Ziemeļvalstu Ministru padomes prezidentūru rotācijas kārtībā vada piecas Ziemeļvalstis. Šogad prezidējošā valsts ir Zviedrija, pārņemot šīs pilnvaras no Islandes. Iepriekšējo reizi Zviedrija prezidentējošā valsts bija 2018. gadā.
Prezidentūras virstēma ir “Drošāks, zaļāks un brīvāks Ziemeļvalstu reģions”. Tā definēta saskaņā ar Vīziju 2030, kas paredz Ziemeļvalstu reģionu izveidot par ilgtspējīgāko un integrētāko reģionu pasaulē, balstoties uz trim stratēģiskajām jomām – “zaļāku” saimniekošanu, konkurētspēju un sociālo ilgtspēju. Lai šogad īstenotie pasākumi būtu mērķētāki, Zviedrijas prioritāte būs novērst robežšķēršļus reģionā un uzlabot mobilitāti un integrāciju.
Zviedrija būs atbildīga par aptuveni 100 dažāda līmeņa sanāksmju organizēšanu gan digitāli, gan klātienē Zviedrijā vai Ziemeļvalstu Ministru padomes sekretariāta birojā Kopenhāgenā. Papildus vairākām augsta līmeņa konferencēm notiks vismaz 20 sanāksmju ministru līmenī un citi pasākumi.
Zviedrija šogad vadīs arī neformālās Ziemeļvalstu un Ziemeļvalstu–Baltijas valstu ārpolitikas un drošības politikas sadarbības grupas – N5 un NB8. Tajās Ziemeļvalstu (N5) un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) pārstāvji apvienojušies, lai koordinētu un īstenotu pasākumus kopīgu interešu jomās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos.
Ziemeļvalstu sadarbība ir senākā un visplašāk attīstītā reģionālā sadarbība Eiropā. Tās pamatā ir kopīgas vērtības, vēsture, kultūra un valodas radniecība. Tā veicina mieru, stabilitāti un labklājību ne vien šajā reģionā, bet arī globālā mērogā.
Attēlā: Zviedrijas valdības vadītājs Ulfs Kristersons (Ulf Kristersson).
