Sociālajam uzņēmumam jāspēj realizēt divus uzdevumus – īstenot gan sociālos mērķus, gan arī būt ilgtspējīgam biznesam, tā uzskata Dānijas sociālā kapitāla fonda Den Sociale Kapitalfond vadītājs Klauss Bjorns Billehojs (Claus Bjørn Billehøj).
Fragments no intervijas
Ir dzirdēts par dažāda veida riska kapitāla fondiem – tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, tīrajām tehnoloģijām, biotehnoloģiju u.tml., bet ne par sociālā biznesa investīciju fondiem. Kā strādā jūsu fonds?
Tas ir pilnībā privāts fonds un mūsu mērķis ir investēt ilgtspējīgās kompānijās, kas ir spējīgas iekļaut cilvēkus, kuri citādi būtu ārpus darba tirgus, un kas var augt arī kā bizness un vienlaikus ir ilgtspējīgs gan biznesā, gan sociālajos mērķos. Ir jāsakrīt abiem šiem virzieniem.Mēs sākām strādāt 2011. gadā un tagad mums ir liels investīciju portfelis, vadām vairākus fondus un esam radījuši arī akselerācijas programmu, kurā kopā ar pašvaldībām attīstām biznesus, kuri būtu spējīgi radīt vēl lielāku sociālo iekļaušanu.
Kā tas viss sākās? Kāpēc šāds fonds tika izveidots?
Pirms septiņiem gadiem redzēja, ka tirgū trūkst ietekmējošu investīciju ar sociālu mērķi. Dibinātājiem ir ambīcijas ietekmēt sabiedrību, strādājot ar marginalizētiem cilvēkiem.
Vienmēr ir jautājums par definīciju. Kas jūsu skatījumā ir un kas nav sociāls uzņēmums? Kur ir robeža?
Sociāls uzņēmums ir kompānija, kas realizē sociālo iekļaušanu un kas vienlaikus ir arī ilgtspējīgs bizness. Mums pārvaldībā ir vairāki fondi un pamata lieta ir tā, ka uzņēmumiem jāspēj iekļaut marginalizētus cilvēkus darba tirgū un vienlaikus jābūt ilgtspējīgam biznesam. Marginalizēti ļaudis var būt cilvēki ar īpašām vajadzībām, sociāli neaizsargāti, bēgļi utt. Ja esi ārpus darba tirgus un tam, ka esi nenodarbināts ir sociāli iemesli, tas ir kaut kas, ko mēs vēlamies mainīt.
Kāpēc nav daudz šāda veida investīciju fondi?
Es domāju, ka Eiropas tirgus ir nenobriedis. Nesen biju Bostonā, kur tikos ar citiem fondiem. Tur ir ļoti dzīvīga ekosistēma un vismaz vairāki fondi, kas ir sākuši veikt šādas investīcijas. Taču, ja skatāmies uz Eiropu kopumā, tirgus ir nenobriedis. Domāju, ka tas ir vienīgais iemesls. Taču var redzēt arī citas vietas, kur sociālā biznesa vide sāk veidoties.
Kāpēc tirgus ir nenobriedis? Kas tam ir lielākie iemesli?
Es pieņemu, ka tas ir saistīts ar strukturālo sistēmu, kā arī to, ka Rietumeiropā ir pieņemts, ka par daļu labklājības jautājumu rūpējas valsts. Es pieņemu, ka Austrumeiropā ir līdzīgi. Kopumā Eiropa iet šajā virzienā, ka sabiedrība iesaistās sociālo jautājumu risināšanā. Lielbritānijā sabiedrība ir daudz vairāk vērsta tirgus virzienā, tāpēc tur var redzēt vairāk brieduma. Es pieņemu, ka Lielbritānijā un vēl vairāk ASV cilvēki ir pazīstami ar atbildību investēt šajā jomā.
