Jēdziens „pirāti” interneta vidē parādījās jau toreiz, kad tīkls vēl sastāvēja no parastiem telefona vadiem un iezvanpieejas. Jau tad bija sastopami nemierīgi ļaudis, kuriem patika „urķēt” (no šejienes arī latviskais hakera tulkojums – „datorurķis”) un meklēt „caurumus” tur, kur neviens tos nav pamanījis. Pirmie hakeri jeb pirāti bija kustība, kas lepojās ar savām spējām, proponēja informācijas brīvību un dzīvoja tādu kā virtuālo hipiju dzīvi.
Patlaban ar vārdu „pirāts” tiek saprasts vienkārši zaglis. Tāds, kurš internetā atrod, ielādē un lieto mūziku, filmas vai grāmatas, autoram par to nemaksājot ne graša. Taču tas, kā pēdējos gados attīstās autoru darbu izplatīšanas mehānismi, liek domāt, ka lielākā daļa ļaužu nebūt nevēlas zagt. Vairums no mums vienkārši iekāpj vilcienos, kas nepieskatīti ripo garām. Iekāpj tāpat vien – tāpēc, ka tā dara visi. Taču pamatā iemesls ir nevis tautas ļaunums, bet gan vajadzība pēc nepieciešamās informācijas tūlīt un tagad – tajā skaitā arī pēc mūzikas.
PĀRMAIŅAS
Kā tur bija? „Pastāvēs kas pārvērtīsies…”
Kā vienmēr, dzejniekiem taisnība. Mūzikas industrija, ko galvenokārt saistām ar lielām kompānijām, kas kontrolē ierakstu studijas, radio stacijas un kompaktdisku tirdzniecību, šobrīd piedzīvo ko līdzīgu elektrošokam. Tā kliedz un brēc, ka visi ir zagļi un ka tie visi jātupina cietumā, jo, lūk, neviens vairs nevēloties viņiem maksāt naudu. Taču lielās organizācijas, kurām sava „tukluma” dēļ grūti pat galvu pagriezt, nav pamanījušas, ka pasaule jau ir izvēlējusies savu kultūras patērēšanas veidu. Elektroniskās grāmatas var lasīt ne tikai bibliotēkā vai mājās – tām ir piemērots jebkurš dators, telefons vai pat mp3 atskaņotājs ar attiecīgu ekrānu. Tas paver iespēju interaktīvai grāmatai, kas papildināta ar video, attēliem un skaņu. Mūziķi var ievietot dziesmas internetā, pulcināt ap sevi fanus, organizēt koncertus, dažādas akcijas un dāvāt savu mākslu tiem, kuriem tā patiešām nepieciešama, nevis nejauši ieklīdušiem MTV skatītājiem. Dažādi mūziķi laiku pa laikam atļaujas izvietot tīklā savus darbus par baltu velti. Un daudzi atzīst, ka pēc tam palielinās arī nopirkto disku apjoms.
Līdzīgi esot bijis arī ar pazīstamo rakstnieku Paolo Koelju (Paulo Coelho), kurš reiz anonīmi izveidojis blogu „Pirate Coelho”, kur ļāvis lejupielādēt savu grāmatu tulkojumus. Vēlāk viltība nākusi gaismā, taču viņš atzinis, ka pēc pirātisko kopiju izplatīšanas ir cēlušās iespiesto grāmatu tirāžas. Tagad grāmatas atrodamas viņa oficiālajā blogā. Pats Koelju tur pierakstījis: „Man nepieder šo tulkojumu licences. Ja gadījumā jūs lejupielādējat tekstus, es silti iesaku iegādāties arī grāmatu, lai mēs varētu pierādīt izdevējiem, ka dalīšanās ar to saturu neapdraud grāmatu iespiešanas biznesu.”
Vēl viens piemērs – Korijs Doktorovs (Cory Doctorow) ir viens no šī eksperimenta pionieriem, zinātniskās fantastikas autors un žurnālists, kas viens no pirmajiem sāka ievietot savas grāmatas internetā. Teksti lejuplādējami šeit turpat vai 30 dažādos formātos, kas paredzēti virknei e-grāmatu lasītāju, datoru utt.
Šie un citi piemēri liecina par to, ka autoru komunikācija ar viņu darbu cienītājiem jeb kultūras patērētājiem strauji mainās. Un tas ne vienmēr ir saistīts ar „zagšanu” vai nozīmē autoru „bada nāvi”.
MAGNATUNE
Jau vairākus gadus internetā pieejams resurss Magnatune ar visai savdabīgu devīzi „We are not evil”. Resursa autors, nespēdams noskatīties, kā viņa sieva mūziķe slēdz līgumus ar ierakstu kompānijām, saņemot niecīgu atlīdzību, uzbūvēja savu studiju un sāka pārdot skaņdarbus internetā – ar piebildi, ka 50% no samaksātās naudas aiziet pašam mūziķim. Sākotnēji pircējam tika dota iespēja pašam izvēlēties summu, kādu viņš vēlas maksāt par attiecīgo mūzikas albumu. Patlaban par 15 dolāriem mēnesī iespējams iegādāties kaut visu kolekciju. Šis resurss var ļoti iepriecināt klasiskās mūzikas un dažādu folkmūzikas novirzienu piekritējus.
LAST.FM
Last.fm ir interneta radio, kas „klausās” jūsu gaumei atbilstošu mūziku un piedāvā tai līdzīgas kompozīcijas. Tiek dota iespēja pievienot „patīk” vai „nepatīk” tagus, kas tad arī tiek ņemti vērā dziesmu izvēlē. Tostarp šajā interneta resursā veidojas interešu kopas, kas paplašina lietotāju iespējas atklāt jaunu un vēl nedzirdētu mūziku. Last.FM kolekcijā var atrast arī pietiekoši daudz latviešu mūzikas.
STEREOMOOD
Vēl viens interneta radio, kurā dziesmas sakārto paši klausītāji, iezīmējot tās ar atslēgas vārdiem, kas apraksta šo dziesmu laikā veiktās darbības. Piemēram, „rakstīšana”, „mājas uzkopšana”, „lasīšana”, „atpūta”, „skriešana”, u.c. Interesanti, ka šī resursa fonotēka pamatīgi atšķiras no daudziem citiem risinājumiem.
JAMENDO
Jamendo ir jauno mūziķu starta laukums. Šeit ikviens var ievietot savu mūziku, un ikviens var to izmantot savām vajadzībām filmās, interneta projektos vai jebkur citur, vien norādot atsauci uz autoru saskaņā ar Creative Common licenci. (Tā ir licenzēšanas sistēma, kas labi aizsargā jaunos autorus, izšķirot dažādus darbu izmantošanas veidus.) Dziesmas iespējams meklēt, vadoties pēc mūzikas stila, kā arī tās nokopēt atsevišķi pa vienai kompozīcijai vai visus albumus uzreiz pret brīvprātīgu ziedojumu.
E-BIBLIOTĒKA
Tā ir unikāla elektroniskā bibliotēka, kas pieejama arī Latvijā, kurā tiek apkopotas grāmatas, žurnāli, audio- un videomateriāli. Lieliska lietotāja saskarne, kas, attīstoties digitālajām grāmatām (e-book reader), kļūs lasītājiem vēl interesantāka. Lai lasītu, šeit nepieciešams reģistrēties gluži kā parastā bibliotēkā. Tādējādi skenēto grāmatu lasīšana juridiski ne ar ko neatšķiras no Nacionālās bibliotēkas apmeklējuma, jo saturs pieejams par brīvu.