Urbānā lauksaimniecība ir viena no ilgtspējīgas pilsētvides izpausmēm. Ziemeļvalstīs tās popularitāte pieaug līdz ar aktīvāku pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Urbānās lauksaimniecības taustāmā izpausme ir pārtikas produktu, arī garšaugu audzēšana, pārstrāde un izplatīšana pilsētās, taču tā iet rokrokā ar tādiem aspektiem kā ilgtspējīgs un veselīgs dzīvesveids, tīrāks gaiss pilsētās, sociālā iekļautība un kopienu veidošana.
Ierobežotas platības un vides specifikas dēļ pilsētvidē mēdz izmantot inovatīvas metodes, piemēram, vertikālo lauksaimniecību un hidroponiku (augu audzēšana bez augsnes barības šķīdumos vai augsnes aizstājējos, ko periodiski mitrina ar barības vielu šķīdumu). Šīs un citas metodes plaši izmanto Ziemeļvalstīs, taču Latvijas speciālistu kompetence neatpaliek, ko vairākos pieredzes apmaiņas braucienos šā projekta ievaros apliecināja pārstāvji no Dārzkopības institūta, Agroresursu un ekonomikas institūta un Rīgas domes.
Projekta “Urbānās lauksaimniecības nākotne” mērķis ir apzināt Ziemeļvalstu reģionā un Baltijas valstīs īstenotās iniciatīvas šajā nozarē, kā arī apmainīties ar zināšanām un dalīties pieredzē urbānās lauksaimniecības un ilgtspējīgas pārtikas ražošanas jomā. Šis projekts apvienojis dažādas ieinteresētās puses visās partnervalstīs, lai dalītos zināšanās par urbāno lauksaimniecību un ilgtspējīgu pārtikas ražošanu Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā. Vadošās koordinējošās organizācijas – Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Nordregio Zviedrijā un NordForsk Norvēģijā – sadarbojās šajā projektā, lai izveidotu platformu diskusijām par urbānās lauksaimniecības potenciālu ilgtspējības mērķu sasniegšanā.
Šim nolūkam ieinteresēto pušu – pašvaldību, MVU, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, universitāšu un Ziemeļvalstu organizāciju – pārstāvji projekta ietvaros pulcējās dažādos pasākumos, konferencēs un semināros. Galvenais temats bija urbānās lauksaimniecības nākotne, taču īpaši vērtīgas un rezultatīvas diskusijas padarīja uzstādījums pieturēties pie kāda no trīs galvenajiem aspektiem:
1) inovācijas un likumdošana;
2) kultūra un sabiedrība un
3) izglītība un zinātne.
23. un 24. novembrī Stokholmā, Zviedrijā, projekts “Urbānā lauksaimniecība ilgtspējīgai nākotnei” (#FutureUA) noslēdzās ar konferenci. To mūsu birojs koordinēja sadarbībā ar Ziemeļvalstu reģionālās attīstības un plānošanas pētniecības centru Nordregio – vadošo organizāciju urbānās lauksaimniecības popularizēšanā Ziemeļvalstīs.
Noslēguma konferencē izskanēja vairākas vērtīgas prezentācijas, kuras ir brīvi pieejamas ikvienam interesentam šeit un šeit. Diskusijas, kā arī grupu darbs un prezentētie secinājumi deva vērtīgu vielu pārdomām gan pasākuma dalībniekiem, gan tiem, kuri konferenci vēroja attālināti. Latviju šajā projektā un arī noslēguma konferencē pārstāvēja Solvita Zeipiņa un Līga Lepse no Dārzkopības institūta, Mārtiņš Eņģelis no Rīgas domes, kā arī Lauma Žihare, Linda Ieviņa, Pēteris Lakovskis no Agroresursu un ekonomikas institūta. Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā pārstāvēja mūsu kolēģe Maija Kāle, padomniece ilgtspējas jautājumos.
Šis projekts kopumā ir aktuāls ikvienam, kurš ikdienā strādā ar urbānās lauksaimniecības jautājumiem vai saistībā ar ilgtspējīgas dzīves vides veidošanu pilsētā. Lektori un nozares speciālisti no dažādām valstīm un organizācijām pastāstīja, kādu virzienu Ziemeļvalstis ir ieņēmušas urbānās lauksaimniecības attīstības jomā, kas nepieciešams, lai to īstenotu, un kas šajā kontekstā tiek sabaidīts no iedzīvotājiem. Projekta partneri arī dalījās ar labākās prakses piemēriem un vērtēja, kas no Ziemeļvalstu pieredzes būtu pārņemams Baltijas valstīs.
Projekta ietvaros notika vairāki tīmekļsemināri un divi apmaiņas braucieni uz Stokholmu, Oslo un Helsinkiem, kuru mērķis bija iepazīt pilsētvides dārzniecības iniciatīvas un pētniecības institūcijas, kā arī veidot kontaktu tīklu starp Latvijas un Ziemeļvalstu institūcijām. Vairāki semināri un publiskas diskusijas notika arī Latvijā, tostarp Sarunu festivāla “LAMPA” ietvaros.
Projekta ietvaros apskatītās vietas un tēmas
Oslo, Norvēģija:
- Urbānās dārzniecības maģistru programma. Osas pilsētā īstenota Norvēģijas dabas zinātņu universitātes (NMBU) maģistra studiju programma.
- NordForsk. Ziemeļvalstu Ministru padomes organizācija, kas atbalsta sadarbības un pētniecības veicināšanu Ziemeļvalstīs un citās Baltijas jūras reģiona valstīs.
- NIBIO. Norvēģijas bioekenomikas pētniecības institūts.
- Geitemiras skolas dārzs. Lielākais skolas dārzs Norvēģijā.
Stokholma, Zviedrija:
- Uzņēmums “Greenworks”. Vertikālā apzaļumošana.
Prezentācijas šīs vizītes ietvaros:
- Ēdiena pietiekamība ziemeļu salu kopienās. Ziņotāja: Mari Vojena Meijere, Nordregio. Raksts pieejams šeit.
- Ziemeļvalstu ēdiena vide un labāka ēšanas paradumu maiņa (ziņotāja Anna Berlina, Nordregio. Raksts pieejams šeit.
- Šilaiņu dārzs Kauņā (Šilainių Gardens). Ziņotāja: Rūta Lukošjūnaite (Rūta Lukošiūnaitė).
- Medicīnas sēņu vertikālā ferma Dienvidigaunijā (“Shroomwell Innovation”).
Helsinki, Somija:
- Dodo. NVO, kas iedzīvotāju un pašiniciatīvas līmenī organizē urbānās dārzniecības, popularizēšanas un ar to saistītas izglītojošas aktivitātes.
- Little Garden. Jaunuzņēms, kas veido vertikālos dārzus angāros Helsinku reģionā.
- JooSoap. Jaunuzņēmums, kas ziepju izgatavošanā izmanto lietotu pārtikas eļļu un eļļas atkritumus.
- Helsieni. Jaunuzņēmums, kas nodarbojas ar austersēņu audzēšanu.
- “Ēdamais parks”. Pašvaldības iniciatīva izmantot vienu salu Helsinkos, lai iekārtotu izglītojošu, pieejamu kopienas dārzu.
- Hermaņa parka kopienas dārzs. Publiski pieejams kopienas dārzs bijušajā cara laika cietuma parkā.
- Vizīte Helsinku pašvaldībā.
Projekta partneru iespaidi un atziņas par šo projektu
Organizācijas Nordregio pētniece Lusjena Agiāra Borgesa (Luciane Aguiar Borges):
“Urbānā lauksaimniecība piedāvā risinājumus vides, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, tāpēc tā var palīdzēt pilsētām kļūt par funkcionālām ekosistēmām, kas darbojas saskaņā ar ilgtspējas principiem un spēj pielāgoties mainīgajiem pilsētvides apstākļiem.
Ir jāmaina politikas veidotāju priekšstats, ka lauksaimniecība var notikt tikai laukos un jāskaidro pilsētās audzētas pārtikas potenciāls. Tas var palīdzēt risināt vairākus pilsētām aktuālus izaicinājumus, piemēram, klimata regulēšana, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, pārtikas nodrošinājums un sociālā izolētība.
Urbānās lauksaimniecības metodes var paātrināt (neilgtspējīgo) pārtikas sistēmu pārveidi un piedāvāt jaunas iespējas, kā dzīvi pilsētās tuvināt dabai.”
Organizācijas NordForsk padomniece Kesti Lempa (Kyösti Lempa):
“Projektā “Urbānā lauksaimniecība ilgtspējīgai nākotnei” apvienotas pagātnes tradīcijas un mūsdienīgas tehnoloģijas, lai risinātu nākotnes izaicinājumus saistībā ar pilsētu apzaļumošanu. Lastādija Rīgā, “Turntable” Helsinkos un “Geitmyra” Oslo ir piemēri urbānās lauksaimniecības sociāli inovatīvām izpausmēm, kas uzskatāmi apliecina tās nozīmi aprites ekonomikas un iedvesmo nākamās paaudzes izmantot urbānās lauksaimniecības sniegtās iespējas. “Berga”, kas atrodas Stokholmas dienvidos, izmanto pārsteidzošas tehnoloģijas, kas ļauj eksotiskas kultūras audzēt pat pusarktiskos platuma grādos.
Apmeklējot dažādas vietas, kur tiek veidotas urbānās lauksaimniecības tradīcijas, guvām idejas un uzzinājām noderīgus risinājumus. Šā projekta un līdzīgu iniciatīvu nolūks ir popularizēt šīs idejas starp pilsētu iedzīvotājiem un parādīt, kā tās efektīvi pielietot. Lai īstenotu mūsu vīziju par urbāno lauksaimniecību ilgtspējīgai nākotnei, vērtīgākie resursi ir augu daudzveidība un iedzīvotāju aktīva līdzdalība.”
Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece ilgtspējas jautājumos Maija Kāle:
“Kad mēs domājam par nākotni, mums nākas domāt par ilgtspēju un noturīgumspēju (resilience). Lai domātu par nākotni sistēmiski, svarīga ir starpnozaru un starpdisciplināra sadarbība, tāpēc īpašs prieks projekta “Urbānās lauksaimniecības nākotne” ietvaros ir bijis sadarboties ar kolēģiem no Nordregio un NordForsk, Ziemeļvalstu institūcijām, kurām jau uzkrāta nozīmīga pieredze darbam ar nākotnes jautājumiem. Šajā "Urbānās lauksaimniecības nākotnes" projektā apskatījām, kā pārtikas sistēmas varētu attīstīties aizvien pieaugošas urbanizācijas kontekstā, iepazīstot un sadarbojoties ar jauniem un nozīmīgiem partneriem Ziemeļu un Baltijas valstu reģionā.”
Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse:
“Piedaloties šā projekta aktivitātēs, guvām apliecinājumu, cik nozīmīgs ir mūsu darbs projektā “Agroekoloģisko apstākļu ietekme uz dārzeņu kvalitāti urbānajā dārzkopībā” (Roof2Fork). Mēs pārliecinājāmies par dārzkopības nozīmi pilsētvidē, aptverot vairākus aspektus: sociālos, lauksaimniecības, ekoloģiskos, kultūras un politiskos. Pieredzes apmaiņas braucieni uz Ziemeļvalstu institūcijām, kā arī dalība Sarunu festivālā “LAMPA” paplašināja izpratni par daudzveidīgiem izaicinājumiem urbānās lauksaimniecības jomā, kā arī ierosināja inovatīvas idejas un iezīmēja nākotnes perspektīvas akvakultūras, sēņu audzēšanas, mikrozaļumu un izglītojošās dārzkopības pētniecībā un praksē. Ceru, ka šī projekta pienesums šajā nozarē būs vērienīgāks, nekā šobrīd spējam iedomāties.”
Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece Linda Ieviņa:
“Man bija lieliska iespēja piedalīties vairākos pasākumos projekta ietvaros, tostarp pieredzes apmaiņas pasākumos Oslo un Stokholmā. Dalība projektā manī rosinājusi iedvesmojošas pārdomas un padziļinājusi izpratni par pašreizējo situāciju un nākotnes iespējām urbānās lauksaimniecības jomā. Redzēju daudz iedvesmojošu piemēru veiksmīgai pasākumu ieviešanai Ziemeļvalstīs un radošiem risinājumiem dažādu izaicinājumu pārvarēšanai. Projekts pulcēja dažādu nozaru speciālistus, tostarp ar atšķirīgiem viedokļiem un daudzveidīgu pieredzi. Šis projekts deva iespēju ekspertiem izveidot vienotu nostāju par urbānās lauksaimniecības attīstības virzienu un nozīmību ilgtspējīgākas nākotnes veidošanā.”
Dodo – Somijas NVO, kas īsteno dabas ilgtspējas iniciatīvas – attīstības nodaļas vadītāja Malma Nordlunda (Malm Nordlund):
“Projekta noslēguma konference labi sasaistīja pavedienus, kas tika šķetināti iepriekšējās projekta tikšanās reizēs. Man patīk, ka projekts sasaistīja akadēmisko un praktisko, saveda kopā aktīvistus ar uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjus ar NVO. Aplūkojot urbāno lauksaimniecību plaši un no dažādiem skatu punktiem, skaidri iezīmējās nākotnes tendences.”
Šilainiai Gardens Initiative (Šilainių Sodai) līdzdibinātāja Rūta Lukošiūnaite:
“Urbānā lauksaimniecība Baltijas jūras reģiona valstīs ir ļoti atšķirīgā attīstības stadijā. Ir aizraujoši vērot un uzzināt, kā notiek un attīstās pārtikas audzēšana Zviedrijas, Somijas un Igaunijas pilsētās. [...] Kopš dalības šajā konferencē man ir daudz enerģijas strādāt šajā jomā. Cerams, drīzumā Lietuvā urbānā lauksaimniecība kļūs par valsts līmeņa iniciatīvu.”
Uzņēmuma “Shroomwell Innovation” vadītājs Sīms Rādiks (Siim Raadik):
“Projekta noslēguma konference bija apgaismojoša un iedvesmojoša. Pasākums pulcēja dažādus ekspertus un entuziastus, kas aizrautīgi domā par pilsētu ilgtspējīgu attīstību, izmantojot lauksaimniecības inovācijas. Tika demonstrētas jaunākās tehnoloģijas un labākā prakse, kā arī uzsvērta urbānās lauksaimniecības būtiskā loma pārtikas nodrošinājuma, vides ilgtspējas un noturīgu kopienu veicināšanā. Tīklošanas daļā bija iespēja apmainīties ar aktuālām idejām un veidot sakarus ar līdzīgi domājošajiem, kurus vieno apņēmība veidot “zaļāku” un ilgtspējīgāku pilsētu nākotni.”
“Technopolis Group” asociētais konsultants Sebastjans Ēriksons Bergrēns (Sebastian Eriksson Berggren):
“Man bija ļoti interesanti iepazīties ar dažādajiem veidiem, kā strādāt ar urbāno lauksaimniecību. No pētniecības līdz kopienas aktivitātēm, inovācijām, uzņēmējdarbībai, sabiedrības nepakļaušanai, dizainam un arhitektūrai. Ļoti iedvesmojošas tikšanās ar domubiedriem no Somijas, Zviedrijas, Lietuvas, Latvijas un citām valstīm.”
1. martā Valmierā Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros notika projekta "Urbānās lauksaimniecības nākotne" noslēguma pasākums. Vairāk par pasākumu var uzzināt un galeriju var apskatīt šeit.
31. maijā projekta galvenās atziņas tika prezentētas Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā rīkotajā hibridseminārā "Pārtikas nodrošinājums pasaulē, reģionā, valstī un mājsaimniecībā". Vairāk par semināru, to skaitā programma un reģistrācijas veidlapa pieejamas šeit.
Projekta uzziņas materiāli
Par semināriem un apmaiņas braucieniem vairāk var uzzināt šeit.
Seminara video var noskatīties šeit (par kopienas sajūtu) un šeit (par inovācijām un tiesību aktiem).
Par projektu partnerorganizācijas Nordregio tīmekļa vietnē vairāk var uzzināt šeit (angliski).
Noslēguma konferences video ieraksti (angliski).
Noslēguma konferences prezentācijas (1. daļa) (angliski).
Noslēguma konferences prezentācijas (2. daļa) (angliski).
Kirmo Kivelā (Kirmo Kivelä) video no vizītes Zviedrijas akvaponikā (Svenskt Aquaponik) (angliski).
Fotogrāfijas no pieredzes apmaiņas vizītes Latvijā.
Fotogrāfijas no pieredzes apmaiņas vizītes Norvēģijā.
Fotogrāfijas no pieredzes apmaiņas vizītes Somijā.
Fotogrāfijas no pieredzes apmaiņas vizītes Zviedrijā.
