apkarošanai.
Mēs varam vilkt paralēles ar cīņu pret klimata pārmaiņām, kas arī sniedzas pāri valstu robežām un prasa starptautisku sadarbību ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai.
Daudzu gadu garumā Dānija ir parādījusi, ka zaļā transformācija var notikt, vienlaikus nodrošinot spēcīgu ekonomisko izaugsmi. Kopš 1980. gada Dānijai ir izdevies nodalīt ekonomisko izaugsmi no kopējā energoresursu patēriņa.
Kamēr Dānijas ekonomika ir dubultojusies, enerģijas patēriņš ir palicis vairāk vai mazāk stabils, un CO2 izmešu apjoms ir krietni samazināts. Tas pierāda, ka ir iespējams radīt ekonomisko izaugsmi bez lielāka enerģijas patēriņa un pat samazinot CO2 izmešu apjomu.
2020. gada Vides snieguma indeksā (2020 Environmental Performance Index), kas tika publicēts pagājušajā mēnesī, Dānija bija pirmajā vietā. Tā parāda, ka arī maza valsts var veikt lielas pārmaiņas un būt par iedvesmas avotu.
Jūnijā Dānijas parlaments pieņēma jaunu, ambiciozu Klimata likumu. Likums uzliek saistības esošajai un turpmākajām valdībām strādāt Dānijas ambiciozo klimata mērķu sasniegšanai.
Klimata likums nosaka mērķi samazināt CO2 izmešu apjomu par 70% 2030. gadā salīdzinājumā ar 90. gadu līmeni, ilgtermiņa mērķi klimata neitralitātei līdz 2050. gadam, kā arī aktīvi strādāt, lai vispārējās globālas temperatūras paaugstināšanās nepārsniegtu 1,5 grādu.
Likumā arī teikts, ka Dānijai jābūt pionierei starptautiskajos klimata centienos ar mērķi iedvesmot arī pārējo pasauli.
Progresu šo mērķu sasniegšanai izvērtēs neatkarīgā Klimata padome, kuras sastāvā ir neatkarīgi eksperti. Viņi izvērtēs, vai valdība ir uz pareizā ceļa Klimata likuma mērķu sasniegšanā vai arī valdībai ir jārada jaunas iniciatīvas.
Tāpat valdībai būs jānokārto “klimata eksāmens” parlamentā katra gada beigās.
Pirms dažām nedēļām valdība un gandrīz visas parlamentā esošās partijas vienojās par jaunu plānu, kas paredz veikt milzīgas investīcijas nākotnes zaļo tehnoloģiju attīstībā, ēku energoefektivitātes palielināšanā, zaļajā apkurē un pilnībā klimatneitrālā atkritumu apsaimniekošanā līdz 2030. gadam.
Viena no galvenajām iniciatīvām ir apņemšanās uzbūvēt pasaulē pirmās enerģijas salas līdz 2030. gadam. Dānija būs pirmā valsts pasaulē, kas nomainīs individuālos jūras vēja parkus uz enerģijas salām.
Dānijai ir senas tradīcijas vēja enerģijas ražošanā, un tā ir izveidojusi vairākas pasaulē vadošas kompānijas šajā jomā. Sākotnēji divas salas kopā spēs saražot piecus gigavatus vēja enerģijas. Tās trīskāršos jūras vēju kapacitāti šodien ar iespēju to palielināt līdz pat 10 gigavatiem.
Ziemeļjūrā, 100 km no krasta, tiks uzcelta jauna mākslīgā sala, bet otra sala tiks attīstīta Baltijas jūrā pie Dānijas salas Bornholmas.
Šīs abas enerģijas salas pacels vēja enerģijas attīstību Dānijā jaunā līmenī un atbalstīs zaļo transformāciju Eiropā. Dānija spēs nosegt sev nepieciešamo elektrības patēriņu un vēl eksportēt zaļo ilgtspējīgo elektrību.
Paredzams, ka abu enerģijas salu attīstība radīs arī tūkstošiem jaunu, zaļu darba vietu. Dāņu pensiju fondi solījuši lielas investīcijas šajās enerģijas salās.
Plāns ir arī transformēt daļu no vēja turbīnu zaļās elektrības uz ilgtspējīgu zaļo degvielu, ko izmantotu, piemēram, transportam. Dānija ievērojami investēs “Power-to-X” attīstībā, kas ir jauna un inovatīva zaļās degvielas ražošanas tehnoloģija.
Vairāki Dānijas lielie uzņēmumi ir apvienojuši spēkus, lai attīstītu jaunu zaļās enerģijas ražošanas iekārtu jau 2023. gadā.
Pilnveidojot to līdz 2030. gadam, šis projekts gadā varētu saražot vairāk nekā 250 000 tonnu ilgtspējīgas degvielas autobusiem, smagajām automašīnām, kuģiem un lidmašīnām, vienlaikus samazinot ikgadējo CO2 izmešu apjomu par 850 000 tonnu.
