Izkliedēti, tomēr klātienē Cēsu pilsētvidē – Vienības laukumā, Maija parkā, Rožu laukumā, Pils laukumā, Ruckas parkā un citur, tiešsaistē un kopā skatīšanās vietās visā Latvijā 20. un 21. augustā notika septītais Sarunu festivāls LAMPA.
Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvija kopā ar vairākiem sadarbības partneriem, šī gada LAMPĀ piedāvāja saturīgas diskusijas par aktuālām tēmām, jo mūsu darbība tiek koordinēta saskaņā ar ietvara dokumentu "Vīzija 2030", kas paredz Ziemeļvalstu reģionu izveidot par ilgtspējīgāko un integrētāko reģionu pasaulē, balstoties uz trim stratēģiskajām jomām - "zaļāku" saimniekošanu, konkurētspēju un sociālo ilgtspēju.
Viena no tēmām, par ko runājām Lampā, ir atkritumu apsaimniekošana. Latvijā līdz šim nav bijis izstrādāts vienots atkritumu apsaimniekošanas dizains. Diskusijā "Kā veidojas nākotnes sadarbības ekonomika? Piktogrammu projekta piemērs", varēju dzirdēt par vienu no aprites ekonomikas krāsainākajiem piemēriem – 91 piktogrammu izstrādi, kas sākusies Dānijā, bet nu jau tiek ieviesta visās Ziemeļvalstīs un kopš 2021. gada šīs sistēmas ieviešanu apsver arī Baltijas valstīs. Šī disksuija tapa sadarbībā ar RTU, EIT Climate-KIC Hub Latvia un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju..
Diskusija "Covid-19 ietekme uz pārtikas nozari: Nākotnes ēdienkarte" tapa sadarbībā ar EIT Food Hub Latvia un EIT Climate-KIC Hub Latvia. Diskusijas par dzīvi pēc pandēmijas lielākoties apskata tādus jautājumus kā darba formāta un ceļošanas ieradumu maiņu. Taču milzīgu pavērsienu pandēmijā ieguvis arī veids, kā mēs gatavojam un ēdam. Gatavas pārtikas piegāde, ēšanas paradumu maiņa, laiks, ko pavadām gatavojot - visi šie jautājumi aptverti daudzos pētījumos par pārtiku pandēmijas laikā visā pasaulē.
Sadarbībā ar Somijas vēstniecību Latvijā piedāvājām sarunu “Ziemeļvalstu pieeja ņirgāšanās apkarošanai. Ko varam mācīties?” Kā liecina jaunākās aptaujas, ņirgāšanās jeb mobings joprojām ir satraucoši izplatīta parādība Latvijas skolās. Šāda vardarbība vienaudžu starpā kaitē visai sabiedrībai, jo mobings ne tikai pakļauj bērnu vai jaunieti ciešanām un pazemojumam, bet arī rada garīgās veselības problēmas, zemākus mācību sasniegumus un vairo atstumtību. Vai mēs pilnībā apzināmies, kādu ļaunumu mobings nodara gan indivīdam, gan mums kā sabiedrībai kopumā? Un vai mēs zinām, kādas pārbaudītas un efektīvas mobinga novēršanas metodes jau tiek izmantotas tepat kaimiņos?
