Ziemeļvalstu sadarbībai ar Latviju aprit 35 gadi – kāpēc tagad šī sadarbība ir nozīmīgāka nekā jebkad?
1991. gada 15. maijā, kad Latvija bija atguvusi neatkarību, Rīgā tika atvērts Ziemeļvalstu informācijas birojs. Tolaik tas bija šķietami neliels solis, tiecoties uz mērķtiecīgu starpvalstu sadarbību, tomēr tas bija laiks, kad uzticēšanās, stabilitāte un starptautisks atbalsts nebija pašsaprotami. Tieši šīs vērtības Ziemeļvalstis toreiz lika pūrā, dibinot pārstāvniecību, kas pirms divdesmit gadiem pārdēvēta par Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā. Man kā iestādes direktorei bieži vaicā, kāda ir šīs partnervalstu klātesamības nozīme mūsdienās? Atbilde ir vienkārša, taču ar būtisku vēstījumu: aizvadīto trīsdesmit piecu gadu laikā Ziemeļvalstu pārstāvniecības loma ir ievērojami paplašinājusies, un demokrātijas veidošanu aizstājusi tās nostiprināšana un uzturēšana, ziemeļu kaimiņiem un Latvijai strādājot plecu pie pleca kā partneriem.
1990. gadu sākumā formālā sadarbība starp Latviju un Ziemeļvalstīm veidojās strauju, pozitīvu pārmaiņu gaisotnē. Latvija atjaunoja valsts institūcijas un uzsāka ceļu, lai kļūtu par vienotas Eiropas spēlētāju. Vienlaikus Ziemeļvalstis virzīja pārliecība, ka stabilitāte Baltijas valstīs ir cieši saistīta ar visa reģiona drošību. Vienojošas ilgas pēc drošības un stabilitātes nebija vienīgais kritērijs, kas šo valstu draudzību pārvērtis ilgstošā, paļāvīgā partnerībā – pamatā mūs vieno kopīgas vērtības un vēlme dzīvot sabiedrībā, kurā spējam viens otram uzticēties. Šī spēja nav pašsaprotama, tomēr viennozīmīgi – iespējama.
Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Ziemeļvalstu skats Latvijai pievērsts pastiprināti, lai kopīgi stāvētu sardzē par mūs vienojošām vērtībām: cilvēktiesībām, tiesiskumu, suverenitāti un brīvību. To prasa izaicinošie apstākļi – gan karš Ukrainā, gan pieaugošie izaicinājumi demokrātiskai pārvaldībai visā Eiropā. Vēsturiskā pieredze, kas joprojām smeldz daudzos Latvijas iedzīvotājos, ļauj labāk izprast šos izaicinājumus. Tādējādi pārdzīvotais sniedz vērtīgu informāciju, pēc kuras vadīties, izdarot politiskas izvēles savā valstī, un pēc kuras pašlaik tiecas arī Ziemeļvalstis.
Starpvalstu sadarbība mēdz šķist kaut kas abstrakts, taču tai ir gluži praktiska ietekme. Piemēram, vidusskolas vecuma jaunieši šogad piedalīsies Signālvēlēšanās jeb vēlēšanu izspēlē. Tas ir pēc Ziemeļvalstu parauga veidots izglītības rīks, kas ļauj gūt praktiskas iemaņas un sekmē līdzdalību demokrātiskos procesos. Citi piemēri ir atbalsts neatkarīgiem medijiem, publiskām diskusijām un demokrātijas festivāliem, rosinot iedzīvotāju aktīvu iesaisti un radot platformu, kur izskanēt dažādiem viedokļiem un kur tos uzklausīt. Katrs atsevišķi tie ir tikai mazi solīši, taču kopā tie palīdz veidot pamatu sabiedrībai, kurā spējam kritiski domāt, konstruktīvi iesaistīties valstiski svarīgos procesos un neļauties manipulācijām. Katrs no šiem aspektiem ir aktuāls arī Ziemeļvalstīs, kur – līdzīgi kā Latvijā – tos nākas sargāt dienu no dienas.
Jauni akcenti – sabiedrības noturība un enerģētiskā drošība
Kopš 2025. gada septembra, kad pārņēmu šīs organizācijas vadītājas pienākumus, mūsu komanda ir augusi, un esam pastiprinājuši darbību sabiedrības noturības jomā, citastarpā, aptverot arī enerģētisko drošību. Sabiedrības noturība ilgstoši ir caurvijusi Ziemeļvalstu un Latvijas sadarbību, stiprinot izglītību, atbalstot plašsaziņas līdzekļu kanālus un veicinot pilsonisko līdzdalību, taču ģeopolitiskie notikumi prasa arvien tiešāku un sistemātiskāku rīcību.
Darbi runā skaļāk par vārdiem, tāpēc speciāli izveidota komanda strādās tieši ar enerģētiku saistītiem jautājumiem. Enerģētika neattiecas tikai uz ekonomiku vai vidi – enerģētikas pārvaldība ir arī valsts drošības un neatkarības jautājums. Kritiskās infrastruktūras aizsardzība un neatkarīga energoapgāde ir būtiski un savstarpēji cieši saistīti aspekti. Lai aktualizētu šo jautājumu un apkopotu praktiskus risinājumus, 2026. gadā rīkosim vairākus tematiskus pasākumus. Viens no tiem būs augsta līmeņa konference par starpvalstu sadarbību enerģētikas jomā, kas 15. septembrī Rīgā pulcēs virkni nozares speciālistu no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm.
Ziemeļvalstu sadarbība Latvijā aptver teju visu valsts teritoriju. Šogad aprit pieci gadi kopš reģionālās pārstāvniecības atvēršanas Daugavpilī, kas ir stratēģiski nozīmīga un kultūras ziņā daudzveidīga pilsēta, tāpēc vietējā līmenī īstenotā iesaiste turpina stiprināt mūsu savstarpējo dialogu, līdzdalību un kopējo sabiedrības noturību.
Gadadiena ar skatu nākotnē
Trīsdesmit pieci gadi ir nozīmīgs atskaites punkts, un, lai gan vērtības, kas Ziemeļvalstis un Latviju tuvināja 1990. gados, joprojām ir aktuālas un tiek nemitīgi pārbaudītas, sadarbība ir būtiski mainījusies. Latvija un Ziemeļvalstis virkni aktuālo izaicinājumu risina kopā – kā līdzvērtīgi partneri, un mūs vieno tas, kādu šo reģionu vēlamies piedzīvot tuvākajā nākotnē – konkurētspējīgu, ilgtspējīgu, noturīgu un drošu.
Ziemeļvalstu un Latvijas attiecību pieredze apliecina, ka sadarbība ir durvis uz veiksmīgu, stabilu attīstību, un uzticēšanās ir atslēga, kas visus elementus saslēdz vienotā plūsmā. Skaidri mērķi ir kā atzīme kartē, un viss pieredzētais ir kā gaisma ceļā uz labklājīgu nākotni tepat Eiropā.
Raksta autore: Nīna Hvida Ēnevoldsena, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktore.
Raksts publicēts "Latvijas Avīze" 27. marta izdevumā un tiešsaistē lasāms "Latvijas Avīze" postālā LASI.lv šeit.
