Ģeopolitiskās nedrošības laikos, kas sākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, daudz lielāku nozīmi ir ieguvusi reģionālā sadarbība. Tas ir skaidri redzams arī Baltijas jūras reģionā, it īpaši Ziemeļvalstu sadarbībā.
Ziemeļvalstu sadarbība dažādās formās pastāv jau vairākus gadsimtus, bet 20. gadsimta otrajā pusē tika nodibināta Ziemeļvalstu Padome (1952) un Ziemeļvalstu Ministru padome (1971). Abas organizācijas šodien ieņem centrālo vietu Ziemeļvalstu sadarbībā, taču savu līdzīgo nosaukumu dēļ bieži tiek jauktas. Ziemeļvalstu Padome (ZP) atbild par sadarbību starp Ziemeļvalstu parlamentiem, un tajā darbojas 87 ievēlētie parlamentu deputāti, savukārt Ziemeļvalstu Ministru padome (ZMP) ir Ziemeļvalstu valdību oficiālā sadarbības organizācija.
Vēl būtu jāpieskaita arī pārējās reģionālās sadarbības organizācijas, attiecībā pret kurām Ziemeļvalstis dažkārt ir izvēlējušās atšķirīgus ceļus. Taču Krievijas uzsāktais karš ir novedis pie vēsturiska lēmuma: gan Somija, gan Zviedrija pieteicās dalībai NATO. Somija jau ir formāli pievienojusies NATO, savukārt Zviedrija vēl gaida, kad Turcija un Ungārija ratificēs Zviedrijas pievienošanās protokolu.
Kā zināms, Norvēģija un Islande nav ES dalībvalstis, un Norvēģijā joprojām vairākums pilsoņu iestājas pret dalību ES. Taču vairāki norvēģu politiķi pēdējā laikā ir izteikušies, ka vēlētos atjaunot debates šajā jautājumā, un pēc Krievijas iebrukuma veiktās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka aizvien lielāka daļa norvēģu jaunatnes atbalsta Norvēģijas pievienošanos ES. Zviedrija un Dānija nav daļa no eirozonas, un pēdējos gados arī nav bijis ieceru šo lēmumu pārskatīt. Tomēr vismaz Zviedrijā Zviedrijas kronas vājināšanās attiecībā pret eiro ir iedvesusi zināmu dzīvību diskusijās par to, vai Zviedrijai vajadzētu pievienoties eiro. Laiks rādīs, vai visas Ziemeļvalstis nākotnē izvēlēsies pievienoties vienām un tām pašām organizācijām un sadarbības projektiem.
Ziemeļvalstu sadarbību ik gadu vada kāda prezidējošā valsts, un šogad tās būs Zviedrija ZMP vadībā un Islande ZP vadībā. Turklāt Zviedrija 2024. gadā koordinēs neformālo Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) sadarbību ārlietu un drošības politikas jomā. Šie prezidēšanas pienākumi neko fundamentāli nemaina Ziemeļvalstu sadarbībā, taču paver iespēju katrai valstij izcelt Ziemeļvalstu darba kārtībā to interesējošos prioritāros jautājumus. Prezidējošā valsts attiecīgā gada laikā rīko gan dažādas sanāksmes un konferences, gan ministru un ekspertu tikšanās, tādējādi gūstot iespēju ienest šajā sadarbībā savas prioritātes.
Valdību sadarbību ZMP ietvaros joprojām vada vīzija, ka Ziemeļvalstīm līdz 2030. gadam jākļūst par pasaulē integrētāko un ilgtspējīgāko reģionu, tāpēc plāns kļūt par zaļu, konkurētspējīgu un sociāli ilgtspējīgu reģionu tiks īstenots arī Zviedrijas prezidēšanas gadā. Zviedrijas programma ir ieguvusi nosaukumu “Drošāks, zaļāks un brīvāks Ziemeļvalstu reģions”. Ja mēģinām analizēt šo vārdu izvēli, “drošāks” nozīmē stiprināt spēju novērst un pārvaldīt dažāda veida mūsdienu krīzes, taču jāuzsver, ka drošības politika mūsdienās neietilpst ZMP mandātā. Ņemot vērā izmaiņas drošības politikas situācijā, Ziemeļvalstu parlamentāriešu vidū ir sākusies diskusija par iespēju pārskatīt 1962. gada tā saukto Helsinku līgumu, kas nosaka Ziemeļvalstu oficiālo sadarbību. Ir izveidota parlamentāriešu darba grupa, kam ir uzdots izpētīt līguma grozījumu nepieciešamību, jo Helsinku līgums tika parakstīts laikos, kad pasaules politiskā situācija nepieļāva sadarbību aizsardzības un drošības politikā, bet vides un klimata politikai vēl nebija tādas nozīmes kā šodien. Mērķis ir nodrošināt, lai Helsinku līgums atbilstu mūsdienu vajadzībām un radītu ietvarus pastiprinātai Ziemeļvalstu sadarbībai nākotnē.
Zviedrijas prezidentūras programmā ir izmantots arī apzīmējums “brīvāks” Ziemeļvalstu reģions, ko varētu interpretēt kā mēģinājumu uzsvērt nepieciešamību Ziemeļvalstīs veicināt cilvēku un uzņēmumu mobilitāti, lai stimulētu ekonomisko izaugsmi un integrāciju. Programmā tiek arī īpaši pieminēts, ka aizvien nozīmīgāka kļūst Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbība, un šīs sadarbības ietvaros prioritāti iegūs nepārtraukts atbalsts Ukrainai un tās brīvības cīņai, jo mums kā brīvām demokrātijām ir pienākums atbalstīt ukraiņu cīņu par tādām pašām tiesībām. Zviedrija arī izceļ Ziemeļvalstu-Baltijas sadarbības potenciālu tādās jomās kā izglītība un zinātne, kultūra, veselība, digitalizācija un kiberdrošība. Īpaši tiek uzsvērta nepieciešamība apmainīties ar zināšanām jautājumos, kas skar veco ļaužu aprūpes un demences problēmas, sociālo apdrošināšanu, veselības datus, statistiku un darba vidē sastopamo noziedzību, kā arī tiks izvērtēta iespēja pastiprināt Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbību šajās un citās jomās.
Islandes 2024. gada ZP prezidentūras tēma būs “Miers un drošība Arktikā”. Līdzās galvenajai tēmai Islandes programmā ir iekļautas arī mazākumtautību un Ziemeļvalstu mazapdzīvoto reģionu atstumto grupu tiesības, kā arī iespējas izmantot jaunās tehnoloģijas, lai nodrošinātu, ka tie, kas nepārvalda skandināvu valodas, Ziemeļvalstu sadarbībā uz tādiem pašiem noteikumiem varētu izmantot savu dzimto valodu. Islande arī akcentē iepriekš pieminēto Helsinku līguma iespējamās pārskatīšanas procesu. Programmā tiek arī secināts, ka Baltijas valstīm ir daudz kopīga ar Ziemeļvalstīm, tāpēc 2024. gadā turpināsies ciešā parlamentārā sadarbība ar Baltijas Asambleju, uzsverot mērķi atbalstīt gan Ukrainas cīņu, gan arī demokrātiskās kustības Baltkrievijā un Krievijā.
Publicēts laikrakstā "Latvijas Avīze" 2024. gada 26. janvārī.
