Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā kopā ar sadarbības partneriem, sarunu festivālā LAMPA 2019, piedāvās interesantas tēmas diskusijām un pārdomām, pulcējot vairākus Ziemeļvalstu ekspertus. Divu dienu laikā notiks desmit diskusijas:
28.jūnijs plkst.18:00, skatuve Uzzibsnī - diskusijā MĀKSLĪGAIS INTELEKTS - IDEĀLS ŽURNĀLISTS VAI BĪSTAMS SATURA MANIPULATORS? tiks runāts par to, uz ko ir spējīgs mākslīgais intelekts mediju pasaulē. Dažu minūšu laikā izpētīt simtiem informācijas avotu un uzrakstīt ziņu. Zinātniskā fantastika vai tuvā nākotne? Pēdējos gados ir strauji attīstījušās datortehnoloģijas, kas ļauj apstrādāt ievērojami lielākus datu apjomus un pasaules vadošie mediji arvien biežāk izmanto mākslīgo intelektu, lai radītu ziņu materiālus. Mākslīgais intelekts ir spējīgs ne tikai radīt saturu bet arī pārbaudīt informācijas avotus un faktu ticamību. Tomēr skeptiķi brīdina - algoritmus programmē cilvēki, kuriem mēdz būt aizspriedumi vai savtīgie nolūki, un tādēļ mākslīgais intelekts var palīdzēt izplatīt dezinformāciju un diskriminējošu saturu. Diskusiju vadīs Baltijas mediju izcilības centra izpilddirektora pienākumu izpildītājs Jānis Siksnis un diskusijā piedalīsies Kristīna Andersone (Cristina Andersson) somu uzņēmuma Airawise Oy dibinātāja un valdes locekle, Alla Anohina-Naumeca, Rīgas Tehniskās universitātes ssociētā profesore, Konstantīns Kuzikovs, AS DELFI valdes priekšsēdētājs un Arta Ģiga, TV un kino producente (Red Dot Media).
28.jūnijs plkst.18:00, skatuve Apgaismo - paneļdiskusijā CITĀDĪBA KĀ KOMPETENCE. SARUNAS PAR DAŽĀDĪBAS POTENCIĀLA ATRAISĪŠANU ORGANIZĀCIJĀS runāsim par dažādības priekšrocībām un to, kā dažādība var veicināt inovācijas, konkurētspēju, pievienoto vērtību. Kā strādā privātā un publiskā sektora vadītāji Ziemeļvalstīs un Latvijā, lai atraisītu dažādības potenciālu? Kultūras pieredze, etniskā un reliģiskā piederība, ādas krāsa, dzimums, vecums, invaliditāte, seksuālā orientācija, kompetence, personība, spējas un attieksmes – visas šīs dimensijas raksturo dažādību starp un ap mums. Iekļaušana un līdztiesība ir stabila prakse Ziemeļvalstīs. Bet kā ar vērtības radīšanu caur dažādību? Vai apzināmies dažādības potenciālu? Diskusiju vadīs sociālantropoloģe Dr. Agnese Cimdiņa un diskusijā piedalīsies Lovelīna Rihele Brenna (Loveleen Rihel Brenna), dažādības vadības eksperte no Norvēģijas, Lennarts Rasmusens Lagnehāgs (Lennart Rasmussen Lagnehag), viesmīlības nozares speciālists no Dānijas, Jānis Rozenbergs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs un Alise Rupeka, "Swedbank" grupas personāla partnere. VIDEO
28.jūnijs plkst 18:00, Iesaistes telts - diskusijā TIESĪBAS UN IESPĒJAS UZ VIENLĪDZĪGU DZĪVI JEB DEINSTITUCIONALIZĀCIJAS PROCESS: SKANDINĀVIJAS, LATVIJAS, ČEHIJAS PIEMĒRI runās par deinstitucionalizācijas procesu Latvijā, kas tiek īstenots jau kopš 2015. gada un ietver sevī ne tikai sociālās aprūpes un atbalsta struktūru ieviešanu un uzlabošanu, bet arī sabiedrības informēšanu, izglītošanu un attieksmes maiņu. Garīgās veselības problēmu pieaugums ir tendence, kas vērojama visā pasaulē un citu valstu prakses un piemēru analīze ne tikai veicina izpratni, bet arī iedrošina un iedvesmo. Atbalsta viegla pieejamība, uzklausīšana, pieņemšana un iedrošināšana – ko sabiedrība iegūst no šādas pieejas? Sarunas mērķis ir skaidrot šos jautājumus caur citu valstu pieredzi un veicināt izpratni par situāciju Latvijā. Sarunā piedalīsies Jans Pfeifers (Jan Pfeiffer), psihiatrs un vadošais garīgās veselības aprūpes reformas un citu deinstitucionalizācijas pakalpojumu grupu aizstāvis no Čehijas, Anders Friše (Anders Friche), Headspace vadītājs Fredericijā, Dānijā, Karla Brante Lange (Karla Brandt Lange), brīvprātīgo konsultante jaunatnes padomdevēju grupā no uzņēmumā Headspace Fredericijā, Dānijā un Ieva Leimane – Veldmeijere resursu centra Zelda direktore.
28.jūnijs plkst. 20:00, skatuve Prožektors - diskusijā KĀ RADĪT SATURU, KAS LIEK APSTĀTIES? meklēsim atbildi uz jautājumu, kā informācijas pārbagātībā un dinamiskajā ikdienas skrējienā pamanīt dažādu formu kvalitatīvu saturu. Kā to ne tikai piefiksēt, bet arī pilnvērtīgi un apzināti izdzīvot, gūstot gan emocionālo, gan intelektuālo baudījumu. Kopā ar satura radītājiem no dažādām nozarēm, kas dažādās izpausmes formās likuši sabiedrībai aizdomāties, un publiku meklēsim atbildi uz jautājumu, kā radīt un patērēt saturu, kas raisa domāšanu un atstāj pēdas. Diskusijā piedalīsies Brita Stakstone (Brit Stakston), mediju politikas eksperte, pētniece un uzņēmēja no Zviedrijas, komponists, pedagogs, publicists Andris Dzenītis un ilustratore, fotogrāfe Agnese Aljēna. VIDEO!
29.jūnijs plkst.11:00, skatuve Apgaismo - diskusija VAI MĒS ESAM PIETUVOJUŠIES POSTDIGITALIZĀCIJAS LAIKMETAM? BALTIJAS UN ZIEMEĻVALSTU PIEREDZE ieskicēs to, kā būtu jārīkojas, lai tehnoloģijas strādātu mūsu labā. Mēs visbiežāk izmantojam viedtālruņus, datorus un planšetes informācijas ieguvei un izklaidei. Daudzi bērni izmanto viedtālruņus spēļu spēlēšanai, bet vai viņiem nevajadzētu tos izmantot, lai jau agrā vecumā apgūtu programmēšanas pamatus? Kāpēc Facebook, Google un citu pasaules vadošo korporāciju vadītāji ierobežo tehnoloģiju lietošanu saviem bērniem? Sociālo mediju detokss – vai šī kustība ir uz palikšanu vai tikai uzmanības pievēršanai? Kāpēc gan pusaudži, gan pieaugušie nereti pārstāj lietot sociālos tīklus? Diskusijā arī pieskarsimies tēmai, kā tehnoloģiju un informācijas lietošanas izmaiņas var ietekmēt cilvēku garīgo veselību un runāsim par šiem un citiem jautājumiem, kas skar postdigitalizācijas laikmetu un tā ietekmi uz medijiem un sabiedrību no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu skatupunkta. Diskusiju vadīs New Black dibinātājs un vadītājs Artūrs Mednis un sarunā piedalīsies Brita Stakstone (Brit Stakston), mediju politikas eksperte, pētniece un uzņēmēja no Zviedrijas un LU Profesore, Tomas Nyström (Tomas Nīstrēms) „Accenture Technology” izpilddirektors, Neatkarīgās Izglītības biedrības valdes locekle Zanda Rubene. VIDEO!
29.jūnijs plkst.11:00 platforma Siltumnīca - diskusija BALANSS STARP EKONOMISKO IZAUGSMI UN ILGTSPĒJU aktualizēs jautājumus par bioekonomiku, aprites ekonomiku, zaļo ekonomiku – dažādiem nākotnes ekonomikas modeļiem, kas paredz ilgtspējīgu attīstību, gudri optimizējot resursu patēriņu, ievērojot vides prasības un veicinot inovācijas dažādās nozarēs. Kas ir atslēga jaunu principu ieviešanai – valsts veidotas atbalsta sistēmas, pašu uzņēmumu iniciatīva, iestrādājot šos principus savā stratēģijā vai arī sabiedrības pieprasījums? Kuram jāsper pirmais solis, ieguldot nākotnes ekonomikas sistēmas izveidē un ieviešanā? Diskusijā piedalīsies Ziemeļvalstu pētniecības padomes (NORDFORSK) vecākais padomnieks Kiosti Lempa (Kyösti Lempa) un sociologs, Lundas universitātes pasniedzējs Maks Kuhs (Max Koch).
29.jūnijā plkst.11:00, skatuve Uzzibsnī - diskusijā VĒLĒŠANAS IET UZ SKOLU runās par projektu, kas šajā pavasarī tika realizēts sešās Latvijas skolās, kur notika digitālās Eiropas Parlamenta pirmsvēlēšanas. Pilotprojektā, ko rīkoja Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā un organizācija ManaBalss, vidusskolēni balsoja par tām pašām politiskajām partijām, par kurām vēlēšanās savu attieksmi izteica Latvijas balsstiesīgie pilsoņi. Kā vidusskolēnu politiskās prioritātes sasaucas ar oficiālajiem vēlēšanu rezultātiem un kādi no tā ir secinājumi? - Par to informēsim un spriedīsim šai pasākumā. Pirmsvēlēšanu tradīcijas un digitālās demokrātijas iespēju ieviešana skolās ir nozīmīga laikā, kad politiskās līdzdalības iemaņu veidošana jauniešiem ir sevišķi būtiska. Piedalīšanās vēlēšanās Latvijā ir kritiski zemā līmenī, lai varētu būt pārliecība par Latvijas demokrātijas drošību nākotnē. Diskusiju vadīs ManaBalss.lv satura redaktors Didzis Meļķis. Diskusijā piedalīsies ManaBalss.lv vadītājs Imants Breidaks, 13.Saeimas deputāts, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, Mārupes vidusskolas 10.a klases skolēns Artūrs Bondars un pārstāvji no Ziemeļvalstīm. VIDEO
29.jūnijs. plkst.13:00, platforma Siltumnīca - paneļdiskusija LATVIJAS ENERĢIJA 2050 būs futūristisks skatījums par Latvijas enerģētikas sektoru perspektīvā 2050. gads. Ir izstrādāts plāns par Latvijas nacionālās enerģētikas un klimata prioritātēm līdz 2030. gadam, kas paredz samazināt ietekmi uz vidi, bet vienlaikus Eiropas Komisija aicina ieviest klimatneitrālu Eiropu līdz 2050. gadam. Kādi ir Latvijas enerģijas ražošanas un patēriņa mērķi tuvākā un tālākā nākotnē? Jauni enerģijas veidi, inovācijas, elektroauto kā ikdienas norma. Kas katram no mums ir jādara šodien, rīt un varbūt jau vakar, lai Latvija būtu gatava nākotnes enerģijai? Sarunā piedalīsies Somijas investīciju fonda SITRA pārstāvi, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro un enerģētikas un klimata eksperte biedrībā Zaļā brīvība un CEE BANKWATCH NETWORK nacionālā koordinatore Latvijā Selīna Vancāne.
29.jūnijs plkst. 21:00, platforma Siltumnīca - stāstu vakarā KARSTI PIEDZĪVOJUMI AUKSTĀS UN KARSTĀS VIETĀS uzzināsiet kas notiek aukstajā Arktikā un karstajā Taizemē un kā šo ekosistēmu izmaiņas ietekmē Latviju. Ekspedīcija ir piedzīvojums, kas maina uztveri, dod papildu informāciju par cilvēkiem, vidi un vietām, par kurām ikdienā daudz nedzirdam, bet ilgtermiņā izmaiņas šajās teritorijās ietekmē arī mūs. Pētniece Inta Dimante-Deimantoviča vairākus gadus savu aktīvo zinātnisko darbību veica Norvēģijā dabas izpētes institūtā, pētot Arktiskās saldūdens ekosistēmas un to izmaiņas klimata pasiltināšanās ietekmē. Biologs un zivju ekologs Matīss Žagars atklās mangrovju mežu ekosistēmu Taizemē un Indijā ietekmi uz vidi un sabiedrību. Pētnieku atbalsta organizācijas NordForsk pārstāvis Kiosti Lempa (Kyösti Lempa) dalīsies ar Arktikas izpētes stāstiem.
29.jūnijs plkst. 21:30, skatuve Dzirkstele - pieredzes stāsti un diskusija LATVIJAS PILSĒTU INFRASTRUKTŪRA NEVAR KĻŪT PAR PASAULĒ LABĀKO - VAI TIEŠĀM? mēģinās rast atbildes uz šo apgalvojumu. “Tas NAV iespējams!” - ar šādiem argumentiem ikdienā jāsaskaras apvienībai “Pilsēta cilvēkiem”, cīnoties par to, lai Rīga kļūtu par drošāku, ērtāku un skaistāku pilsētu. Tajā pašā laikā daudzas biedrības iesniegtās idejas citās valstīs sen jau ir realizētas un lielākoties sevi pierādījušas kā viegli īstenojamas un ilgtermiņā pat lētākas. Galvenais, ar ko biedrībai jācīnās, diemžēl, ir konservatīva domāšana. Tādēļ aicinām infrastruktūras ekspertus, lai uzklausītu, ko viņi saka - vai tiešām viss ir tik grūti realizējams? Diskusiju vadīs Gunita Piterāne, biedrības Pilsēta Cilvēkiem valdes locekle un Dainis Kreilis, ĢIS projektu vadītājs, YFU Latvia valdes priekšsēdētājs. Diskusijā piedalīsies Vellu Taskila, mobilitātes aktīvists un bijušais Helsinki Cyclists priekšsēdētājs no Somijas, Mikaels Kolvils-Andersens (Mikael Colville-Andersen) urbānists, dizaineris un iedvesmojošs runātājs no Dānijas un Danieles Bēms (Daniel Böhm), komunikācijas eksperts pilsētplānošanā no Austrijas. VIDEO!
