Kāda ir Baltijas valstu un Ziemeļvalstu kopīgās enerģētikas izpētes programmas priekšvēture?
Klaus Skite: Šī priekšvēsture ir saistīts ar Nordic Energy Researh, kuru pārstāvam arī mēs. Tā ir starpvaldību organizācija, viena Ziemeļvalstu Ministru Padomes struktūrām. Institūcija ir dibināta 1999. gadā, un tās mērķis ir attīstīt sadarbību starp Ziemeļvalstīm enerģētikas pētniecības un enerģētiskās politikas izstrādes jomās. Jāpiebilst, ka Nordic Energy Research saknes ir vēl vairāk par divām desmitgadēm senākas un vienlaikus ir arī daļa no visas ilgās Ziemeļvalstu kooperācijas. Ziemeļvalstu sadarbība enerģētikas izpētē sākās vēl 1975. gadā, savukārt kopš 1985. gada šiem pētījumiem tika piešķirts kopīgs piecu Ziemeļvalstu valdību finansējums. Ziemeļvalstu valdību, par enerģētikas nozari atbildīgo iestāžu un ministriju finansējums arī joprojām ir galvenais mūsu finasējuma avots, tāpat Nordic Energy Research valdē ir visu Ziemeļvalstu par nozari atbildīgo iestāžu un ministriju deleģēti pārstāvji. Mūsu birojs atrodas Oslo (Norvēģija), tāpat kā mūsu māsu insitūcijām Nordforsk un Nordic Inovation.
Runājot par mūsu sadarbību ar Baltijas valstīm, uz Baltijas un Ziemeļvalstu kopīgo enerģētikas izpētes programmu, par tās faktisko sākuma brīdi var uzskatīt 2016. gadu, kad Kauņā (Lietuva) notikušās konferences laikā izskanēja ideja par ciešākas sadarbības nepieciešamību tieši enerģētikas izpētes un politikas īstenošanas jomās. Mēs, protams, arī iepriekš sadarbojāmies ar Baltijas valstu valsts iestādēm un zinātniskajām un pētniecības iestādēm. Var teikt, ka sadarbojamies kopš brīža, kad Baltijas valstīs atvēra Ziemeļvalstu Ministru Padomes birojus, taču tieši pēc konferences Kauņā šī ideja ieguva attīstību. Nākamo divu gadu laikā mēs veicām Baltijas valstu enerģētisko sistēmu un to tehnoloģiskās attīstības perspektīvu analīzi, kā arī sākās diskusijas par sadarbības dažādiem konkrētiem aspektiem, finansējumu un citiem jautājumiem.
Rezultātā 2018. gadā sāka darboties šī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu kopīgā programma, kuras vispārējais mērķis ir veicināt enerģētikas pētniecību un analīzi Baltijas valstīs, trīs Baltijas valstu savstarpējo sadarbību, kā arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību enerģētikas jomā. Darbu programma sāka 2018. gada 26. oktobrī, bet šā gada 24. un 25. oktobrī Rīgā ir aizvadīta konference, kuras gaitā tika gan apkopoti līdzšinējās darbības rezultāti un apspriesti turpmākie plāni, gan arī, kas ir ļoti būtiski, pirmoreiz vienā pasākumā satikās visas mūsu atbalstītājos projektos iesaistītās pētnieku komandas. Sākotnēji bija plānots, ka šāda konference notiks 2020. gadā, tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ tās norise kļuva iespējama tikai šogad.
Kādas ir programmas praktiskās aprises – finansējums, termiņi, konkrēti projekti un to dalībnieki?
Kevins Jonsens: Te vispirms jānorāda, ka Ziemeļvalstīm ir vērienīgi mērķi samazināt oglekļa emisijas un reģiona atkarību no fosilajiem resursiem, vienlaikus radot jaunas izaugsmes nozares, kuru pamatā ir zaļās tehnoloģijas. Nordic Energy Research finansē Ziemeļvalstu kopīgus pētījumus šajā virzienā, veicinot jaunu, konkurētspējīgu enerģētikas risinājumu izstrādi un paralēli paplašinot zināšanas par ilgtspējīgu enerģētiku. Tāds pats darbības modelis tiek attiecināts arī uz Baltijas valstu un Ziemeļvalstu kopīgo enerģētikas izpētes programmu.
Pati programma šobrīd ir paredzēta laika posmam līdz 2024. gadam, savukārt pirmajiem četriem tās darbības gadiem, tas ir – līdz šim gadam ieskaitot, piešķirtais finansējums ir 2,2 miljoni eiro. Pusi no šīs summas nodrošina Ziemeļvalstis ar Nordic Energy Research kā programmas pārstāves no Ziemeļvalstu puses starpniecību, bet otru pusi – Baltijas valstis. Latvijas pārstāve programmā ir jūsu valsts Ekonomikas ministrija, Igaunijas – Ekonomikas un komunikāciju ministrija, bet Lietuvas – Enerģētikas ministrija. Programmas ietvaros patlaban tiek īstenoti deviņi pētniecības projekti un četri moblitātes projekti, kuros piedalās vairāk par simts zinātniekiem gan no Baltijas valstīm, gan no Ziemeļvalstīm. Šie projekti tika izvērtēti trīs uzaicinājumu kārtu ietvaros. Protams, interese par projektu finansējumu ir jūtami lielāka nekā mūsu iespējas ieceres atbalstīt, tomēr tiek plānoti jauni uzaicinājumi un attiecīgi arī jaunas iespējas iegūt finansējumu izpētes projektiem.
Ja mēs runājam par konkrētiem projektiem, tad, piemēram, pēdējās, trešā uzaicinājumu kārtas rezultātā finansējumu saņēma trīs pētniecības projekti, kuru visu vadošais partneris jeb projekta “īpašnieks” ir Rīgas Tehniskā universitāte, bet viens no sadarbības partneriem – Tallinas tehniskā universitāte. Tie ir projekti par tādām tēmām kā No atkritumiem ražotais siltums viedās enerģijas sistēmās, vadlīnijas nākamās paaudzes ēkām kā nākotnes mērogojamai virtuālā mikrotīklu pārvaldībai, kā arī projekts ar nosaukumu – Grūti sasniedzamu enerģijas lietotāju loma Baltijas valstu Ziemeļvalstu klimata mērķu sasniegšanā – daudznozaru analīze. Iepriekšējās uzaicinājumu kārtās savukārt tika atbalstīti tādi pētniecības projekti kā, piemēram, Ātra, elastīga un droša Baltijas valstu dekarbonizācija – iespējamais progress nākamajos desmit gados vai Baltijas jūras valstu savienošana, izmantojot jūras piekrastes vēja enerģiju. Ja mēs runājam par mobilitātes projektiem, tad atbalstu ir saņēmusi, piemēram, iecere izveidot Baltijas valstu un Ziemeļvalstu zinātnieku un pētnieku mobilitātes tīklu bioenerģijas jomā.
Šie un citi projekti arī vienlaikus ir kā svarīgi klimatisko mērķu un ilgtspējīgas enerģētikas sasniegšanai, gan arī veicina Baltijas valstu un Ziemeļvalstu zinātnieku, pētnieku, kā arī universitāšu sadarbību, veido vienotus pētniecības un mobilitātes tīklus, kas ir viens no programmas pamatmērķiem.
Kādas ir iespējas šādu projektu gaitā iegūtos rezultātus un izdarītos secinājumus realizēt dzīvē, piemēram, implementēt likumdošanā? Kāda ir Nordic Energy Research iepriekšējā pieredze šajā ziņā?
Klaus Skite: Tas ir jautājums uz kuru nav pilnībā viennozīmīgas atbildes. No vienas puses Nordic Energy Research, mūsu pārvaldības struktūra, ir cieši saistīta gan ar Ziemeļvalstu nacionālajām politiskajām sistēmām, gan ar starpvaldību sistēmu. Mūsu valdē, komitejās un projektu vadības grupās ir pārstāvji gan no nacionālajām enerģētikas intstitūcijām un atbildīgajām ministrijām, gan no Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariāta, un tas nodrošina pastāvīgu mijiedarbību starp pētniecisko darbu un politisko darba kārtību. Arī kopējais mērķis ir skaidrs – zaļa un ilgtspējīga enerģētika. Mēs visi kopā uz to arī virzāmies, un katrs atsevišķs pētījums šajā jomā, katra programma tā vai citādi šo mērķi pietuvina.
Tajā pašā laikā galīgo lēmumu pieņemšana par to, kādus risinājumus un stratēģijas izvēlēties vai neizvēlēties, tomēr atrodas politiķu un arī amatpersonu rokās, un viņiem nākas ņemt vērā daudzus un dažādus aspektus, ne tikai zinātniskos. Respektīvi, var arī gadīties, ka pētījumu rezultāti, kuri apliecina, ka tā vai cita ideja darbojas, var arī netikt ieviesti dzīvē kādu citu iemeslu dēļ. Tajā pašā laikā tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka darbs būtu veikts velti. Jebkura šāda pētījuma rezultāti – tās ir zināšanas, kas paliek mūsu rīcībā, ietekmē turpmākos pētījumus, rada jaunas idejas, turklāt šādu pētījumu gaitā attīstās pārrobežu sadarbība, veidojas jauni kontakti un komandas, un kopumā notiek kopēja virzība uz priekšu.
Ko darīt tiem pētniekiem, kuri nākotnē vēlētos iesaistīties kādā no Baltijas un Ziemeļvalstu enerģētikas izpētes programmām?
Kevins Jonsens: Visa informācija par šādām iespējām parādās mūsu interneta vietnē https://www.nordicenergy.org, kur atrodami arī mūsu biroja kontakti. Reizi gadā tiek publiskoti uzaicinājumi, un ja jūsu pētnieciskais projekts vai mobilitātes projekts atbilst uzaicinājumu prasībām, ja šo projektu iecerēts īstenot sadarbībā ar vismaz vienu pētniecības institūciju, kā arī ar diviem partneriem no dažādām Baltijas valstīm, atliek tikai aizpildīt pieteikuma formu un pietekties.
