Ziemeļvalstu sadarbība ir senākā un visplašāk attīstītā reģionālā sadarbība Eiropā. To pārstāv divas organizācijas: Ziemeļvalstu Padome, kas tika izveidota 1952. gadā un kurā apvienojušies visu Ziemeļvalstu nacionālo parlamentu pārstāvji (strādā politiķu un parlamentu līmenī), kā arī starpvaldību sadarbības institūcija Ziemeļvalstu Ministru padome, kas tika izveidota 1971. gadā un īsteno Ziemeļvalstu Padomes pieņemtos lēmumus (strādā valdību un ministriju līmenī).

Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā darbība tiek koordinēta saskaņā ar ietvara dokumentu, ko 2019. gadā pieņēma ziemeļvalstu premjerministri. "Vīzija 2030" paredz Ziemeļvalstu reģionu izveidot par ilgtspējīgāko un integrētāko reģionu pasaulē, balstoties uz trim stratēģiskajām jomām – "zaļāku" saimniekošanu, konkurētspēju un sociālo ilgtspēju. Ziemeļvalstu atbalsts arvien ciešākai partnerībai ar Baltijas valstīm tiek veidots saskaņā ar šo vīziju. Ziemeļvalstu un Latvijas nozaru sadarbība valdību, valsts aģentūru, reģionālo un pašvaldību struktūrvienību, akadēmisko aprindu un NVO starpā tiek realizēta ar mobilitātes programmu un dažādus projektu palīdzību. Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā darbību reglamentē Ziemeļvalstu Ministru padomes pamatnostādnes sadarbībai ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, kurā ir noteikti šādi sadarbības virzieni:

• izglītība, pētniecība un inovācijas;
• uzņēmējdarbība, klasteru sadarbība, radošās industrijas;
• vide, klimats un enerģija, Baltijas jūras vide, vides tehnoloģiju/ atjaunojamo enerģijas avotu attīstīšana;
• starptautiskie izaicinājumi sabiedrībai (cilvēku tirdzniecības un HIV/AIDS izplatības apkarošana, sadarbības uzlabošana starp policijas spēkiem un prokuratūru, slimnīcu attīstība, demogrāfisko problēmu risināšana).
• pārrobežu reģionālā sadarbība kopīgo vērtību veicināšanā (demokrātija, laba pārvaldība, dzimumu līdztiesība, vārda brīvība un iecietība) gan ar Baltijas valstīm, gan attiecībās ar citām kaimiņvalstīm, tostarp Baltkrieviju.