Pārtikas nākotnes tendences Ziemeļvalstu Baltijas reģionā

Sadarbības projekti • Ilgtspējīga attīstība Pārtikas nākotnes tendences Ziemeļvalstu Baltijas reģionā

2020. gada 26. janvāris

Mūsu priekšstati par nākotni ietekmē mūsu šī brīža rīcības. Tādi procesi kā klimata pārmaiņas un aprites resursu plūsma, neatgriezeniski ietekmēs Ziemeļvalstu un Baltijas reģionu, tāpēc ir nepieciešami pārrobežu risinājumi, lai veidotu veiksmīgu reģionālo sadarbību. Projekts par pārtikas nākotnes tendencēm Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionā paredzēts, lai risinātu šīs problēmas reģionāli un lai kopīgi rastu iespējas zināšanu un izpratnes trūkuma novēršanai attiecībā uz pārtiku, sabalansētu uzturu, veselību un ilgtspējību. Projekta ilgtermiņa mērķis ir mainīt reģiona pašreizējo pārtikas ražošanas sistēmu, prferences un patēriņu uz veselīgāku, gudrāku un digitāli apmācītu sistēmu, kur MI (Mākslīgais Intelekts) būtu viens no potenciālajiem risinājumiem.

Projektu vada Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā kopā ar vairākiem partneriem, tostarp SITRA (Somija), MATIS (Islande), Afton Halloran Consulting (Dānija), Nordic Food Tech (Dānija), Pārtikas un fermentācijas centru (Igaunija), LitMEA (Lietuva), Baltijas studiju centru (Latvija), BIOR (Latvija), EIT FOOD Latvia (Latvija).

Projekts tiek realizēts 2020. gada laikā un tā mērķis ir stiprināt integrācijas līmeni Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā, izmantojot pasākumus, pētījumus un komunikāciju.

Pārtikas nozares inovāciju hakatons

Diennakti ilgais pārtikas nozares inovāciju hakatons Future of Food notika Rīgā no 2020. gada 18. līdz 19. februārim. Hakatona mērķis bija atrast jaunus risinājumus un daudzsološas biznesa idejas tam, kā uzlabot pārtikas ražošanu, pārstrādi un patēriņu. Hackatons nodrošināja platformu, lai studenti, pētnieki, pārtikas nozares pārstāvji, uzņēmēji un eksperti kopīgi diskutētu par esošajiem izaicinājumiem nozarē, smeltos iedvesmu un izstrādātu jaunas idejas ar potenciālu uzlabot pārtikas nozari.

100 dalībnieki no 13 dažādām valstīm apvienojās 16 komandās, kas veidoja konkrētus risinājumus kādā no četriem piedāvātajiem virzieniem: pārtikas atkritumi (food waste), plastmasas ierobežošana, jaunā pārtika (new food) un digitalizācija. Trīs labākās komandas sadalījās 10 000 EUR lielo balvu fondu,

8 megatendences, kas ietekmēs pārtikas nākotnie Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā

Būtiska projekta daļa ir zinātniskie pētījumi par uzturu, veselību un ilgtspējību Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā un šo pētījumu prezentācija. Pētījuma 8 megatendences, kas ietekmēs pārtikas nākotni Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā mērķis ir pievērst uzmanību iespējamiem pārtikas sistēmu nākotnes scenārijiem. Tā vietā, lai koncentrētos uz reģionālajām atšķirībām, šis projekts balstās uz kopīgiem nākotnes scenārijiem, kas saistīti ar sabiedrības spēju veidot ilgtspējīgu, iekļaujošu, pārredzamu un kopīgu nākotni.

Zinātniskos pētījumus veica Latvijas Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR”. Pētījuma rezultāti sniedz analītiskus un salīdzināmus datus par uztura jautājumiem reģionā, kurus varēs izmantot par pamatu nākotnes scenārijiem. Dr Aftona Hallorana veidoja pētījumā iegūto datu prezentāciju un piedalījās megatendenču izstrādes procesā. Megatendences tiek izstrādātas pamatojoties uz Somijas inovāciju fonda SITRA veidoto metodiku sadarbībā ar vadošo pārtikas un bioteknoloģiju pētniecības institūtu MATIS Islandē. Baltijas studiju centrs ar sociālo mediju starpniecību aktualizēs megatendenču vēstījumus.

Diskusijas sarunu festivālā "Lampa"

Pārtikas nākotne bija viena no tēmām sarunu festivālā LAMPA 2020. gada 4. Septembrī. Diskusijā Kā izskatās pārtikas nākotne? piedalījās Aftona Hallorana, zinātnieks Miķelis Grīviņš un ekozemnieks Jespers Holms, paneļdiskusiju vadīja Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece Maija Kāle. Diskusijā tika spriests par to, kā nākotnes tendences ietekmēs pārtikas sistēmas un sabiedrību kopumā, jo īpaši iezīmējost jaunāko tehnoloģiju lomu. Tapuši arī divi podkasti ar Aleksandras Genis un Miķeļa Grīviņa piedalīšanos.

Pārtikas sistēmas nākotnes iespējas

Lai izprastu Covid-19 pandēmijas laikā radušās pārtikas patēriņā izmaiņas un lauksaimniecības nozares inovāciju vidi uzņēmējdarbības uzsākšanai Baltijas valstīs, EIT Food CLC NE un Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbojas, lai novērtētu pārtikas sistēmas nākotnes iespējas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis. Abas organizācijas veiks vietējās situācijas un globālo tendenču analīzi, kā arī dalīsies ar informāciju par jaunākajām tendencēm Baltijas valstīs.